Rīgā skatāma Igora Pliča fotoizstāde “Daugav' abas malas”

10.11.2015.

Fotoizstādes atklāšana norisināsies 10. novembrī plkst. 17:00.

Latgale un tās ļaudis ieradušies galvaspilsētā ar dzimšanas dienas apsveikumu savai mīļajai Latvijai

Šogad 10. novembrī plkst.17:00 Galerijā Centrs (Audēju ielā 16, Rīgā) 1. stāvā Rīdzenes ielas pasāžā Latgales plānošanas reģions aicina sanākt uz fotoizstādes „Daugav` abas malas…” atklāšanu. Šī izstāde ir Latgales fotomeistara un Latgales Fotogrāfu biedrības dibinātāja Igora Pliča veltījums savai Dzimtenei. Sirsnīgus apsveikumu vārdus un runas rotās Latgales lepnums – folkloras kopa „Ceiruleits”.

Izstādi darinājis Preiļu fotomeistars Igors Pličs lielā mīlestībā uz Latgali, Latviju un Likteņupi Daugavu, iedvesmojoties no izcilā latgalieša Pētera Zeiles grāmatas „Latgale un tās ļaudis”. Kopumā izstādes bilžu kolekcija ir unikāla, jo tās garums ir 150 metri iedvesmojošu fotogrāfiju, kurās redzama mūsu Daugava no Piedrujas līdz Jūras vārtiem, kur Daugava satiekas ar Baltijas jūru. Pateicoties grandiozajām telpām Rīdzenes ielas pasāžā un Galerija Centrs viesmīlībai, visu Latvijas svētku laiku no 10. novembra līdz 21. novembrim ir iespējams apskatīt gandrīz 90 metrus garu fotogrāfiju rindu, kas ir daļa no kopējās kolekcijas.

Latgalietis, Preiļu novada Goda pilsonis un sirsnīgs fotomākslinieka draugs Jānis Streičs saka:

„Rīdzenes ielā zem ,,Centra” jumta ir izstiepta turp un atpakaļ gara attēlu lente, uz kuras varam izsekot Daugavas plūsmai no robežas līdz Jūras vārtiem. Šo unikālo darbu pats par saviem līdzekļiem ir paveicis Latgales Fotogrāfu biedrības vadītājs Igors Pličs. Vispirms jau no lidaparāta knipsējot tūkstošiem kadrus no Baltkrievijas līdz Rīgai un pāri tai. Tad sekoja atlase, montāža un noformēšana līdz paskatam, kāds izlikts rādīšanai. Tehnisku iemeslu dēļ attēlu plūsmā ir pārrāvumi. To pieprasīja telpas ekspluatācijas noteikumi. Bet tas nemazina darba nozīmi, jo citos apstākļos autors izklātu mūsu lielāko lepnumu fotogrāfijā, kuras garums būtu 150 metri.

Igors dzīvo Preiļos, fotografē, uztur mazu viesnīciņu pilsētas skaistākajā seno laiku namā, ko atjaunojis pats saviem spēkiem. Turpat ir paša celta Latvijas vismazākā baznīciņa, kas iesvētīta ar tiesībām veikt kristīgo konfesiju rituālus. Viesnīcas telpas pie reizes ir arī mazs Latgales bijušo laiku muzejs ar unikāliem eksponātiem, kurus tāpat ir savācis viņš pats. Foto meistara zelta rokas prot itin visu – celt ēkas, kalt akmeni, darināt mēbeles, remontēt mašīnas, kopt dārzu, žāvēt gaļu, sālīt sēnes un gatavot brokastis saviem viesiem. Taču pāri visiem amatiem un darbiem valda karsta mīlestība uz Latgali un visu skaisto, kas viņu padarīja par atzītu fotomeistaru un sava aroda meistaru pulcinātāju Latgales fotogrāfu biedrībā. Igors ar saviem darbiem ir padarījis krāšņas vairākas nopietnas grāmatas par Latgali, tās kultūru un ļaudīm. No tām visvērienīgākā ir 90 autoru – Latgales foto meistaru – albums ,,Latgale fotogrāfijās”. Tik tiešām unikāls un dārgs izdevums! Bet darbs pie Pētera Zeiles grāmatas ,,Latgale un tās ļaudis” mudināt mudināja Igoru Pliču ķerties pie pārgalvīgās un materiālajā ziņā dārgās ieceres īstenošanas, kuru tagad redzam galerijā ,,Centrs”. Un te jāuzsver, ka tas viss tika veikts vienīgi par savu naudiņu. Nu vai nav traks cilvēks? Ir!- es apgalvoju,- tanī visskaistākajā nozīmē, kas dara prieku Latvijai.”

