12. maijā – Starptautiskā Māsu diena

12.05.2016.

Starptautiskā Māsu diena tiek svinēta visā pasaulē katru gadu 12. maijā Florences Naitingeilas dzimšanas dienā. Viņa ir devusi būtisku ieguldījumu māsu profesijas attīstībā, formulējot māsu profesijas pamatmērķus. F. Naitingeila savās grāmatās aprakstīja, ka māsām savā darbā jāpielieto rokas (praktiskās iemaņas), galva (teorētiskās zināšanas) un sirds (attieksme, empātija), bet svarīgākā ir sirds, tātad iejūtīga attieksme pret pacientu.

Kā ik gadu Straptautiskā Māsu padome izvirza tēmu apspriešanai individuāli māsām, organizācijām, asociācijām un veselības aprūpes iestādēm. 2016. gada Starptautiskās Māsu dienas tēma ir “Māsa: Pārmaiņu spēks: Uzlabot veselības aprūpes elasticitāti”.

SIA „Preiļu slimnīca” Starptautiskās māsu dienas ietvaros ir sagatavojusi rakstu par trim medicīnas māsām, kuru uzticīgais un profesionālais darbs ir ļāvis pilnveidoties SIA „Preiļu slimnīca”.

Lūcija Prikule

SIA ,,Preiļu slimnīca” Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas māsa Lūcija Prikule medicīnā strādā jau 43 gadus. Preiļu slimnīca ir viņas vienīgā darba vieta.

Bērnībā, kad nokļuva poliklīnikā, viņu aizrāva šī vide un darbinieki baltos halātos un pašas piedzīvotais, tāpēc pēc pamatskolas beigšanas nolēma, ka grib savu turpmāko dzīvi saistīt ar medicīnu. Medicīnai Lūcija veltījusi visu mūžu, tur ieliekot savu sirdssiltumu, enerģiju, spēku, zināšanas, drosmi un izlēmību.

Lūcija par sevi saka: „Medicīna un palīdzības sniegšana cilvēkiem ir mans aicinājums kopš bērnības.” Sekojot mūža aicinājumam, Lūcija uzsāka mācīties par feldšeri Paula Dauges Rīgas 1. medicīnas skolā. Tūlīt pēc izlaiduma atgriezās savā dzimtajā pusē. Atnākot uz Preiļiem, skaidri zināja, ka grib strādāt par māsu.

1973. gadā Lūcija uzsāka darbu Preiļu slimnīcā, terapijas nodaļā. Lūcija dalās atmiņās par darbu: „Nodaļa bija liela, uz 60 gultām. Arī gaitenī tika izvietotas gultas, jo nodaļa regulāri bija pārpildīta. Darba apstākļi tolaik ļoti atšķīrās no mūsdienām. Dienā divas māsas, bet naktī viena – aprūpēja 60 un vairāk pacientu. Nebija vienreizlietojamo medicīnas ierīču, strādājām ar stikla špricēm, kuras bija pašām jāmazgā, jādezinficē un jāvāra. Sistēmas infūzijām meistaroja no gumijas caurulītēm. Tolaik populāras bija ,,bankas”. Katru vakaru bija jāuzliek bankas vismaz 10 pacientiem. Tā bija laikietilpīga procedūra. Penicilīns jāšpricē 6 reizes diennaktī, bija jāatšķaida pa 100 un vairāk pudelīšu penicilīna. Tā ir tikai maza daļa no māsas pienākumiem, galvenais bija rūpes par pacientiem. Darbs bija ļoti intensīvs, bet jaunības spars un entuziasms ļāva būt nenogurstošai, smaidīgai un laipnai.”

No 1984. gada Lūcija darbu turpina Uzņemšanas nodaļā, kuru var dēvēt par ,,karsto punktu”. Šajā nodaļā visbiežāk sastopas ar sāpju izmocītu, nobijušos, satrauktu, izmisušu cilvēku. Lūcija spēj reaģēt un rīkoties precīzi un organizēti dažādās situācijās un neparastos gadījumos, mierina, atbalsta un iedrošina pacientus un viņu tuviniekus. Bieži svarīgi pacientu ir tikai uzklausīt. Māsas darbs nenozīmē tikai medicīnisku manipulāciju veikšanu, bet arī atbalsta sniegšanu.

Spēkus un enerģiju pēc smagām dežūrām Lūcija atjauno, darbojoties savā mazdārziņā un puķu dobēs.  Prieku rada mazbērni.

Viena no galvenajām māsas īpašībām esot iejūtība kopā ar profesionalitāti. Laikā ,kad lielu lomu spēlē materiālā pasaule, nedrīkst aizmirst par garīgo pasauli: ,,Būt cilvēcīgam,” uzskata Lūcija, „ikvienā dzīves situācijā – darbā, mājās, saskarsmē ar kolēģiem un radiniekiem.”

