Raiņa muzejam Jasmuiža – 50

16.08.2014.

Šogad 16. augustā Raiņa muzejam Jasmuiža apritēja 50 gadi kopš muzeja atklāšanas 1964. gadā. Visu šo gadu laikā muzejs ir bijis atvērts apmeklētājiem vasaras sezonā – no maija vidus līdz oktobra beigām. Gandrīz pus gadsimta garumā Jasmuižas darbinieki ir vadījuši ekskursijas, rīkojuši dažādus pasākumus, teātru izrādes, veidojuši izstādes un vienmēr centušies uzturēt Raiņa jaunu dienu zemi sakoptu un apmeklētājiem pievilcīgu. Muzejs savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir darbojies kā vietējais kultūras centrs, kā vieta, kur apkārtnes iedzīvotāji var atvest savus draugus un ciemiņus, uz kurieni braukuši ekskursanti gan no Latvijas, gan daudzām citām valstīm.

Jasmuiža kā sabiedriskais muzejs darbojies pirmos divus gadus. Ar 1966. gada 1. janvāri ar LPSR Kultūras ministra vietnieka H.Vernera pavēli Nr. 417 tas kā filiāle pievienots Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam (RLMVM), no 2001. gada ir Valsts aģentūras „Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs” (RTMM) filiāle, bet no 2009. gada – Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja sastāvā.

1964. gada sākumā, gatavojoties Raiņa simtgadei, tika izveidota īpaša svinību orgkomiteja. Tika plānota jaunas ekspozīcijas atklāšana Raiņa vasarnīcā Majoros, Raiņa muzeju Tadenavā un Jasmuižā atvēršana.

20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā tika rekonstruēta bijusī Jasmuižas muižas pārvaldnieka māja, kur 19. gadsimta astoņdesmitajos gados topošais dzejnieks – tai laikā ģimnāzists un students – Jānis Pliekšāns pavadījis savus brīvlaikus.

1964. gada 16. augustā pulksten 16.00 Preiļu rajona Aizkalnē svinīgi tika atklāts Raiņa memoriālais muzejs. Pirms muzeja atklāšanas tika sakopta apkārtne, izveidoti grantēti celiņi. Talkas organizēja Aizkalnes bibliotekāre Albīna Klindžāne, skolotājas Emīlija Balaško un Monika Daugaviete. Lielā mērā pateicoties tieši viņu darbam un ieguldījumam muzeja veidošanā, Jasmuiža varēja vērt savas durvis apmeklētājiem.

Jāpiebilst, ka rekonstruētajā dzīvojamajā mājā muzeja darbības sākumā Raiņa muzeja telpas aizņēma tikai 4 istabas, pārējā mājas daļā atradās gan Raiņa kolhoza priekšsēdētāja dzīvoklis, gan Aizkalnes ciema Padome, gan Aizkalnes bibliotēka.

Muzeja atklāšanas sarīkojumu 1964. gada 16. augustā ievadīja toreizējā LPSR Rakstnieku Savienības valdes 1. sekretāra Valda Luksa uzruna. Bija ieradusies liela rakstnieku delegācija.

Nākamais pasākums muzejā pēc tā svinīgās atklāšanas notika septembrī. Tas bija veltīts Raiņa 99. dzimšanas dienai. Par dzejnieka dzīvi un daiļradi stāstīja Raiņa Literatūras muzeja darbinieks Viktors Līvzemnieks, dzejnieka literāro darbu montāžu sniedza L. Paegles Valsts Valmieras drāmas teātra aktieri. Pasākums pulcēja 450 apmeklētājus.

1964. gada rudenī dzejnieks Gunārs Selga ierosināja stādīt liepu un ozolu aleju gar ceļiem, kas ved uz Rušonu, Kastīri un Korsikovu. Savukārt pakalnā, Jašas upes krastā, tika stādītas liepiņas. Pirmās liepas iestādīja Raiņa laikabiedri – dzejnieks Jānis Sudrabkalns un aktieris, režisors Eduards Smiļģis. Koku stādītāju pulks nākamajām paaudzēm atstāja biezi sastādītu liepu audzi.

