Eiropas Padomes Ainavu balvas forums Daugavpils cietoksnī – aktualitātes un idejas Preiļu parkam

27.06.2018.

Daugavpils cietoksnis šogad saņēmis augstu apbalvojumu – “Eiropas Padomes Ainavu balvu”. Vienreiz divos gados tiek rīkots Eiropas padomes Ainavu balvas konkurss, kur tiek apbalvotas labākās reģenerētās ainavas starp 39 valstu kandidātiem. Nacionālajā valsts atlasē starp 8 pretendentiem no Latvijas tika izvirzīts Daugavpils cietoksnis, un tas tika vienbalsīgi atzīts par labāko starp visām valstīm, kas ir parakstījušas Ainavu saglabāšanas konvenciju un iesniegušas savus pretendentus. Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta organizētais konkurss notika jau piekto reizi, un tā mērķis ir apbalvot praktiskās iniciatīvas, labus piemērus ainavu kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā Eiropas ainavu konvencijas dalībvalstu teritorijās.

Pirmo reizi Latvijas valsts saņem augstāko atzinību Ainavu balvas konkursā un Latgales reģionam ir ko lepoties, jo tas notika, pateicoties Latgalē esošam objektam – Daugavpils cietoksnim. Iepriekš pieteiktie Latvijas valsts objekti tik augstu un kvalitatīvu novērtējumu nebija saņēmuši.

Pateicoties uzvarai, Daugavpilī no 19. līdz 21. jūnijam tika organizēta konference-forums un Ainavu balvas saņemšanas ceremonija, kurā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no 25 valstīm. Foruma laikā dalībnieki iepazinās ar Latvijas ainavu mantojumu, Daugavpils cietokšņa reģenerācijas projektu, kā arī citu konkursa dalībnieku īstenotajiem projektiem, notika diskusijas par ainavas saglabāšanas jautājumiem un praktiskajām aktivitātēm, kas tiek īstenotas katrā no 47 Ainavu alianses valstu teritorijām. Jāuzsver tas, ka konferencē bija apvienota teorija un zinātne ar praktisko realitāti, jo visi speciālisti, kas prezentēja savus projektus darbojas gan kā vides, ainavu, arhitektūras jomas zinātnieki un speciālisti, gan kā praktiskie darbu ieviesēji konkrētās teritorijās. Tas deva pievienoto vērtību ikviena dalībnieka izteiktajai piezīmei, idejai un secinājumiem, domājot arī par savu objektu tālāko attīstību.

Preiļu novada pārstāvei bija iespēja piedalīties konferencē un gūt zināšanas, ko varēs pielietot Preiļu muižas kompleksa un parka attīstībai. Pēc foruma apmeklējuma var secināt, ka visas pārstāvētās valstis vieno ideja, ka ir nepieciešams atjaunot, sakopt senču un dabas izveidoto krāšņumu, labiekārtojot tā, lai neciestu ne daba, ne arī pašreizējo teritoriju iedzīvotāji, apmeklētāji. Ir jāievieš teritorijā mūsdienu komforta prasības, bet tas jādara gudri, lai no tā neciestu vides kvalitāte un dabas daudzveidība.

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārstāve I.Kabanova runāja par efektīvu Eiropas Savienības fondu izmantošanu kultūras mantojuma ilgtspējīgā attīstībā, bet Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja I.Maļina-Tabūne – par ieguvumiem no kultūras mantojuma revitalizēšanas Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros. Interesanti bija tas, ka abās prezentācijās tika minēta arī Preiļu pils un parka pludmale kā labais piemērs ceļā uz labiekārtotu vidi.

Preiļu parka teritorijā pamazām tiek sakopta ainava un notiek kvalitatīva vēsturisko vērtību saglabāšana – labiekārtota un kvalitatīvi izveidota Preiļu parka teritorijas ainava ir mērķis, uz ko tiekties Preiļu novada pašvaldībai. Foruma diskusijās izskanēja doma, ka, ja savlaicīgi netiek veidota teritorijas ainava, tad pēc tam ir grūti atrast tās risinājumus. Savā ziņā tas ir noticis ar Preiļu parka teritoriju, jo tā daudzus gadus tika atstāta novārtā, padomju gados teritorija bija sadalīta pa gabaliem un to kopa dažādas iestādes pēc saviem ieskatiem, bez vienojoša skatījuma. Parka teritorija ir liela – 41,2 ha, tāpēc šobrīd nav tik vienkārši un ātri rast kopīgu un vienojošu risinājumu – ir svarīga ilgtermiņa līdzpārvaldība.