Regulāri ir bijis jāapgūst jaunākās modernās tehnoloģijas medicīnā, kuras ienākušas pacientu aprūpē. Iedvesmojušas un palīdzējušas jaunākās kolēģes, par ko Lūcija ir pateicīga.

Vislielākais prieks nodaļas māsai ir tad, kad pacients ir izveseļojies un smaidīgs dodas mājās. Gandarījumu Lūcijai sniedz pacientu ,,paldies”, arī vārdos nepateiktie, tikai acīs nolasāmie. Tas ir tas, kas dod spēku un vēlmi strādāt un palīdzēt cilvēkiem.

Albīna Vaļicka

Kurš gan nepazīst māsiņu – rentgenlaboranti Albīnu? Gandrīz ikvienam mums ir gadījusies kāda trauma vai nepieciešamība pēc rentgenizmeklējuma. Nu lūk – tur jau mūs sagaida sirsnīgā, nopietnā, vienkāršā, savā profesijā augsti kvalificētā mediķe.  

Medicīnu izvēlējusies pēc nejaušības principa, gājusi mācīties draudzene un viņa tai pievienojusies.

1970. gadā pabeigusi Rīgas 2. medicīnas skolu, iegūstot māsas kvalifikāciju, sāka strādāt Balvu rajona Bērzpils slimnīcā par māsu, bet drīz vien 1971. gadā Albīna pēc sludinājuma ieradās Preiļos, lai strādātu tuberkulozes slimnīcā. Pēc dažiem gadiem uzsāka darbu terapijas nodaļā, kur nostrādāja līdz 1984. gadam.

Albīna iet laikam līdzi, pielāgojas visdažādākajām situācijām. Kā medicīnas māsa Albīna strādāja gan Preiļu tuberkulozes slimnīcā, gan Preiļu slimnīcas terapijas nodaļā, gan papildus mācījās par radiologa asistentu.

Albīna ir zinātkāra, sirds gudra, kura ar savu siltumu spēj dot cerību, drošību, ticību cilvēkiem.

Inna Kluša

Innai patīk māsas darbs, it īpaši gadiem ejot uz priekšu. Jaunībā, studējot medicīnu, izpratne par to bija maza, taču Innu aizrāva lekcija par ķirurģiju. Tas arī radīja pārliecību, ka jāturpina strādāt medicīnas nozarē. Inna ir enerģiska, smaidīga, apveltīta ar labu humora izjūtu.  Jaunībā Inna aktīvi ceļoja, brauca ar velosipēdu gan uz  Kaukāzu, gan Krimu. 

Ģimenes apstākļu dēļ Innai nācās pārcelties uz Preiļiem. Darbu Preiļu slimnīcā Inna uzsāka 1984. gadā. līdz tam viņa strādāja Rīgā „Gaiļezerā”. Darbs jaunajai māsiņai bija dažāds – gan smagāks, gan vieglāks. Neiztika arī bez kurioziem „Biju jauna māsiņa, nācās pārsiet gara auguma ārzemnieku. Teicu tam, lai apguļas un rokas uz krūtīm saliek…bet tas pārprata un salika rokas uz manām krūtīm.”

Jautāta, kā izmanījās situācija Ginekoloģijas un dzemdību nodaļā, Inna atbild: „Tagad SIA „Preiļu slimnīca” ginekoloģijas un dzemdību nodaļa ir ļoti izmainījusies. Kad es uzsāku darbu slimnīcā, jaundzimušos atdalīja no mammas. Jaunās māmiņas bija vienā palātā, bet zīdainis citur. Autiņus vārījām un sterilizējām, tāpēc no cietā ūdens autiņi bija cieti. Jaundzimušie tika stingri satīti, tā kā pakustēties nevarēja. Tagad situācija ir mainījusies – jaundzimušiem saikne ar māti nepazūd. Grūtniece ir ar bērnu visus 9 mēnešus, un pēc dzemdībām jaundzimušais arī ir blakus.”

Esot nodaļas virsmāsa, Inna Kluša spēj saliedēt kolektīvu, atbalstīt to, kā arī būt stingra. „Katrai māsiņai ir jābūt ne tikai gudrai un profesionālai, bet arī iejūtīgai un saprotošai,” uzskata Inna.

Atslodzē no saspringtā darba ritma Innai patīk pavadīt laiku laukos, kopjot ziedu dārzu, arī ceļošana un ekskursijas ir Innas sirdslieta. „Braukt, lidot vai iet ekskursijā esmu gatava jebkuru brīdi !” saka Inna.

 

Sirsnīgs sveiciens Starptautiskajā māsu dienā !

Sanita Savicka,
SIA “Preiļu slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste


 

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.