Preiļu novada Labklājības pārvalde iesākusi darbu

15.06.2016.

Preiļu novadā ir notikusi Sociālā dienesta reorganizācija un izveidota Labklājības pārvalde. Lai novada iedzīvotāji uzzinātu, kas ir mainījies reorganizācijas rezultātā, uz interviju aicināju Preiļu novada Labklājības pārvaldes direktoru Lauri Pastaru. Jaunizveidotās institūcijas vadītājs pastāstīja, kā iesācies darbs un kāds ir viņa nākotnes redzējums sociālās palīdzības sniegšanā novada iedzīvotājiem.

Notikušas pozitīvas pārmaiņas sociālā darba jomā

Izveidojot Labklājības pārvaldi, pašvaldība jaunajai institūcijai deleģēja tās funkcijas, kas bija uzticētas Sociālajam dienestam, ‘zem viena jumta’ apvienojot struktūrvienības, kas bija Sociālā dienesta ‘paspārnē’ un tās, kuras iepriekš darbojās patstāvīgi.

Šobrīd Labklājības pārvaldes pārraudzībā ir pansionāts “Preiļi” (vadītāja Inga Vilcāne), Krīzes centrs un pakalpojumu centrs “Līči” (abas struktūrvienības vada Inta Pelše), Dienas centrs (vadītāja Gunta Katkeviča) un Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu daļa – agrākais Sociālais dienests. Par klientu ievietošanu pakalpojumu centrā “Līči” pirms reorganizācijas lēma pašvaldībā speciāli izveidota komisija, savukārt, dokumentu paketi gatavoja pašvaldības jurists. Lauris Pastars atzīst, tas bija laikietilpīgs process. Tagad cilvēku pansionātā vai Krīzes centrā var ievietot uzreiz, paralēli Labklājības pārvaldē sakārtojot nepieciešamos dokumentus.

Pārvaldē strādā kompetenti un zinoši darbinieki

Zinām, ka Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus varēja apstrīdēt un tādā gadījumā tos skatīja domes sēdē. Šobrīd lēmumus, kurus pieņem sociālās palīdzības daļa, var apstrīdēt, griežoties pie Labklājības pārvaldes direktora. Ja izrādīsies, ka lēmums nav pieņemts korekti, direktoram būs tiesības lēmumu atcelt.Tādā veidā jaunizveidotā pārvalde nedaudz atvieglos darbu arī pašvaldībai.

Sociālā darba jomā Preiļu novadā strādā kompetenti un zinoši darbinieki. Tāpat kā iepriekš Sociālajā dienestā, Labklājības pārvaldes štatos tagad ir direktora vietnieks administratīvajā darbā. No 1. jūnijašajā amatā uz noteiktu laiku darbā pieņemts Jānis Strods, kuram ir laba pieredze jurista darbā. Vietnieka amatapienākumos ietilpst līgumu noformēšana, personāla lietu kārtošana, tirgus izpētes veikšana, arī darbs ar projektiem, kuros nākotnē iesaistīsies Labklājības pārvalde. Pārvaldes direktoram saskaņā ar štatu sarakstu uz 0,2 slodzēm ir paredzēts vietnieks arī  sociālajā darbā, jo šim speciālistam 0,8 slodzes paredzētas sociālā darbinieka funkciju veikšanai. Tāpat kā iepriekš, Labklājības pārvaldē uz 0,5 likmēm darbojas arī psihologs.

Pamazām iejūtas jaunajā amatā

Lauris Pastars atzīst, ka sāk iejusties jaunajā amatā, pārvaldes direktoram ir daudz apņēmības sakārtot lietas, kurām iepriekš netika pievērsta uzmanība. Darba gaitā rodas arvien jauni risināmi jautājumi. Svarīgi sakārtot Labklājības pārvaldes dokumentāciju, jāpiedalās  praktiskajā darbā ar klientiem, jo nedrīkst pazaudēt sociālā darba prasmes. Šobrīd daudz laika tiek ieguldīts saimniecisko jautājumu risināšanai – izremontēti daži kabineti, iesākta krāsot ēkas fasādes lejas daļa, līdz rudenim jāsakārto apkures sistēma, kas pagājušajā sezonā labi nefunkcionēja. Saskaņā ar novada Būvvaldes un domes tehniskās daļas speciālistu atzinumu, iespējams būs jānojauc viena saimniecības ēka, kas atrodas pagalmā, kā arī jāveic remonts ēkas, kurā izvietota Labklājības pārvalde, jumta daļai pie notekcaurulēm, kur nodrupušie ķieģeļi krītot var apdraudēt garāmgājējus.

