Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā LR Pilsoņu Kongresam veltītu izstādi

25.01.2017.

No 2017. gada 25. janvāŗa līdz 28. februāŗim Preiļu 1. pamatskolas muzejā ir apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde „Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25“. Izstādi ar Latviešu fonda atbalstu sagatavojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka izstāžu cikla „Ceļā uz valsts simtgadi“ tematiskajā līnijā „Neatkarības vēsture“, sakarā ar Pilsoņu Kongresa jubileju. 23. februārī plkst. 13.30 Preiļu 1. pamatskolas zālē /Daugavpils iela 34/  tiek rīkota tikšanās ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem. Tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents.

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvības iestāde, kuru 1990. gadā Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Preiļu apriņķī (rajonā) par Kongresa delegātiem ievēlēja skolotāju Jāzepu Anspoku, juristi Inesi Garjāni un lauksaimnieku Jāni Eiduku. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.

Informāciju sagatavoja
Pilsoņu Kongresa fonds
Krišs Kapenieks

 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.