Liepu un ozolu alejas, kuras tika stādītas gar ceļu malām, diemžēl nav saglabājušās, jo ceļu būvēšanas un taisnošanas rezultātā šie koki gāja bojā.

1965. gadā republikā notika gatavošanās Raiņa 100 gadu jubilejas atzīmēšanai. Arī Jasmuižā tika rīkotas talkas, kurās aktīvi piedalījās Preiļu rajona kolhozu ļaudis. Jau jūnijā bija paveikta lielākā daļa no muzeja apkārtnes labiekārtošanas iecerētajiem darbiem.

Augustā muzejā tika atvērta jauna pastāvīgā ekspozīcija – veltīta dzejnieka ģimnāzijas un studiju gadiem.

1965. gada septembrī Jasmuižāplaši tika atzīmēta Raiņa simtgade. Pasākumā 5. septembrī muzejā viesojās daudzi dzejnieki un rakstnieki.

Raiņa simtgades ietvaros 12. septembrī Aizkalnē notika republikas labāko daiļlasītāju konkursa noslēgums. Tā dalībnieki runāja dzeju no muzeja mājas lieveņa. Pirmo vietu konkursā ieguva Uldis Norenbergs un Regīna Jakovicka, kuri saņēma Raiņa 100 gadu jubilejas piemiņas medaļas un balvas. Otrā vieta tika piešķirta Valentīnai Rutkovskai un Ingrīdai Bungai.

Tās pašas dienas vakarā Preiļu kultūras namā notika plašs dzejnieka 100 gadu jubilejai veltīts koncerts. Uzstājās filoloģijas zinātņu kandidāts Viktors Hausmanis, Raiņa dzeju skandēja un fragmentus no lugām izpildīja republikas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.

1969. – 1972. gados muzeju vadīja Gaida Jablovska. Arī turpmākajos gadus viņa aktīvi piedalījusies muzeja dzīvē. Turpinājumā ieskats G. Jablovskas stāstītajā par Jasmuižas vēsturi:

„1969. gadā toreizējam RLMVM direktoram Voldemāram Kalpiņam bija radusies doma ne tikai atjaunot Jasmuižas seno izskatu, bet bijušajā zirgu stallī izveidot Latgales keramikas ekspozīciju. 1969. gada vasarā RLMVM nodaļas vadītāja Līvija Volkova kopā ar mākslas vēsturnieku, Latgales keramikas lielāko speciālistu Jāni Pujātu noorganizēja braucienu pie Silajāņu meistariem – Polikarpa Vilcāna, Polikarpa Čerņavska, Andreja Paulāna. 

1970. un 1971. gada ziemā kopā ar Jāni Pujātu braucām pa Latgales ceļiem no mājas uz māju, meklējām vecos, gadiem ilgi nekurinātos, pa daļai sabrukušos cepļus, uzklausījām sirmos keramiķus, viņu vēl arvien optimistiskos, bet pamatos dziļi traģiskos dzīves stāstus. Pateicoties viņu izpratnei, J. Pujāta aizrautībai un V. Kalpiņa autoritātei, Jasmuižas keramikas ekspozīcijā ir Zagorsku, Šmulānu, Ruskuļu un citu dzimtu, kā arī Apolinārija Diegļa, Donata Ārmaņa, Donata Kasparāna, Ādama Kāpostiņa un daudzu citu keramiķu darbi. Vīri un viņu dzīvesbiedres pat puķes mūsu klātbūtnē pārstādīja, lai puķu podu varētu atdot muzejam, pārlēja stikla traukā eļļu no ļakiem, pārlika ievārījumus un atteicās no pēdējā piena poda vai medaunieka.

