Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalstam pašvaldībā strādā starpinstitucionālā komisija

17.09.2015.

Ar mērķi mazināt bērnu un jauniešu sociālo atstumtību pašvaldībā un analizēt stāvokli šajā jomā, sniedzot priekšlikumus bērnu tiesību aizsardzības pilnveidošanai pašvaldībā, Preiļu novada pašvaldībā darbojas starpinstitucionālais sadarbības modelis, kas balstās uz dažādu nozaru speciālistu komandas preventīvo darbu un sadarbību jau esošu problēmu risināšanā. Darba grupas redzeslokā atrodas sociālās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši ar uzvedības problēmām, kas ir izglītības iestādes pamešanas riska grupā.

Starpinstitucionālās komisijas sastāvā kopš 2012. gada decembra mēneša darbojas Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, Preiļu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Anda Mihailova, Preiļu novada Sociālā dienesta darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Ritma Vigule, Preiļu novada Izglītības pārvaldes bērnu tiesību speciāliste Anita Džeriņa, Valsts Probācijas dienesta Preiļu teritoriālās struktūrvienības vadītāja Elita Jaudzema un Valsts policijas pārstāve Anita Puga.  

Šī gada 16. septembrī Preiļu novada domē norisinājās kārtējā komisijas tikšanās reize, kuras ietvaros tika pārrunāti aktuālākie jautājumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Sanāksmē komisija diskutēja un meklēja risinājumus situācijām par audzēkņiem, kas neapmeklē skolu un bērniem, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, tāpat arī tika aktualizēts jautājums par bērnu tiesību un aizsardzības kursiem, kas ir jānoklausās personām, kas ikdienā strādā ar bērniem, savukārt policijas pārstāvji pievērsa uzmanību pasākuma “Drošības nedēļa” plānotajām aktualitātēm. Galvenais jautājums tika vērsts uz speciālistu sadarbību neaktīvo jauniešu, kas nemācās, nestrādā, neapgūst arodu, iesaisti un uzraudzības mehānisma izveidi, lai bērni un jaunieši nepieskatīti neklaiņotu ielās, bet tiktu iesaistīti un nodarbināti kopienas dzīvē.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Zagorskis uzver, ka starpinstitucionālajā sadarbībā pozitīvais faktors iezīmējas tajā aspektā, ka sadarbības vienības nevis sūta viens otram vēstules, bet,  regulāri sanākot kopā, atrod risinājumus. Virzītājs problēmjautājumiem var būt jebkurš no dienestiem, jo iesaistoties jautājumi tiek risināti sadarbībā. Tāpat arī kopēja pieeja problēmas risināšanai atvieglo saziņas mehānismu starp vecākiem, izglītības iestādi un iesaistītajām institūcijām. Katra no iesaistītajām vienībām ir kompetenta un meklē risinājumus savu iespēju robežās, piemēram, izglītības iestāde nodrošina mācību un audzināšanas procesu, kā arī sniedz bērnam atbalstu, sociālais dienests sniedz finansiālu un psihosociālu atbalstu, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aprūpes tiesības un lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi, policija veic izmeklēšanas darbības un Valsts Probācijas dienests nodrošina likumpārkāpumu profilakses darbu.  

Jolanta Upeniece,
Preiļu novada domes mājas lapas satura redaktore

Pēdējās izmaiņas: 17.09.2015.