Līdz 3. novembrim muzejā skatāma izstāde „NĀC, MIĶELI, ISTABĀ”

11.09.2014.

No 2014.gada 11. septembra līdz 2014. gada 3. novembrim
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
ekspozīciju zālē /Raiņa bulv. 28/ piedāvā izstādi
„NĀC, MIĶELI,  ISTABĀ”

Izstādes sagatavošanai izmantoti materiāli no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma kolekcijām.

Miķeļi

Miķeļdiena – 29. septembris ir pļaujas svētki – šīs dienas rītā saime svinīgi gājusi nopļaut pēdējo labības lauku, kas iepriekš šim nolūkam ticis īpaši atstāts. No katras labības, ko beidza pļaut, mēdza nopīt vainagu, ko ar lielu godu pārnesa mājās un glabāja visu gadu, lai mājās būtu svētība. Uzskatīja, ka līdz Miķeļiem visa labība jāsaved zem jumta, tādējādi  noslēdzot  visus zemes darbus un ļaujot tai atpūsties līdz pavasarim. Vienīgie, kam vēl ļāva augt, bija kāposti. Govīm tā bija pēdējā ganu diena. Arī līgtajiem vasaras strādniekiem beidzās darbi.

Miķeļdiena noslēdzās ar īpaši bagātu mielastu, uz galda nekā netrūka un valdīja pārticība. Svētkiem tika kauts gailis, sivēns vai auns, vārīti kāposti un brūvēts alus. Mielastam saimniece cepusi īpašu jumju maizi, bet saimnieks alus iesalam ņēmis graudus no katras sējamās labības.

Miķeļi sakrīt ar rudens saulgriežu laiku,  sākas veļu laiks un Miķeļa dienā zemnieki pēc sentēvu paražām ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu.

Rudens saulgriežu svinībām raksturīgas divu atšķirīgu veidu izdarības – saulgriežu svinības, kur galvenā loma ir Dievadēlam Miķelim, un ražas novākšanas izdarības ar Jumja godināšanu.

Jumis senlatviešiem bijis auglības un svētības nesējs. Jumīša simbols ir divas vārpas uz viena stiebra, divi linu stiebri, kas saauguši kopā, ceriņzieds ar vairāk nekā pierasts ziedlapiņām. Jumis ir nomodā par visiem darbiem druvā. Senāk jumja simbolu sprauduši pie cepures, likuši naudas makā, kā arī iepinuši līgavas vainagā, lai jaunais pāris labi sadzīvotu.

Jumis ir arī pēdējā labības sauja uz lauka, labības un druvu dievs, kas saimniecībai nes laimi un veselību. Jumis dzīvo “tīrumiņa vidiņā zem pelēka akmentiņa” vai “tīrumiņa galiņā akmentiņu krāsnītī”. Viņš guļ, lec, brauc, jāj, kliedz, līgo. Viņu var dzīt un saķert. Viņš valkā zaļus svārkus un dzeltenus zābakus ar paša kaldinātiem piešiem. Viņam vajadzīgi krekli un paladziņi. Saglabātā jumja vainaga graudi pārnesuši auglības un svētības spēku uz jauno sējumu ražu.

Laikā no Miķeļiem līdz Mārtiņiem beidzot varēts nedaudz atpūsties, un vakaros notikusi lielā saimes mīklu minēšana. Kas visvairāk uzminējis, tas visu gadu bijis viedīgs un atjautīgs. Kam neveicies minēšanā, tas saukts par kaila zirga jājēju.

Muzeja darbinieki aicina skolēnus un skolotājus, ģimenes ar bērniem, Preiļu un Preiļu novada iedzīvotājus un viesus iegriezties muzeja izstādē, satikt lepno Varidoti, uzzināt ko jaunu par  Miķeļdienas svinēšanu un iedvesmoties senās tradīcijas saglabāšanai.

Izstāde atvērta:
Darbdienās  no  plkst. 11:00 līdz plkst. 18:00

Sestdienās no plkst.10:00 līdz plkst. 16:00

Svētdienās – slēgta.

Tālrunis uzziņām: 65322731.

Informāciju sagatavoja:
Silvija Ivanovska

Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja lietišķās mākslas speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.