Darbu sāk Preiļu Brīvā skola

04.09.2015.

1. septembris tāpat kā citur Latvijā arī Preiļu novadā bija Zinību dienas svētki. Visas divpadsmit novada izglītības iestādes iesāka jauno mācību gadu, bet vienai starp tām – Preiļu Brīvajai skolai – šī septembra diena bija īpaša. Preiļu Brīvā skola vēra durvis piecpadsmit bērniem, kuri šo mācību gadu uzsāka nesen izveidotajā izglītības iestādē.

Atklāšanas pasākums noritēja skolas pagalmā, kur bija sanākuši vecāki ar saviem bērniem, audzēkņu vecvecāki, skolotāji, skolas dibinātāji un atbalstītāji. Priecājoties par sauli, kura spīdēja vasarīgā lietus starplaikos, un jūtot gandarījumu par šī nozīmīgā un nepieciešamā darba sākumu, skanēja uzrunas, mūzika un dziesmas. Rotaļīgā atmosfērā katra bērna ģimene dāvanā saņēma grāmatu un daudz laba vēlējumu.

Klātesošos uzrunāja un sveica biedrības “Preiļi izglītotai Latvijai” valdes priekšsēdētāja Liene Vilcāne. Preiļu Brīvās skolas vadītāja Ilona Indriksone iepazīstināja ar skolotājiem, kuri ikdienā būs kopā ar bērniem, mācīs viņiem matemātiku, valodas, mūziku, latvisko dzīvesziņu, latgaliešu valodu, dažādus amatus un daudz ko citu, kas nepieciešams dzīvei. Skolā vecāku, bērnu un skolotāju atbalstam būs pieejams arī psihologs, tiks domāts par veselīgu uzturu audzēkņiem.

Jaunatvērto skolu svētkos sveica Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Preiļu novada domes deputātes Ineta Liepniece un Valentīna Liniņa, Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, vairāki klātesošie. Skolas veiksmīgam darbam svētību deva Pieniņu Romas katoļu draudzes prāvests Aigars Bernāns. 

Biedrības “Preiļi izglītotai Latvijai” valdes locekle, piecu bērnu mamma Ingūna Zīmele pastāstīja, ka Preiļu brīvā skola ir licencēta pamatskola un īsteno valsts noteikto standartu. Skolā ir izveidotas divas saimītes. Vienā  no saimītēm ir bērni 2 – 4 gadu vecumā, otrajā saimītē – bērni 6 – 8 gadu vecumā. Ar mazākajiem – kuriem ir nedaudz vairāk nekā divi gadiņi, strādā viena audzinātāja,  3 – 4 gadu bērni darbojas ar otro audzinātāju, un ar lielākajiem audzēkņiem,  kuri jau māk lasīt un izzinoši meklē risinājumus, darbojas trešā audzinātāja. Kopā skolā mācās 15 bērni, no kuriem pieciem ir mājmācība. Tā ir apzināta vecāku izvēle bērnus mācīt mājās, tomēr viņiem ir jābūt piesaistītiem kādai skolai. Skolā strādā 14 pedagogi.

Pēc organizatoru aprēķiniem mēnesī skolai nepieciešami 3 500 eiro  pedagogu algām un 1000 eiro uzturēšanas izdevumiem. Šobrīd skolu finansē vecāki, un ir vēl daži cilvēki, kuri uztvēruši skolas izveidošanu kā savu misiju un dod līdzekļus tās darbības nodrošināšanai.

Kā pavēstīja Ingūna Zīmele, skolā uzsvars tiek likts uz to, ka mūsdienās bērnus var mācīt ar dažādām metodēm. Organizatori uzskata, ka bērniem nav obligāti jāsēž solos, un Preiļu Brīvajā skolā bērni 1. un 2. klasē sēdēs uz bumbām. Svarīga ir ģimeniska, individuāla pieeja katram audzēknim, ko var nodrošināt, veidojot nelielas klases – līdz desmit bērniem. Kad ir iespējama individuāla pieeja, tad mācību procesā skolotājs var saprast katra bērna stiprās un vājās vietas un ar bērnu strādāt.