Konferencē bija labi piemēri un idejas, kas iederētos arī Preiļu muižas kompleksa un parka attīstībā. Piemēram, jāapzinās, ka parka kopšana nav tikai izsējas koku, krūmu izgriešana, labiekārtošana ar soliņiem, ceļiem, atkritumu urnām, bet tā ir arī esošo dabas objektu kvalitatīva saglabāšana (veco ēku palieku, pamatu saglabāšana un sakārtošana, lai ikviens var tos apskatīt, sajust vēsturi; veco un veselo koku izzināšana un sakopšana, ainavas atjaunošana ar krāšņiem skatiem utt.) un iekļaušana jaunā, mūsdienīgā dzīves apritē (piemērojot esošo mūsdienām tā, lai apjaušam vēsturisko, senatnīgo un varam tajā pilnvērtīgi darboties atbilstoši šī brīža ikdienas prasībām).

Kā būtisku ainavas atjaunošanas, labiekārtošanas un saglabāšanas niansi un pat vajadzību uzsvēra daudzi foruma ārvalstu dalībnieki – tā ir komunikācijas veidošana ar konkrētajā teritorijā esošo sabiedrību. Piemēram, Grieķijā, Somijā, Ungārijā vietējiem iedzīvotājiem regulāri tiek jautāts – ko jūs vēlaties, kā jūs to redzat, ko jūs gribat? Un tad viedokļi tiek apkopoti un apspriesti, izskaidrots, kāpēc kāda no idejām nav realizējama, kāpēc kāda vēl nav īstenota, nonākot pie kopējas nākotnes veidošanas. Bet Spānijā un Francijā, regulāri informējot un izskaidrojot par labiekārtošanas aktivitātēm, ir panākts, ka iedzīvotāji paši labprāt iesaistās un ir daudz brīvprātīgo, jo vietējā sabiedrība sāk apzināties, ka ir daļa no teritorijas, daļa no vēstures un arī daļa no nākotnes.

Arī Preiļu parka attīstībai būtu nepieciešams regulāri komunicēt ar iedzīvotājiem, skaidrot, piemēram, kāpēc zāle kādā laucē nav pļauta, ko praktiski plānots darīt ar ēkām utt. Labs sākums šādai komunikācijai bija šī gada pavasarī veiktā aptauja, kurā sabiedrības aktivitāte un interese bija pietiekami liela – tas nozīmē, ka cilvēki vēlas un ir gatavi iesaistīties parka atjaunošanā un savas vides labiekārtošanā. Iesāktā komunikācija ir jāturpina, virzoties no lietišķas sarunas uz atvērtu un draudzīgu diskusiju, kur tiek uzklausīta gan veselīga kritika, gan idejas, ko varētu īstenot parka teritorijā. Svarīgi ir procesos iesaistīt iedzīvotājus, tādējādi paplašinot pārdomu un vajadzību perimetru un veicinot kopējo attīstību.

Mūsdienās ainavu jautājumā aktuāla tēma ir arī sajūtas, emocijas – tas, ko mēs varam gūt no vides, kuru vēlamies sakārtot un atvērt pieejamu sabiedrībai. Ainava – tā ir sentimentāla un emocionāla vides vieta. Šādā aspektā Preiļu muižas komplekss un parks ir ļoti pateicīgs objekts, jo tajā vēsturiski caurvijas leģendas, krāšņā pils, zirgu stallis kā zirgu muiža, ziedošais parks ar romantisma noskaņu, vietu nosaukumi, ūdeņu klātbūtne utt. Tās ir vērtības, kuras vajadzētu akcentēt parka teritorijā. Kā uzsvēra daudzi konferences dalībnieki, mūsdienu cilvēku pieprasījums ir saistīts ar emocijām, ko viņi gūst konkrētā teritorijā, tāpēc būtu jāveido jauni produkti, kas būtu ar vēstures izziņu, iekļaujot tajā šo emociju rašanās momentu. Tātad ir jāspēj atrast veidu, kā pasniegt ikvienam apmeklētājam vēsturisko informāciju tā, lai tas skartu viņu emocionāli un viņš šo vēsturi sajustu vairāk nekā faktus – lai apmeklētājam rastos interese pašam tālāk meklēt un interesēties par kultūru un vēsturiskajiem notikumiem. Šīs sajūtas tiek radītas dažādos veidos, piemēram, izveidojot nelielas vienojošas lietas/ objektus visā teritorijā, iepazīstina un ieinteresē tos saskatīt un meklēt  organizējot  kvalitatīvus regulārus pasākumus konkrētām iedzīvotāju grupām, apvieno kultūrvēsturiskos objektus vienotā ainavā u.c. Strādājot pie sajūtu un emociju izraisīšanas Preiļu parkā, ir jāatrod oriģināli risinājumi, kas izraisītu šīs patīkamās sajūtas dažādām cilvēku grupām.

