Apkopoti aptaujas rezultāti par Preiļu novadā pieejamajiem sociālajiem un veselības aprūpes veicināšanas pakalpojumiem

13.11.2015.

Preiļu novada dome, piedaloties Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” apakštīklā “Inovācijas sociālajā darbā, sociālo pakalpojumu jomā, veselības aprūpes veicināšanā pašvaldības konkurētspējas uzlabošanai” no šī gada 15. jūnija līdz 31. jūlijam ikvienu iedzīvotāju aicināja piedalīties aptaujā par Preiļu novadā pieejamajiem sociālajiem un veselības aprūpes veicināšanas pakalpojumiem. Tāpat tika aicināts sniegt priekšlikumus turpmākā darba pilnveidošanai.

Anketa sastāvēja no 15 jautājumiem, no kuriem pirmie  seši raksturoja respondentu (dzimums, vecums, tautība, dzīves vieta, izglītība, statuss darba tirgū), bet pārējos jautājumos respondentiem bija jāsniedz vērtējums par jau pieejamajiem pakalpojumiem, problēmām/ pozitīvajiem raksturlielumiem, tos saņemot; lūgts norādīt, kādām sociālajām grupām pašvaldībā nepieciešams ieviest jaunus pakalpojumus un kurš no piedāvātajiem pakalpojumiem būtu visnepieciešamākais, kā arī aicināts sniegt savu skatījumu part to, kādas izmaiņas nepieciešams veikt jau šobrīd pieejamajos pakalpojumos.

Lai arī anketu bija iespējams aizpildīt gan internetā, gan papīra formātā, internetā aizpildīts vien neliels skaits anketu – 64, pārējās 484 anketas iesniegtas papīra formātā, tomēr gandrīz 38% anketu bija aizpildītas nepilnīgi (nebija atbildes uz visiem jautājumiem, vai tajos jautājumos, kur lūgts izvēlēties konkrētu piedāvāto atbilžu variantu skaitu, tas nav ticis ievērots; dažās anketās nebija norādīts pat respondenta dzimums). Tādejādi tie jautājumi, kur lūgts sniegt ziņas par respondentu, kā arī informāciju par pieejamo pakalpojumu novērtējumu, ar to saņemšanu saistītās problēmas un pozitīvie raksturlielumi analizēti vien no 340 atbilstoši norādījumiem aizpildītajām anketām. Pārējie jautājumi analizēti, vadoties pēc visu 548 iesniegto anketu datiem, no kurām 292 aizpildījuši Preiļu pilsētas iedzīvotāji, 24 – Aizkalnes pagasta, 26 – Pelēču pagasta, 68 – Preiļu pagasta, 28 – Saunas pagasta iedzīvotāji, bet 110 anketas iesnieguši arī citu novadu iedzīvotāji (viena no vietām, kur anketēšana tika veikta, bija Preiļu poliklīnika, kurā pakalpjumus saņem arī citu novadu iedzīvotāji).

Zems iedzīvotāju informētības līmenis par pieejamajiem pakalpojumiem un neliels skaits respondentu, kuri pakalpojumu izmantojuši personīgi

Dati par pieejamo pakalpojumu novērtējumu diemžēl nav iepriecinoši –  kādu no 14 uzskaitītajiem pakalpojumiem izmantojuši un snieguši tā vērtējumu vien 1,2-8,8% respondentu, kas norāda, ka aptaujā piedalījusies vien neliela daļa no tiešajiem pakalpojuma saņēmējiem. Vismazākais respondentu skaits – 1,2%, personīgi izmantojuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīves vietā no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, kas zināmā mērā ir skaidrojams ar pakalpojuma administrētāja atvēlētajiem valsts budžeta līdzekļiem konkrētam pakalpojumu saņēmēju skaitam, kas gada laikā nevarētu pārsniegt 10 bērnus. Visvairāk – 8,8% respondentu personīgi izmantojuši sociālā darba pakalpojumu.