Mācību procesā daudz ko var integrēt no dzīves. Jāzina tikai atslēgas mehānismi, jāiemāca kur atrast informāciju, lai pēc tam ar radošu pieeju to analizētu. Daudzas lietas var apgūt dabā, piemēram, matemātiku. Savstarpējās sarunās un skolēnam sadarbojoties ar skolotāju, var mācīties loģisko un kritisko domāšanu, var veicot kopā kādu uzdevumu un papildus atbildes  meklēt bibliotēkā vai mājās jautājot vecākiem. Šis sadarbības modelis rada situāciju, kad visi ir ieinteresēti bērnam pastāstīt vairāk.   

Uz jautājumu “Vai skolā būs mācību grāmatas?” Ingūna Zīmele atbildēja, ka alternatīvo skolu pieredze rāda, ka skolotājam ir radošāk jāpieiet mācību procesam, nevis izmantojot tikai vienu grāmatu, bet ņemot palīgā visas iespējamās metodes. Viena mācību metode ir pārņemta no Valdorfa skolas, audzēkņi lietos lielas klades bez rūtiņām un līnijām. Bērni rakstīs ar zīmuli un katru klades lapu veidos pēc savām izjūtām, kā pašam patiks, brīvi izpaužoties. Mācību stundas garums skolā ir 20 minūtes, uz stundu neaicina zvans, jo, ja bērns vēlas, arī pēc stundas beigām viņš var turpināt iesākto darbu.    

Ingūna Zīmele stāstīja, ka skolā tiek veidota komanda, kas ir visa darba pamats, un vislielākā vērtība ir kopīgajam mērķim, uz kuru visi kopā tiecas.  Viens no atslēgas vārdiem skolā ir sajūtas. Te strādās cilvēki, kuri jūt, kā būtu jābūt. Protams, skolas vadībai ir svarīgi saprast, vai skolotājs tiešām izjūt bērnu, tāpēc to varēs redzēt tikai darba procesā. Skolas vadība cer, ka pedagogi būs paškritiski, mācīsies, jo jau tagad, nākot uz iknedēļas kopīgajām sapulcēm, tiek risinātas problēmas, ar ko skolotāji ir saskārušies nedēļas laikā. Pedagogiem bijušas arī apmācības, lai varētu saņemt instrumentus iedomātā īstenošanai, bet priekšā ir darbs ar sevis atvēršanu. Skolotājiem ir dots ‘uzticības mandāts’, un organizatori cer, ka pedagogi to novērtē un saprot, ka tā ir arī atbildība. 

Preiļu Brīvās skolas organizatori cer, ka nākotnē skola būs izteikti eksakta, jo bērniem mūsdienās jāattīsta loģiskā un kritiskā domāšana. Radusies pat ideja par mini laboratoriju izveidošanu bērniem. Ņemot vērā ekspertu viedokli, paralēli eksaktajiem mācību priekšmetiem skolā tiks mācīta arī mūzika, māksla – zīmēšana, teātris, leļļu teātris, amati. Audzēkņu vecāki vēlas, lai katrs bērns, pabeidzot 9. klasi, spēlētu arī vismaz vienu mūzikas instrumentu.

Preiļu Brīvās skolas izveidošanai par pamatu ir ņemta alternatīvo skolu pieredze Latvijā. Ir iepazīts darbs Ikšķiles Brīvajā skolā, Drustu Tautskolā, Brīvajā Māras skolā un Cēsu Jaunajā sākumskolā. Daudz ko varētu aizgūt arī no Skandināvijas valstu pieredzes izglītībā.

Ja pašreizējā likumdošana Latvijā šādas alternatīvās skolas ierindo pie privātajām skolām, tad šo skolu pārstāvji šādam viedoklim nepiekrīt. Tās esot vecāku iniciētas skolas, kas nozīmē, ka tās ir sabiedriskas skolas, ko dibina vecāki. Ingūna Zīmele atzina, ka likumdošana šobrīd nepiedāvā šādu skolu veidošanas modeli, tāpēc alternatīvo skolu pārstāvjiem ir ierosinājums nākt kopā un diskutēt par izmaiņām likumos, lai šādas sabiedriskās skolas varētu darboties jau citā – augstākā – līmenī, uzņemoties atbildību un, iespējams, atvieglojot arī pašvaldības funkcijas, kā tas notiekot Skandināvijas valstīs.

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste 

Pēdējās izmaiņas: 04.09.2015.