Jāattīsta esošie pakalpojumi

Preiļu novadā pieejami vairāki sociālo pakalpojumu veidi: veļas mazgāšana, dušas pakalpojums, specializētā transporta pakalpojums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, interešu nodarbības Dienas centrā, nodarbības jauniešiem ar īpašām vajadzībām, aprūpe mājās, asistenta pakalpojums, sociālā virtuve. Pozitīvi ir tas, ka Labklājības ministrija pakalpojumus no Sociālā dienesta piekrīt pārreģistrēt uz Labklājības pārvaldi, tos nevajadzēs reģistrēt no jauna.

Lauris Pastars atzīst, ka jāstrādā pie esošo pakalpojumu tālākas attīstības. Tā, piemēram, aprūpi mājās nodrošina speciāli apmācīti cilvēki, un piedāvātais pakalpojums ir kvalitatīvs. Tomēr problēma pastāv lauku teritorijās, jo aprūpējamie atrodas lielā attālumā viens no otra. Citās pašvaldībās ir izveidotas mobilās aprūpes brigādes, un arī mums jādomā, ko darīt nākotnē.

Būtu jāpārstrādā pašvaldībā pieņemtie saistošie noteikumi attiecībā uz aprūpi mājās. Šobrīd tie ir ļoti drastiski. Lai persona varētu izmantot aprūpes mājās pakalpojumu, jāievēro daudz nosacījumu. Lauris Pastars uzskata, ka, padarot pakalpojumu pieejamāku, iespējams, nebūtu tik liels pieprasījums pēc vietām pansionātā.

Šī brīža situācija ar pansionātu ir tāda, ka jāpaplašina tā telpas. Pansionātā ir 24 vietas, kuras visas ir aizpildītas, deviņi Preiļu novada iedzīvotāji vietu trūkuma dēļ uzturas citos pansionātos. Četras personas gaida rindā uz pansionāta pakalpojumu. Pieaugot pansionāta iemītnieku skaitam, protams, samazinātos arī pansionāta uzturēšanas izdevumi. Šobrīd viena iemītnieka uzturēšana izmaksā ap 600 eiro mēnesī. Lielākajos pansionātos izmaksas sastāda ap 400 – 440 eiro. 

Pieprasīts vienmēr ir bijis arī sociālās virtuves pakalpojums. Par to jāpateicas bijušajai virtuves vadītājai Olgai Gribuškai, kura strādāja ar lielu izdomu un iniciatīvu, ar minimāliem resursiem panākot maksimālu efektu.

Ēdināšanas pakalpojumu parasti izmanto 25 cilvēki, bet vasarā pakalpojuma izmantotāju skaits parasti krietni sarūk, tāpēc līdz rudenim sociālā virtuve nedarbosies. Augustā būs jārisina jautājums par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu.

Vairāk laika jāvelta sociālajam darbam ar klientiem

Tuvākajā laikā Labklājības pārvaldes sociālie darbinieki plāno doties pieredzes apmaiņā uz tuvākajiem novadiem, lai smeltos jaunas zināšanas un pieredzi. Šobrīd sociālā darba speciālisti daudz darba iegulda tieši pabalstu administrēšanai, un nepietiekoši tiek veikts sociālais darbs, kas ir galvenais resurss, ko ieguldot darbā ar klientu, var panākt situāciju, ka pieprasījums pēc pabalstiem samazinās. Līdz ar to paliek mazāks budžeta slogs pašvaldībai pabalstu izmaksām. Lauris Pastars uzsvēra, ka ārpus minētā loka ir maznodrošināto personu un pensionāru kategorija, jo mēs nevaram ietekmēt valstī noteiktās pensijas. Runa ir par darbaspējīgajiem iedzīvotājiem – ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Apsveicama ir produktīvā sadarbība ar Nodarbinātības Valsts aģentūru (NVA). Ja Labklājības pārvaldes klients atsakās no NVA piedāvātajiem kursiem vai programmām, viņam tiek noņemts bezdarbnieka statuss un līdz ar to viņam zūd iespēja  izmantot Labklājības pārvaldes sniegtos pakalpojumus un palīdzību.

Sociālo darbinieku praksē ir bijuši arī ļoti pozitīvi gadījumi, kad klients, tomēr saņemas, un viss mainās un uzlabojas. Nenoliedzams fakts klienta attieksmē pret pārmaiņām savā dzīvē ir arī sociālā darbinieka personība. Ikdienā varot novērot, ar kādām emocijām klienti iet pie speciālistiem – piesardzīgi vai ar uzticēšanos.

Lauris Pastars atzīst, ka turpmāk jāuzlabo sadarbība arī ar nevalstisko sektoru – Pensionāru biedrību, Invalīdu biedrību tāpat jāpaplašina piedāvāto aktivitāšu klāsts Dienas centrā.

Darba lauks ir plašs, un klientu sociālajiem darbiniekiem, vismaz tuvākajā laikā, netrūks. Vēlam visam Labklājības pārvaldes kolektīvam produktīvu un radošu darbu !

Maija Paegle,
Preiļu novada sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.