Talkā attīra Jašas upi

23.08.2018.

23. augustā Preiļu novada Pelēču pagastā norisinājās Preiļu novada domes sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju rīkotā Jašas upes tīrīšanas talka.

Iesaistoties iniciatīvā “Daru labu dabai”, no sakritušajiem kokiem un sanesumiem talcinieki dabas liegumā ir attīrījuši 650 m garu upes posmu. Talkā piedalījās Preiļu novada domes, Dabas aizsardzības pārvaldes, SIA “Preiļu saimnieks”, Valsts meža dienesta, Pelēču un Aizkalnes pagasta pārvalžu darbinieki, vietējie iedzīvotāji un Zemessardzes 35. kājnieku bataljona vīri.

“Katrs nokritis koks, katrs aizsprostojums palēnina upes tecējumu, veido stāvoša ūdens posmus, kas veicina skābekļa samazināšanos ūdenī, tāpēc arī ūdenstilpes nepieciešams apsaimniekot. Attīrot upi no kritušajiem kokiem, tiek radīti labvēlīgi apstākļi brīvai ūdens plūsmai, palielinās straumes ātrums un ir labāka gaisa pieplūde ūdenim. Tādējādi tiek atjaunoti saldūdens straujtecēs mītošajām sugām labvēlīgi apstākļi. Turklāt, attīrot straujteces, tiek novērsts krastu izskalošanas risks”, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Preiļu novada dome pateicas ikvienam brīvprātīgajam par iesaistīšanos iniciatīvā, jo tikai kopīgiem spēkiem ir paveicami lieli un fiziski smagi darbi. Noslēdzoties talkai, ir pieņemta vienošanās par turpmāku sadarbību, jo uz doto brīdi no koku sagāzumiem ir attīrīta puse Jašas straujteču.

Dabas liegums “Jaša” ir izveidots, lai saglabātu vienu no izcili reprezentatīvām nogāžu un gravu mežu teritorijām Austrumlatvijā. Teritorijā konstatēti vismaz 8 Eiropas un Latvijas nozīmes aizsargājamie biotopi, tostarp arī avoksnāji, avotu purvi, upju straujteces, akmeņu sakopojumi upē. Jaša ir dabiska upe ar straujtecēm un akmeņu sakopojumiem straumē, uz kuras lieguma teritorijā darbojas divas mazās HES Jegoriškos un Pelēčos. Līdz ar to upes raksturs liegumā ir divējāds – lejpus aizsprostiem tā ir sekla un samērā strauja, bet augšpus aizsprostiem veidojas mākslīgas ūdenskrātuves ar gandrīz stāvošu ūdeni. Upes aizaugums ar ūdensaugiem ir ļoti neliels.  Vietām atzīmēta visgarā glīvene Potamogeton praelongus. Dominējošā sūnu suga uz granīta akmeņiem straujtecēs ir parastā avotsūna Fontinalis Antipyretica, ir atrodama aizsargājamā sārtaļģe Hildenbrandia rivulare. Krastmalās sastopami parastā cirvene Alisma plantago-aquatica, indīgais velnarutks Cicuta virosa, peldošā un dižā ūdenszāle Glyceria fluitans, G. maxima.

Jolanta Upeniece,
Preiļu novada domes mājaslapas satura redaktore

Pēdējās izmaiņas: 23.08.2018.