11. novembrī Lāčplēša dienai veltīts koncerts “Manas dzimtenes pusē. Komponistam Jānim Ivanovam 110”

11.11.2016.

Plkst. 12.00  Piemiņas brīdis pie akmens J. Ivanovam Riebiņu novada Babros ar Riebiņu novada pašvaldības pārstāvju un kultūras darbinieku piedalīšanos

Plkst. 13.00 Svecīšu aizdegšana pie Ivanova vecāku kapiem Moskvino kapsētā

Latviešu komponista Jāņa Ivanova 110 gadei veltīts mūzikas koncerts tiek rīkots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta mērķi ir turpināt latviešu komponista Jāņa Ivanova piemiņas dienas nozīmi, uzsvērt mākslinieka devumu, lomu, nozīmi un ieguldījumu latviešu mūzikā un tās attīstībā, veicināt Latvijas profesionālās mūzikas koncertdarbību un tās pieejamības nodrošināšanu reģionos un veicināt Latvijas profesionālās mūzikas popularizēšanu Latvijā.

J.Ivanova mūzikas koncerts „Manas dzimtenes pusē” ir viens no Latvijas simtgades pasākumiem Preiļu novadā.

Pasākuma rīkotāji ir Preiļu novada dome, Preiļu novada Kultūras centrs, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija.

 

Preiliete Tatjana Kolosova par latviešu komponistu ar vecticībnieku saknēm Jāni Ivanovu

Viss sākas ar manu un tēva sarunu par latviešu valodu. Tā es uzzināju par Preiļu pasta priekšnieci Elikomidu, kura darba vietā nerunāja krievu valodā, un par viņas brāli Ivanu – komponistu no Babru sādžas. Tas man bija liels pārsteigums, tāpēc es sāku vākt informāciju par Jāni Ivanovu, viņu ciltskoku un saikni ar Preiļu novadu.

Jānis Ivanovs dzimis 1906.gada 9.oktobrī Preiļu pagasta Babru sādžā. Viņš nāk no vecticībnieku ģimenes, kuras senči man zināmi no 19. gadsimta sākuma. Moskvinas dievnamā nākamo komponistu kristījis garīgais tēvs Naums Kolosovs un devis viņam vārdu Ioans.

Ivanovu ģimenē bija pieci bērni – vecākā meita un četri dēli. Vecākiem – Andrejam un Tatjanai nebija viegli 3,5 hektāros zemes izaudzēt maizi, lai pabarotu tik lielu ģimeni. Nebija arī iespējas tajā laikā visus izskolot. Tāpēc pirmās zināšanas bērni ieguva mājās. Ar vectēva Kiprijana palīdzību tika iemācīta vecslāvu Ābecīte. Klusos ziemas vakaros bērni klausījās tēva Andreja stāstus par ievērojamiem rakstniekiem un māksliniekiem, vienlaikus viņiem spēlējot ģitāru. Māte Tatjana dziedāja vecticībnieku garīgas vārsmas un krievu tautas dziesmas. Bērni zīmēja un veidoja figūriņas no māliem. Ivanovu vecajā mājā ilgu laiku ciemiņiem rādīja krāsni, kuru bija apzīmējis septiņgadīgais Ivans…

Jāņa Ivanova skolas gaitas sākas 1913. gadā. Viņš katru dienu kājām mēro piecus kilometrus garo ceļu līdz pagasta skolai Preiļos. Taču drīz vien ģimene, meklējot labākus dzīves apstākļus, pārcēlās uz Skrīverim, jo tēvs tur bija atradis darbu uz dzelzceļa. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Ivanovu ģimene devusies bēgļu gaitās. Sākumā apmetās Vitebskā. Tur Jānis iestājās vietējā ģimnāzijā. 1917. gada beigās Ivanovi jau dzīvoja Smoļenskā, kur Jānis beidz otrās pakāpes skolu. Šajā pilsētā viņš pirmo reizi ieraudzīja Maskavas simfonisko orķestri, iepazinās ar klavierēm, sāka dziedāt dzelzceļnieku kluba korī. Mūzikas skolotāji konstantē, ka zēnam ir absolūtā dzirde un ieteic nopietni pievērsties mūzikai…

1920. gadā Ivanovu ģimene atgriežas Preiļos. Mācīties skolā vairs nesanāca, jo bija jāpalīdz vecākiem saimniecībā. Kāda no atmiņām sniedz informāciju, ka Jānis dažreiz ņēma mūzikas stundas pie Preiļu ērģelnieka. Pašmācības ceļā pusaudzis cenšas sasniegt nosprausto mērķi – kļūt par mūziķi! Šajā laikā Jānis sāk komponēt. Pirmais panākums atnāca pēkšņi – Jāņa Ivanova sacerētā Himna IDO (esperanto valodas biedrība) izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņēma balvu! Panākums iedvesmoja. Rudeņos, kad lauku darbi bija apdarīti, topošais komponists devas uz Rīgu, lai mācītos Konservatorijā…

Lai gan ar Konservatorijas vadības palīdzību tika piesaistīti atbalstītāju līdzekļi (dažādas Rīgas labdarības biedrības, mecenāti, Preiļu pagasta valde), studiju laikā jaunietim arī pašam nācās gādāt līdzekļus iztikai: bijis repetitors bagāto ģimeņu jaunkundzēm, klavierspēlētajs un koncertmeistars orķestrī kinoteātrī…

Trīsdesmitajos gados Jānis Ivanovs radīja virkni skaņdarbu, kuriem viņu iedvesmoja Latgales daba, tajā skaitā arī “Rāzna”: tas bija sacerējums putēju orķestrim Latgales Dziesmu svētkiem, kas 1940. gadā notika Daugavpilī.

Pēckara gados sākas daudzpusīga Jāņa Ivanova darbība, atjaunojot Latvijas muzikālo kultūru. Vadot Latvijas Radio māksliniecisko daļu, viņš daudz pūļu veltīja jauno kadru audzināšanai Latvijas Konservatorijā, kur bija profesors kompozīcijas klasē…

Jānis Ivanovs mira 1983. gada 27. martā, apbedīts Rīgā. Moskvinas vecticībnieku kapsētā guļ viņa vecāki un māsa. Riebiņu novada Babros, netālu no Ivanovu mājām, ceļa malā, uzstādīts Latgales slavenākajam komponistam veltīts piemiņas akmens. 

Tatjana Kolosova,
vēsturniece


Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.