Mākslas zinātnieks, Preiļu novada Goda pilsonis Pēteris Zeile saka tā:

„Dziļā cieņā noliecu galvu Latgales Fotogrāfu biedrības dibinātāja un ilggadējā vadītāja Igora Pliča priekšā. Tāpat – daudzo foto entuziastu lokam, kas cieši sakļāvušies ap nenogurdināmo, izteikti jaunradošo vadītāju, paraugu un iedvesmotāju, veikuši un veic vienreizēju darbu Latgales kultūras jomā, bez kura tā būtu nepilnīga un robaina.

Līdzās daudzām aktivitātēm iezīmīgākā – fundamentālais izdevums „Latgale fotogrāfijās”, kas ir Latgales Fotogrāfu biedrības kolekcija 2003 – 3013. Apbrīnojams savā daudzveidībā ar Latgalei būtisko vērtību atklāsmi, dabas neizmērojamo skaistumu, dzīves ziņas, tradīciju kultūras bagāto daudzveidību. Un pāri visam – cilvēkiem, to veidolu, raksturu. Individualitāšu dažādībā. Būtībā pirmreizīga Latgales vizuālā enciklopēdija. Līdzās īsteni klasiskiem darbiem pāri malām laužas arī kādi marginālāki, kas būtu prasījuši stingrāku atlasi. Taču ne biedrība, ne tās vadītājs netīksminās ar padarīto, lūkojas tālāk. Rauga, ja tā var sacīt – diferencēšanas virzienā. Kādas jaunas iespējas var atklāt ar fotomākslas palīdzību, kas vēl mazāk skarts apgūstams pašu Latgalē.

Par šo virzību un meklējumiem liecina šī gada sākuma I. Pliča vienīgā personālizstāde Ludzā. Līdzās ierastajiem smalki izkoptajiem žanriem – ainavai, portretam, sadzīves tvērumam, foto meistars te piesaka jaunu izteiksmes veidu – foto grafiku. Ar to aicinot uz uzdrīkstēšanos savus amatu brāļus.

Šķiet 45 fotogrāfa darba gados, darbojoties Latgalē, viss galvenais jau apgūts. Tās krāšņums – ezeri iemūžināti gan no zemes, gan no gaisa, visdažādākajās krāsu un gaismas niansēs, veidojot savas ezeru simfonijas.

Taču vai tikai ezers raksturo Latgali, tās būtību? Šķiet piemirsts, ka arī Daugava piederīga Latgalei. Visas Latvijas simbols, likteņupe. Reiz taču arī Latgales likteņupe. Viss Daugavas labais krasts – tā ir Latgale. Latgales upes krāšņo un teiksmaino ezeru ūdeņus novada uz Daugavu, veidojot kopīgo asinsriti. Pirmajā acumirklī šķiet neticami, ka no 367 km plūstot pa Latviju, Latgales puses tece visgarākā – 250 kilometri – no Baltkrievijas robežas līdz Aiviekstei.

Taču ne jau tikai šais ciparos būtība. Būtība tajā, ka Daugava plaša un neizsmeļama – kā tiešā, tā pārnestā nozīmē. Daugava – tas ir skaistums, gaisma, mūsu vēsture ar daudzajām liecībām, bez kurām nav domājama Latvijas kopējā vēsture. Tās krasti ir kā klintis, uz kurām un pie kurām radīti nepārejoši svētumi, cilvēciskās vērtības. Tieši Latgales daļā Daugava un tās krasti raksturīgi ar spilgti individuālo – apbrīnojamajiem dižupes lokiem, Slutišķu vecticībnieku ūnikumiem, daudzajiem pilskalniem. To visu ir apzinājies, pienācīgi novērtējis Igors Pličs un viņa līdzbiedru pulks. Pēdējos gados neskaitāmas stundas, dienas veltījuši šo bagātību foto apguvei  un iemūžināšanai. Šīs nenogurstošās darbības sintēze – vērienīga foto izstāde „Daugav` abas malas…”, kas tiks atklāta 10. novembrī Rīgā. Esmu pārliecināts, ka tā iezīmēsies kā jauna kvalitāte, gan tematiskā, gan formas ziņā, izmantojot foto mākslas iespējas –  tik pateicīga un atbildīga materiāla apguvē.

Izmantojot še sacīto, gribu pateikt personisku paldies Igoram Pličam. 2010. gadā iznāca man grāmata „Latgale un tās ļaudis”. Tajā aprakstīts triju zinātnieku brauciens pa Daugavu no Piedrujas līdz Krustpilij. Pēc te aprakstītā motīviem I.Pličs izveidoja vizuālu foto disku, atklājot Daugavas savdabību šajā plašajā posmā. Biju pārsteigts, izbrīnīts, protams, priecīgs, skatot ar vārdiem sacīto, tvertu, transformētu skatāmā, redzamā veidā. Brīnišķīgi! Lielus panākumus izstādei par Daugavu !

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.