Preiļu 1. pamatskolas skolēni plūc laurus konkursos Rīgā

09.05.2017.

9. maijā ar svinīgu un panākumiem pilnu noslēguma ceremoniju Rīgā beidzās konkurss “Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi”, kas pēdējā mēneša laikā bija nu jau otrais pasākums Latvijas simtgades pasākumu programmā, kurā ir izskanējis arī Preiļu pilsētas vārds. Šoreiz panākumu kaldinātāji bija četri Preiļu 1. pamatskolas skolēni – Ilga Kivleniece, Ērika Trubiņa, Diāna Afanasjeva un Egons Rebainis, kā arī to skolotāji Dace Kiuleniece un Nora Šņepste, piesaistot arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālistus.

Zem Latvijas simtgadei veidotā zīmola “Latvija 100” tiek pulcināti dažādi pasākumi un uz sabiedrisko aktivitāti vērsti projekti, kuru mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi, veicinot pašorganizēšanās procesus un sadarbību.

Tieši tāds bija arī 8.-12. klašu skolēnu eseju konkurss „Daudzveidīgā Latvija: ebreju kopiena Latvijas vēsturē un mūsdienās”, kas tika rīkota sadarbībā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi, muzeju “Ebreji Latvijā”, Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centru un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Konkursa dalībnieku uzdevums bija uzrakstīt eseju par savas vai kādas citas Latvijas pilsētas/novada ebreju vēsturi, kultūru vai tradīcijām, īpaši atzīmējot to devumu Latvijas valsts attīstībā, sabiedriskajā, ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. 9. klases skolnieks Egons Rebainis, skolotājas Noras Šņepstes atbalstīts, pieņēma konkursa mesto izaicinājumu, izvēloties iepazīties ar Preiļos dzimušā ebreja Samuēla Latvinska likteņstāstu, izpētot Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja esošajās liecības.

Otrā pasaules kara laikā ebreju kopiena Preiļos (51% no visiem pilsētas iedzīvotājiem) tika praktiski iznīcināta,  dzīvi paliekot vien dažiem. Tika nogalināti arī visi S.Latvinska Preiļos dzīvojošie radi, kamēr S.Latvinskis, kas ar māti dzīvoja Rīgā, devās bēgļu gaitās.  Ebreju glābēju no Preiļiem Vladislava Vuškāna un Zagorsku ģimenes vārdi ir ierakstīti Goda mūrī Jeruzalemē, Izraēlā, viņi ir saņēmuši arī godpilno apbalvojumu “Taisnīgais starp tautām”, kas tiek piešķirts tiem bezbailīgajiem un savu sirdsapziņu nepārdevušajiem līdzcilvēkiem, kas par spīti vistiešākajiem draudiem dzīvībai (par ebreju slēpšanu draudēja nāvessods) glāba savus ebreju draugus, kaimiņus un ne tikai. Tas viss noticis patiecoties Samuēlam Latvinskim, cilvēkam, bez kura Preiļu vēstures lappuses būtu tukšākas.

Egons Rebainis 8.-9. klašu grupā saņēma 2. pakāpes diplomu un uzaicinājumu ierasties Rīgas Ebreju kopienas namā, kur Starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” atklāšanas ceremonijā tika svinīgi apbalvots, saņemot ne tikai diplomu, bet arī naudas fonda balvu.

Skaļi izskanējušajam Preiļu 1. pamatskolas vārdam neļāva norimt arī 9. klases skolnieces Ilga Kivleniece, Ērika Trubiņa, Diāna Afanasjeva vēstures skolotājs Daces Kiulenieces vadībā, kas, piedaloties Latvijas Okupācijas muzeja rīkotajā konkursā “Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi”, izcīnīja ceļojumu uz Briseli un tikšanos ar Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem.

Konkurss norisinājās 3 kārtās, kur 1. kārtas dalībnieki brīvā formā varēja iesniegt savus darbus par kādu personu, kas viņuprāt ir uzskatāms par sava novada dārgumu. 10-15 labāko un izpildījuma ziņā spilgtāko darbu autori tika aicināti uz konkursa 2. kārtu – reģionālo finālu, lai klātienē žūrijai prezentētu savu radošo darbu/pētījumu. Katra Latvijas vēsturiskā novada 3 labākie pārstāvji tika izvirzīti finālam Rīgā, kas norisinājās 9. maijā Latvijas Okupācijas muzeja telpās. Ir patīkami atzīmēt, ka Latgales reģions izcēlās īpaši, jo te bija ne vien lielākais iesniegto pieteikumu skaits, bet arī vissīvākā konkurence, kuras dēļ rīkotāji veica atkāpšanos no konkursa nolikuma, ļaujot finālā piedalīties 4 komandām, tostarp arī Preiļu meitenēm, kas par mūsu novada dārgumu bija izvēlējušās nu jau aizsaulē aizgājušo Lūciju Preisi (1908 – 2003).

L.Preise ir dzimusi Madonas rajonā, taču 1949. gada martā tika izsūtīta uz Amūras apgabala Umļekāna ciemu, kur pavadīja 15 gadus, līdz tika amnestēta un varēja atgriezties Latvijā, savus mūža pēdējos gadus pavadot pie meitas Dzidras tepat Preiļos. Sapņus par augstāko izglītību un vēlmi saistīt savu dzīvi ar rakstniecību viņai atņēma izsūtījums uz Sibīrijas plašumiem, lai arī šajā gadījumā pareizāk būtu teikt – aizkavēja, jo 1980. gadu beigās L.Preise sāka rakstīt savas atmiņas par piedzīvoto Sibīrijā, “…lai piedzīvotais paliekt tautas atmiņā, neaizmirstas, nepazūd”.  L.Preise uzrakstīja 2 darbus, kuru manuskripti ir ierakstīti 13 burtnīciņās, ko pēc mātes nāves Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam nodeva ievērojamās novadnieces meita.

Konkursa 1. kārtā, piesaistot Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālistus Rihardu Sisojevu un Vadimu Maksimovu konsultantu lomā, tapa pieteikuma īsfilmiņa  (skatīt šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Zc8aPh9eMMA), izcīnot dalītu 1. vietu. Reģionālais fināls norisinājās Daugavpilī, Krievu liceja telpās un pulcēja 15 komandas no visas Latgales. Uz 3. kārtu – Rīgas finālu –  devās Baltinavas un Preiļu komandas, kā arī 2 komandas no Daugavpils. Negaidīts un ļoti patīkams pārsteigums bija Rīgā, kad visi konkursa finālisti (21 dalībnieks) saņēma ceļazīmes uz Briseli, katru dalībnieku piesaistot kādam no Latvijas eiro-parlamentāriešiem. Ilgai, Diānai un Ērikai Inese Vaidere (Eiropas Parlamenta deputāte no 2004.gada) pasniedza biznesa klases aviobiļeti uz Briseli, iespējams, pašas Vaideres kundzes kompānijā.

Visu Preiļu un pilsētas atbalstītāju vārda, patiesi sveicam aktīvos jauniešus, pateicoties to skolotājiem, vēlot neapstāties pie sasniegtā piedaloties citās aktivitātēs, cīnoties par augstākā kaluma godalgām. Per aspera ad astra (lat. val “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”).

Rihards Sisojevs,
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja Galvenais krājuma glabātājs

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.