Muzeja priekšmets jūnijā – grāmata “Līgo, Līgo!”

16.06.2016.

Preiļu novada vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā glabājas grāmata ”Līgo, Līgo!”, tās redaktors ir Jānis Niedre. Latvijas PSR Žurnālistu savienības izdevums, 1959.gads. Grāmatā ir apvienotas gan tautasdziesmas, gan tā laika dzejnieku radītās dziesmas. Šis līgodziesmu krājums ir pirmais šāda veida izdevums padomju laikā. Grāmata piederējusi Rudzātu pagasta Cīlaukas iedzīvotājai Veronikai Vindelei (1926.-2008.).

Grāmatas redaktors J. Niedre ievadā norāda, ka latviešu tautas garamantu krātuvē līgo jeb Jāņu dziesmas pieder pie skaitliski visbagātākā devuma. Grāmatā ir publicētas arī tā laika autoru dziesmas, viena notām “Mūsu zeme diženplaša” ­ “Ko darīsim, kolhoznieki, Jāņu nakti gaidīdami? Nāksim visi vienu pulku, teiksim jaunas līgodziesmas”. Cita līgodziesma “Dziesma pēla sliktu darbu” norāda uz daudziem pavirši veiktiem darbiem – ”Sanāk kopā brigadieri, stutē muguras pret ieri, spriež un gudro: ko un kā? Kamēr raža – latatā!”

Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku seniskuma saglabāšanos rodamas jau Garlība Merķeļa rakstos. 12.gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Romas katoļu baznīca 24. jūniju svin kā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgosvētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars. Nav skaidri zināms, kā šo dienu saukuši senie latvieši. Iespējams, to sauca par Ziedu svētkiem, Ziedu dienu.

Latviešu tautas dziesmu krājumā ir tūkstošiem Jāņu dziesmu. Tās veltītas katrai lietai, norisei, katram svētku brīdim un cilvēkam. Pirmie līgodziesmas sāka dziedāt gani, lai paātrinātu Jāņu atnākšanu. Tradicionālais refrēns Jāņu dziesmām ir: līgo!, arī līgā!, līgojame!, līgojē! Latgalē — leigū! leigō! rūtō! rūtoj! veju! Vārds “līgo” līvu valodā nozīmē “lai top”.

Jāņa bērni līgodziesmas nav aizmirsuši, saglabājuši tās gadsimtiem, arī atrodoties ārpus dzimtenes. Muzeja darbinieki 2015. gada ekspedīcijas “Pelēči laiku lokos” laikā intervēja Rozu Deiduli (dzimusi Uļjanovskas apgabalā, Krievijā). R. Deidule par latviešu tradīciju iedzīvināšanu svešumā stāstīja: “Bija visas tradīcijas, un tās tradīcijas iepatikās visiem apkārtnē. Visi sāka braukt uz Līgo. Vieta bija tāda, ka sādžas vidū bija ezers, un tad pie ezera bija visas svinības. Visi brauca. Mums visiem ļoti patika. ”Krakovjaku” dejoja tur visi tajā līgošanā…, nu ļoti daudz jautru un skaistu deju dejoja un dziesmu dziedāja Līgo svētkos”.

Muzeja kolektīvs novēl visiem priecīgu līgošanu un lai ikvienu apciemo arī Jāņa bērni, jo viņu ierašanās simbolizē saticību un pārticību.

PVLMM 10789

PVLMM 10789

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma glabātāja Anda Mihailova

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.