Būtiski ir veicināt ne tikai vēstures izziņu par konkrēto teritoriju, bet arī izpratni par teritorijas vēsturisko stilu. Piemēram, būtu nepieciešams ikvienam saprotamā veidā izskaidrot, kāpēc Preiļu parkā neiederas krāšņi izveidotas puķu dobes, regulārais plānojums kā Rundāles pilī, bruģēti vai asfaltēti celiņi, apaļi baseini un strūklakas utt. Preiļu parks ir klasisks ainavu ziedošais parks, līdz ar to tā labiekārtošanu jāturpina veidot pēc parka sākotnējiem plānojuma principiem. To izskaidrojot, cilvēki sāktu iedziļināties parka būtībā un ieraudzīt teritorijas vērtības un skaistumu, kas sākotnēji varbūt ir pat nemanāmas. Preiļu parks ir unikāls, tam nav vajadzīga atkārtošanās vai kāda cita parka kopēšana. Spānijas pārstāvji forumā uzsvēra, ka būtiski ir saglabāt saikni ar vēsturi, vietu, sabiedrību, lai nepazaudētu teritorijas unikālo raksturu un ainavas dvēseli. Protams, nav viegli izveidot veselīgu sabiedrības līdzdalību, jo ne visiem ir nepieciešamās zināšanas, taču ir jāsaprot, ka tieši vietējā sabiedrība vislabāk pārzina vidi, kurā dzīvo un labi pārzina būtiskākas problēmas saistībā ar savu teritoriju.

Vairākas forumā pārstāvētās valstis prezentēja savu praksi un norādīja, ka mūsdienās ir būtiski iesaistīt jauniešus ainavas veidošanā. Slovāki norādīja, ka ir būtiski motivēt iedzīvotājus, īpaši jauniešus domāt un līdzdarboties. Jauniešu iesaistīšanas aktivitāte ir svarīga arī Preiļu novadā, jo tādējādi jaunais cilvēks var iepazīt teritoriju, kurā dzīvo, gūst pārliecību par tās vēsturi un pašreizējo vērtību, ierauga vidi kā vienotu organismu. Tādējādi jaunieši uzzina un atklāj to, kas ir nepieciešams, lai cienītu šo vietu un pārvaldītu to nākotnē. Jauniešu iesaistīšana notiek caur dažādām aktivitātēm – viņi tiek uzrunāti un arī uzklausīti, tiek izmēģinātas lietas, pasākumi, ko viņi iesaka – arī tad, ja sākumā šķiet, ka tas ir bezjēdzīgs un neizprotams. Somijas pārstāvji skaidroja, ka tajos mirkļos, kad jaunietis sajūt, ka ir būtisks konkrētajai vietai, ka viņu dzird un saprot, tad daudzi jaunie cilvēki kļūst par brīnišķīgiem brīvprātīgajiem, kuri sakopj un palīdz attīstīt vidi.

Ikvienas ainavas saglabāšanas un izkopšanas sākumpunktā, arī Preiļu parkā, ir jāapzinās, kā izveidot harmoniju starp cilvēku un dabu, kā panākt mijiedarbību starp pilsētas vidi un parka vidi. Grieķijas pārstāvji forumā norādīja, ka pilsētas mūsdienās ir kļuvušas industrializētas, bet cilvēks vienmēr ir bijis un būs dabas daļa. Šobrīd sabiedrībai ir jāsaprot, ka ir būtiski atgūt to vides dabiskumu, ainavu krāšņumu, kas vienmēr bijis – atgūt mūsu jauniešu un bērnu labā. Arī somi ar savu piemēru parādīja, ka interese par dabas parkiem ir pieaugusi vairākkārt, cilvēki tiecas atpakaļ pie dabiskā, dabas vērtībām.

Kā minēja Beļģijas pārstāve – mēs paši esam kā ainavas, kuras varam mainīt, saglabāt vērtības un attīstīties. Būsim paši kvalitatīvas vērtības savā teritorijā un ienesīsim kvalitāti vidē, kurā dzīvojam. Preiļu parka ainava ir iespēja un izaicinājums – vai mēs, vietējā sabiedrība, spējam radīt harmonisku vidi starp pilsētu, cilvēku un dabu? To ir ļoti grūti izdarīt atsevišķām grupām (speciālistiem, pašvaldības darbiniekiem, jauniešiem, senioriem utt.), tāpēc nepieciešama sabiedrības kopīga iesaiste un darbs.

Sanda Čingule-Vinogradova,
Preiļu novada domes Attīstības daļas Preiļu muižas kompleksa un parka projektu koordinatore 

Foto: Sandra Poplavska – Rimicāne

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.