Ja par zināmākajiem pakalpojumiem kā aprūpe mājās, krīzes centrs, dienas centrs, pansionāts „Preiļi” vairāk kā puse respondentu ir informēta, bet nav bijis nepieciešams tos izmantot, tad par tādiem pakalpojumiem kā sociālā rehabilitācija dzīves vietā un „Velku biedrības” atbalsta grupa vecākiem attiecīgi 51,9% un 67,9% respondentu vispār nav informēti. Kopumā jāatzīst, ka aptaujas dati norāda uz izteiktu tendenci par zemo iedzīvotāju informētības līmeni par pieejamajiem pakalpojumiem – par kādu no minētajiem 14 pakalpojumiem 20,2-67,9% respondentu nav bijis informācijas.

Jautājumā par pozitīvajiem raksturlielumiem, saņemot kādu no pakalpojumiem, vislielāko kritiku izpēlnījies vadības darbs par lēmuma pieņemšanu par pakalpojuma piešķiršanu – to, ka lēmums tiek pieņemts ātri, atzīmējuši vien 10,6% respondentu, no kā jāsecina, ka, lai saņemtu pieprasīto pakalpojumu, vairumā gadījumu personām nācies gaidīt. Otrs zemāko vērtējumu saņēmušais raksturlielums ir par to, ka pakalpojums ir lēts – tā uzskata vien 14,2% respondentu, kas norāda, ka vairākums respondentu vērtē, ka piedāvātie pakalpojumi tomēr ir dārgi.

Nepieciešamākie pakalpojumi pašvaldībā – aprūpe mājās, krīzes centra pakalpojums un ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā

Viens no aptaujas jautājumiem bija lūgums respondentiem norādīt 3 pakalpojumus, kas, viņuprāt, šķiet pašvaldībā visnozīmīgākie, kur „1” – ļoti nozīmīgs pakalpojums, „3”- mazāk nozīmīgs, bet vajadzīgs. Saranžējot visu 548 respondentu sniegtās atbildes, iegūts rezultāts, ka trīs visnozīmīgākie pakalpojumi ir aprūpe mājās (saņemts 238 respondentu vērtējums, no kuriem 151 respondents to ierindo kā ļoti nozīmīgu), krīzes centra pakalpojums (saņemti 132 respondentu vērtējumi, no kuriem 40 to ierindo kā ļoti nozīmīgu) un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā (saņemti 130 respondentu vērtējumi, no kuriem 39 to ierindo kā ļoti nozīmīgu). Vismazāk vērtējumu saņemts par mobilā pacēlāja, speciālā transporta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīves vietā no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, kas varētu būt skaidrojams gan ar šauro personu loku, kuriem šis pakalpojums ir pieejams un nepieciešams, gan ar jau minēto informācijas trūkumu par pakalpojumiem, jo par minētajiem pakalpojumiem attiecīgi 45,5%, 42,2% un 51,9% respondentu norādījuši, ka tiem nav informācijas par to.

Atbalstāmākās sociālās grupas – jaunieši bezdarbnieki, pensionāri, personas ar garīgās attīstības, fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem, daudzbērnu ģimenes un jaunās ģimenes, jaunie vecāki

Lai iegūtu informāciju, kuras sociālās grupas, pēc respondentu domām, ir īpaši atbalstāmas un tām nepieciešams ieviest jaunus pakalpojumus, tika piedāvāti 15 varianti, no kuriem maksimāli varēja norādīt 5 sociālās grupas, kā arī tika piedāvāt iespēja norādīt savu sociālo grupu.

Apkopojot visu 548 respondentu atbildes secināts, ka visaugstākos vērtējumus ieguvušas sekojošas sociālās grupas –  jaunieši bezdarbnieki (210 respondentu atbildes), pensionāri (190 respondentu atbildes), personas ar garīgās attīstības, fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem (175 respondentu atbildes), daudzbērnu ģimenes (162 respondentu atbildes) un jaunās ģimenes, jaunie vecāki (156 respondentu atbildes).

