Latvijas mežos sākas ugunsnedrošais periods

17.04.2019.

Pamatojoties uz Valsts meža dienesta 2019. gada 15. aprīļa rīkojuma Nr. 77 “Par meža ugunsnedrošo laikaposmu” visā valsts teritorijā ar 19. aprīli tika noteikts ugunsnedrošā laika posma sākums. Līdz ar to Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, ka arī visā valstī, sākas dežūras ugunsnovērošanas torņos un meža ugunsdzēsības stacijās.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Šīs funkcijas nodrošināšanai tiek izmantots ugunsnovērošanas torņu tikls (ugunsgrēku atklāšanai), meža ugunsdzēsības staciju rīcībā esošais ugunsdzēsības transports un personāls; nozīmīga loma ir arī mežziņiem: bieži vien tieši viņi savu apgaitu robežās vada ugunsdzēsības darbus, piedalās ugunsgrēku dzēšanā, reaģē uz signālu par potenciālo ugunsgrēku, atrod to dabā.

Iestājoties vasarai  paplašinās meža rekreācijas funkciju loks. Tomēr, pavadot jaukās brīvdienās dabā kopā ar ģimeni vai draugu lokā, nevajag aizmirst par drošības pasākumiem, tajā skaitā – par ugunsdrošību, jo neuzmanīga rīcība ar uguni ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanas iemesls. Latvijas republikas teritorijā ugunsdrošības prasības mežā nosaka 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, kuru neievērošana (tīšā, vai neuzmanības dēļ), ja tā noved līdz būtiskiem zaudējumiem, var izvērsties civiltiesiskajā, administratīvajā vai pat kriminālatbildībā.

Atrodoties mežā ugunsnedrošajā laika posmā ir aizliegts:

  • kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;
  • nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;
  • ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez vai ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
  • bez saskaņošanas ar VMD veikt jebkura veida dedzināšanu.

Jāņem vērā, ka arī ārpus ugunsnedrošā laika posma mežā nedrīkst dedzināt sadzīves, būvniecības u. tml. atkritumus, kurināt ugunskurus un veikt ciršanas atlieku dedzināšanu tuvāk par 2 m no augošiem kokiem un uz kūdras.

Savus pienākumus karstie vasaras apstākļi uzliek arī meža īpašniekam: līdz 1. maijam katru gadu savā mežā no autoceļiem un dabiskām brauktuvēm jānovāc pielūžņojums, jāsakārto un jāsakopj piebrauktuves ūdensņemšanas vietām, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Tāpat meža īpašniekam jāpiedalās meža ugunsgrēka uzraudzībā pēc tā nodzēšanas. Ugunsgrēka vietas uzraudzība – ir meža ugunsgrēka dzēšanas darbu stadija, kad ugunsgrēks ir ierobežots un tiek veikta atsevišķu gruzdošu vietu uzraudzība, kuru kopējā platība nepārsniedz 25 m2 un, ja nepieciešams, tiek veikti pasākumi, kas novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos. Ugunsgrēka vietas uzraudzība ietver šādus darbus:

  • ugunsgrēka vietas periodiska novērošana;
  • atsevišķu gruzdošu vietu, zaru, pagaļu un celmu dzēšana  ar vienkāršiem paņēmieniem (lejkannu, lāpstu u.c. );
  • Valsts meža dienesta tūlītēja informēšana par ugunsgrēka atjaunošanos

Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā strādā 3 meža ugunsdzēsības stacijas (MUS) Daugavpilī, Līvānos un Krāslavā. Zvanīt un sniegt ziņas par meža ugunsgrēkiem un citu ar meža ugunsgrēkiem saistītu informāciju var MUS „Daugavpils” – 65447470; +371 26678300, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 112. Zinot mežzini, kurā apgaitā atrodas konkrēts īpašums, var informēt arī viņu.

Kaspars Jonāns,
Valsts meža dienesta
Dienvidlatgales virsmežniecības
Inženieris ugunsapsardzības jautājumos

Pēdējās izmaiņas: 17.04.2019.