Kultūras pieminekļu sargātāji atzinīgi novērtē Preiļu pils restaurācijas darbus

07.02.2017.

7. janvārī Preiļos viesojās un ar domes vadību, darbiniekiem, iestāžu pārstāvjiem, kā arī iedzīvotājiem tikās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine un inspekcijas Arhitektūras daļas vadītājs Jānis Zilgalvis. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti gan ar Preiļu pils restaurāciju, gan arī kultūras pieminekļu saglabāšanas nozīmi kopumā. Klātesošajiem bija daudz jautājumu speciālistiem un tikšanās noritēja pozitīvā gaisotnē.

Preiļu pils restaurācija kā pozitīvais piemērs

J. Dambis atzinīgi novērtēja pēdējā gada laikā notikušās pozitīvās pārmaiņas ar Preiļu pili, norādot, ka iepriekš no kultūras pieminekļu sargātāju viedokļa pils bija problēmobjekts bez skaidri saskatāmas nākotnes, savukārt šobrīd stagnācija ir pārvarēta un pilī notiekošie restaurācijas darbi ir uzskatāmi par vienu no veiksmīgākajiem un pozitīvākajiem stāstiem Latvijā pēdējos gados: “Tas ir ļoti liels panākums ne tikai kultūras mantojuma saglabāšanā, bet arī vietējā dzīvē un tās organizācijā, jo pils atjaunošana būtiski ietekmēs cilvēku dzīves kvalitāti ne tikai šobrīd, bet arī tālākā nākotnē.” Tāpat kā svarīgu faktu VKPAI vadītājs uzsvēra to, ka restaurācijas darbus pieminekļu aizsardzības interesēm atbilstošā kvalitātē veic vietējais uzņēmums, nevis kāda Rīgas firma: “Līdz ar to jūs esat ieguvuši arī kompetenci. Un tas varbūt pat ir vēl svarīgāk.”

K. Kukaine klātesošajiem pastāstīja, ka pirms restaurācijas darbu uzsākšanās, VKPAI, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas pieminekļu aizsardzībā, veica Preiļu pils 3D uzmērīšanu, kā rezultāti ir izmantojami projektēšanā un tālākā monitorēšanā.

Pieminekļu sargātāji īpaši atzinīgi novērtēja izvēlēto darbu veikšanas tehniku, kas ļauj saglabāt objekta vēsturei atbilstošu noskaņu un īstuma sajūtu. Jo, kā norādīja VKPAI speciālisti, dažos objektos ar to tiekot grēkots un pēc atjaunošanas darbiem vairs nav sajūtams senatnīgums – viss ir pārāk gluds, pārāk taisns un ar tiem laikiem neraksturīgām faktūrām un sajūtām. Savukārt, kā norādīja J. Dambis, Preiļu pils restaurācijā tiek veikta materiālu un metožu izpēte, kas pili ļauj atjaunot atbilstoši tam, kāda tā ir bijusi, saglabājot raupjumu, un tas uzskatāms par ļoti veiksmīgu restaurācijas paņēmienu, ko pieminekļu sargātāji var turpmāk minēt kā piemēru.  

Parka un pils apkārtnes sakopšanas darbi

J. Zilgalvis atzina, ka ļoti liela nozīme ir tiem darbiem, kas ir uzsākti pils apkārtnē, ar to domājot visa parka atjaunošanu, staļļa mūru konservācijas darbus, vārtu restaurāciju. Pašvaldības vadītāja Maruta Plivda pastāstīja, ka sadarbība ar VKPAI ir ļoti veiksmīga un pateicās VKPAI par finansējumu, kas piešķirts iepriekšējos gados – gan staļļu mūru nostiprināšanai, gan arī pils vējtvera atjaunošanai. Tāpat mērķtiecīgi vairāku gadu garumā tiek atjaunoti parka celiņi. Šogad budžetā paredzēti līdzekļi celiņam no Liepu ielas līdz Mīlestības kalniņam, tiek stādīti jauni koki, jau šobrīd pēc izstrādātā projekta pils apkārtnē notiek koku izciršana un teritorijas labiekārtošana, kā arī paredzēts atjaunot trīs tiltiņus un Ādama un Ievas saliņu ar tiltu līdz tai.  

Šogad VKPAI kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā ir iesniegts arī muižas kompleksa galveno parka vārtu tehniskais projekts, lai atbalsta gadījumā atjaunotu parka ieejas vārtus no Daugavpils ielas puses.

J. Zilgalvis atskatījās pagātnē, pastāstot, ka arī Preiļu pils celtniecība savā laikā izraisīja plašu sabiedrības interesi ne tikai Latgalē un Latvijas teritorijā – šurp devās mākslinieki no Polijas, zīmēja tikko uzcelto ēku, viņu darbi tika publicēti periodiskajos izdevumos, un tas bija ievērojams notikums. Tādā veidā J. Zilgalvis atgādināja, ka saistībā ar Preiļu pili ir arī ļoti daudz tādu stāstu, ar kuriem varam piesaistīt sabiedrības uzmanību – ne tikai ar slaveno Borhu dzimtu, bet arī sadzīviskām norisēm, dažādu cilvēku dzīvesstāstiem, kuri cēla pili un strādāja muižā.

Nākotnes redzējums

Šobrīd ir izstrādāta Preiļu pils un parka attīstības koncepcija, kas tostarp paredz, ka pilī atradīsies Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijas, Tūrisma informācijas centrs, vieta, kur iegādāties suvenīrus un reklamēt mājražotāju produkciju, kā arī ir sagatavots pils apraksts ar mērķi piesaistīt investorus, kuri sadarbībā ar pašvaldību izveidotu un attīstītu jaunus tūrisma produktus, liekot akcentu uz slaveno Borhu dzimtas vārdu.

J. Dambis norādīja: “Ja mēs kādā vietā ieguldām kultūrvēsturiskās vides atjaunošanā, tas dod stabilitātes sajūtu un varam skatīties nākotnē, savukārt cilvēki, braucot, apmeklējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības, atstāj naudu viesnīcās, restorānos, veikalos, maksā par degvielu u.t.t., tādā veidā sniedzot ekonomisko ieguvumu.” Tāpēc VKPAI pārstāvji pauda cerību, ka Preiļu pils kļūs nevis par objektu, ko tūristi apmeklē garāmbraucot, bet gan par centrālo apmeklējuma mērķi.

Šobrīd Preiļu pils restaurācijas darbi tiek veikti par domes aizņēmumu Valsts kasē, savukārt vēl vismaz pusmiljons eiro Preiļu pils atjaunošanas 2. kārtai, kas ietver komunikācijas – elektrību, kanalizācijas, ūdensvada un siltumtrases izbūvi, kā arī logu un durvju uzstādīšanu, šogad ir paredzēts no SAM 5.5.1 „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”, realizējot sadarbības projektu “Rīteiropas vērtības”. Tikšanās laikā paldies tika teikts arī visiem ziedotājiem un atbalstītājiem!

 

No kreisās: Jānis Zilgalvis, Katrīna Kukaine, Juris Dambis

Ilona Vilcāne,
Preiļu novada domes mājaslapas satura redaktore

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.