Tuvākajā laikā būtu jāievieš auklīšu dienests un „brīvā laika kavētāja” pakalpojums

Lai arī anketā tika lūgts norādīt tikai vienu no piedāvātajiem pakalpojumiem („brīvā laika kavētājs”, „brīvdienu gultas”, auklīšu dienests, grupu māja (dzīvoklis) vai atzīme, ka jauni pakalpojumi nav nepieciešami), ņemot vērā, ka respondentu domas par atbalstāmajām grupām var nosacīti iedalīt divās grupās – cilvēki, kuriem vecuma, funkcionālo traucējumu dēļ vai tuvinieku nodarbinātības/ prombūtnes dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt/ saturīgi pavadīt brīvo laiku, un cilvēki darbspējas vecumā, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū profesionālo zināšanu vai grūtību saskaņot ģimenes dzīvi ar darba dzīvi dēļ, kā jaunie pakalpojumi, kuriem respondenti atdevuši visvairāk balsu, ir „brīvā laika kavētājs” – sociālā darba speciālists, kurš vientuļajiem cilvēkiem organizē saturīgu brīvā laika pavadīšanu (119 respondentu atbildes), un auklīšu dienests – apmācītu auklīšu pakalpojums jaunajām ģimenēm bērnu pieskatīšanā uz noteiktu laiku (107 respondentu atbildes). To, ka jauni pakalpojumi nav nepieciešami, min 40 respondenti – gandrīz puse no tiem ir vecumā virs 55 gadiem.

Šobrīd pieejamie pakalpojumi jāpadara pieejamāki iedzīvotājiem, paplašinot to saņēmēju loku, vienkāršojot pakalpojuma saņemšanas kārtību un sniedzot informāciju par tiem masu medijiem

Lai arī likumdošana paredz, ka sociālajam dienestam ir  jāievieto mājaslapā internetā  informācija par sociālo dienestu, sniedzamajiem pakalpojumiem, informācija par darba laiku un pieņemšanas kārtību, kā arī informācija vai saite uz mājaslapu internetā, kurā ir pieejami pašvaldības saistošie noteikumi par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību (2003. gada 3. jūnija MK noteikumu Nr. 291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 7. 3 punkts), un formāli šī prasība lielā mērā ir izpildīta, liels skaits respondentu – 42%, norāda, ka būtiskākās izmaiņas, kuras jāveic šobrīd pieejamajos pakalpojumus, ir nepieciešamība sniegt plašāku informāciju masu medijeim par pieejamajiem pakalpojumiem. Tas norāda, ka vairums respondentu iepazīšanos ar saistošo noteikumu saturu, kur lielā mērā atspoguļota detalizēta informācija par pakalpojumu, bet kuri pašiem internetā ir jāmeklē, uzskata par apgrūtinošu, un priekšroku dotu dažāda veida aktuālajai informācijai, kas iedzīvotājiem tiktu nodota ar tiešo saziņas kanālu palīdzību (piemēram, aktuālās ziņas radio, TV sižetos, raksti par pēdējā laika svarīgāko pakalpojumu saņemšanā presē u.tml.). Uzlabojot informācijas nodošanas kanālus, arvien lielāka sabiedrības daļa uzzinātu par pieejamajiem pakalpojumiem un tas norādītu par sabiedrībai atvērtu organizācijas darba kultūru. Pakalpojumu saņēmēju loka paplāšināšana un saņemšanas kārtības vienkāršošana ir nākamie lielāko respondentu vērtējumu saņēmušie raksturlielumi.

Dati tika analizēti arī par katru pašvaldības administratīvo teritoriju atsevišķi un sniegta sīkāka respondentu analīze, kuri izvēlējušies konkrēto pakalpojumu, sociālo grupu u.tml. – ar pilnu aptaujas analīzes tekstu var iepazīties Preiļu novada domes Attīstības daļā pie projekta koordinatores Zanes Ertas.

Pēdējās izmaiņas: 13.11.2015.