Preiļu iedzīvotāji gatavi turpināt daudzdzīvokļu māju siltināšanu

09.02.2016.

Janvāra nogalē Preiļu novada domes vadība aicināja uz sarunu pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus un dzīvokļu īpašniekus, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par māju siltināšanas turpmākajām iespējām. Preilieši bija sarosījušies un ieradās kuplā skaitā. Tikšanos ievadīja Preiļu novada domes priekšsēdētājas Marutas Plivdas uzruna. Pašvaldība jau iepriekšējos gados apmaksāja energoaudita izdevumus dzīvojamajām mājām, arī šogad, tāpat kā iepriekš, dome sniegs atbalstu ēku siltināšanai, sedzot  energoaudita un ēku tehniskās apsekošanas izmaksas.

Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs informēja par paveikto pilsētā māju renovācijas jomā un stāstīja par labās prakses piemēriem. Preiļos nosiltinātas 9 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, un uzskatāmi piemēri rodas salīdzinot rādījumus apkures periodā vienas sērijas mājās. Rezultāti rāda, ka ieguvums ir liels – siltuma ekonomija renovētajās mājās ir panākta 60%, dažās mājās pat 70% apmērā. Ir paaugstinājies komforta līmenis dzīvokļos, jo siltumu iedzīvotāji var regulēt paši. Dažkārt dzirdami viedokļi, ka renovētajās ēkās parādās pelējums, tomēr, kā rāda pieredze, tās ir nepamatotas runas, jo vēdinot dzīvokļus un nodrošinot nepieciešamo gaisa apmaiņu, problēmas nerodas. Lai spertu pirmos soļus mājas siltināšanā, vispirms nepieciešams mājas kopsapulces lēmums ar vismaz 51%  dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, pēc tam jāveic ēkas energoaudits, lai uzzinātu, vai māja var pretendēt uz finansiālu atbalstu. Par mājā esošajiem pašvaldības dzīvokļiem lēmuma pieņemšanā piedalās domes pārstāvis, šobrīd pilnvarotā persona ir domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs.

Par ieguvumiem pēc mājas renovācijas Liepu ielā 21 stāstīja uzņēmējs, Preiļu novada domes deputāts, viens no māju siltināšanas iniciatoriem pilsētā Aigars Zīmelis. Uzņēmējs uzskata, ka nevarētu būt jautājuma par to, siltināt vai nesiltināt mājas, kurās dzīvojam, jo pašlaik vēl varēsim izmantot to atbalstu, ko sniedz valsts. Noslēdzoties šim plānošanas periodam 2020. gadā, finansiāls atbalsts ēku siltināšanai nav paredzams.  Aigars Zīmelis ierosināja iniciatīvu mājokļu siltināšanā uzņemties lielākajam  apsaimniekotājam pilsētā – SIA “Preiļu saimnieks”, jo līdz šim visu risku bija jāizbauda māju vecākajiem, kuriem bieži pat nebija zināšanu šajā jomā. Uzņēmējs norādīja siltināto māju ieguvumus, kā piemēru minot renovēto ēku Liepu ielā 21.  

Īpaša interese sapulces dalībniekiem bija par to, kādas finansējuma piesaistes iespējas paredzamas jau šogad un tuvākajā nākotnē. Par finansējuma avotiem informēja SIA “RBD” valdes loceklis Ronalds Stālmanis, kuram ir pieredze ēku siltināšanas jomā, izstrādājot tehniskos projektus, tostarp arī māju renovācijai Preiļu pilsētā.

Uzņēmuma pārstāvis informēja, ka kopējais ēku siltināšanas pasākumu īstenošanai pieejamais publiskais finansējums ir 166 470 588 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 141 499 999 euro un valsts budžeta finansējums  24 970 589 euro. Šajā plānošanas periodā ir dažas atšķirības finanšu piesaistīšanai un atbalsta apmēram. Pasākuma īstenošanu nodrošinās akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija “Altum”, iepriekšējā periodā to veica Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Pie finanšu instrumentiem noteikti “Altum” aizdevumi un granti. Altum aizdevumi ir paredzēti ar procentu likmi orientējoši 2%+ EURIBOR  gadā. Likme ir noteikta atbilstoši finanšu resursu cenai, atbilstoši kādai noteikumu izstrādes laikā Altum var piesaistīt finanšu līdzekļus. Mainoties finanšu resursu cenām tirgos, var pieaugt arī Altum izsniegto aizdevumu izmaksas.

Grantu sistēma noteikta, lai mazinātu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās laiku. Papildus noteikts diferencēt grantu apmēru, ņemot vērā sasniegto energoefektivitātes līmeni, lai motivētu daudzdzīvokļu māju īpašniekus īstenot kompleksus ēku energoefektivitātes pasākumus. Tā kā aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanai var nodrošināt gan Altum, gan citi finansētāji, Ekonomikas ministrija ierosina granta apmēru noteikt ne tikai ņemot vērā sasniegto energoefektivitātes līmeni, bet arī aizdevuma finansētāju.

Altum granta attiecināmo izmaksu apmērs plānots no 25% līdz 35% siltināšanas darbu izmaksām, bet cita  finansētāja (komercbankas) granta apmērs paredzēts no 36% līdz 50% energoefektivitātes darbu izmaksām atkarībā no plānotā siltumenerģijas patēriņa apkurei gadā pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas.

Savu pieredzi māju siltināšanas procesā izklāstīja arī SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektors Egils Stikāns, savukārt SIA “Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks māju vecākajiem ieteica sākt sarunas ar iedzīvotājiem, pieņemt lēmumus par māju siltināšanu, jau laikus izstrādāt dokumentāciju, lai varētu piesaistīt finansējumu un uzsākt siltināšanas darbus, tiklīdz tiks atvērta programma. Jānis Mūrnieks apsolīja iedzīvotājiem uzņēmuma atbalstu, jo speciālisti ir atvērti diskusijām un gatavi palīdzēt māju siltināšanas procesā.

Pēc sapulces sarunas turpinājās šaurākā lokā, jo, redzot labus piemērus tepat pilsētā, daļa preiliešu ir gatavi ērtības radīt arī savās mājās un spert pirmos soļus savu māju renovācijā. Ar ko sāksim? Vispirms nepieciešams mājas kopsapulces lēmums ar vismaz 51%  dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, jāveic mājas energosertifikācija, tehniskā apsekošana un jāgaida jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuros būs ietverti šī plānošanas perioda nosacījumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Šobrīd daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma vēl nav atvērta, taču, tiklīdz 2015. gada 31. jūlija Ministru kabineta noteikumus būs saskaņojusi Eiropas Komisija, darbs sāksies.

Papildus informācijas iegūšanai aicinām zvanīt vai rakstīt SIA “RBD” pārstāvim Ronaldam Stālmanim, tālr. 26601026, e-pasts – rbdprojekti@gmail.com 

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.