1972. gada 22. jūlijs Jasmuižā bija svētku diena. Muzejā atklāja jauno Latgales keramikas izstādi. Muižas bijušajā zirgu stallī, kura rekonstrukcijas projekta autors bija mākslinieks Jānis Pipurs, bija eksponēti vairāk nekā 30 Latgales keramiķu darbi, goda vietu ierādot Andrejam Paulānam un Polikarpam Vilcānam. Eksponātu skaits sniedzās pie četriem simtiem. Izstādi atklāja RLMVM direktors Voldemārs Kalpiņš. Viņš motivēja keramikas ekspozīcijas izveidi, stāstīja par Raiņa daiļrades saistību ar tautas mākslu. Bija ieradušies keramikas vecmeistari Antons Ušpelis (tēvs), Polikarps Čerņavskis, Donats Ārmanis, Broņislavs Locāns, Andrejs Paulāns. Izstādes atklāšanā piedalījās dramaturgs Gunārs Priede, dzejnieki Andris Vējāns un Imants Ziedonis, aktrise Ausma Kantāne. 

Daudzkārt gaisā virmoja jautājums: kādēļ Jasmuižā vajadzīga keramika? Kāds sakars Rainim ar Latgales keramiku? Keramika Jasmuižā bija nepieciešama ne tikai tādēļ, lai muzejam piesaistītu apmeklētāju uzmanību. Raiņa daiļrade ir nesaraujami saistīta ar tautas mākslu.

Pēc keramiķa A. Paulāna nāves no Silajāņu Šembeļiemuz Jasmuižu tika pārvesta meistara darbnīca – ceplis, kurš apmeklētājiem atvērts 1975. gada 30. maijā, savukārt 1999. gadā ceplis rekonstruēts un katru gadu to kurina Latgales keramiķi.

1975. gadā Raiņa kolhoza vīri Jašas upē atjaunoja seno akmens krāvumu – ūdenskritumu pie keramikas mājas, savukārt 1976. gadā tika atjaunota Jašas upes senā gultne un izveidota romantiska saliņa.”.

Pēc vairāku gadu darba 1976. gadā tika pabeigta bijušās muižas govju kūts atjaunošana, kur izbūvēta sarīkojumu zāle, krājuma telpas un dzīvokļi muzeja darbiniekiem. Šī muzeja ēka 1987. gada aprīlī nopietni cieta ugunsgrēkā un 1988. gadā tika atjaunota. Šogad plānots uzsākt šīs ēkas rekonstrukcijas darbus, pateicoties Lauku atbalsta dienesta Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” atbalstītajam projektam „Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājas izveide Raiņa muzejā Jasmuiža”.

Līdz 2015. gada jūlijam ir paredzēts atjaunot ēku, izveidot kanalizācijas sistēmu, ierīkot apkuri, nomainīt jumtu, ierīkot Latgales keramikas ekspozīcijas zāli, muzejpedagoģisko nodarbību telpu, sarīkojumu un izstāžu telpu, kā arī Latgales keramikas krājuma telpas. Pēc ēkas atjaunošanas muzejā būs speciāla telpa, kur varēsim piedāvāt apmeklētājiem vēl vairākas jaunas programmas un iespēju radoši darboties, popularizējot Latgales tradicionālo kultūru.

20. gadsimta astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu pirmajā pusē muzeju vadīja Baiba Ducmane. Viņas darbošanās sakrita ar atmodas laiku, kad Jasmuižā tika veidotas pirmās izstādes par Latgales trimdas rakstniekiem. B. Ducmane nodibināja kultūras kompleksu „Jasmuiža”, izdeva grāmatas latgaliešu valodā, 1986. gadā izveidoja ekspozīciju „Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”.

Pateicoties B. Ducmanes entuziasmam 1990. gada augustā tika pabeigta brīvdabas estrādes izbūve. Pirmais pasākums tajā bija Raiņa 125. jubilejai veltītā L. Paegles Valmieras teātra izrāde – Raiņa lugas „Pūt, vējiņi!” iestudējums Māras Ķimeles režijā.”.

1998. gada 17. jūlijā notika sabiedriskā fonda „Jasmuiža” dibināšanas pasākums. Par tā pirmajiem biedriem kļuva Aizkalnes pagasta padome un Preiļu rajona padome, RLMVM direktors Ivars Zukulis, kinorežisors Jānis Streičs, mākslinieks Jāzeps Pīgoznis, Saeimas deputāte Anta Rugāte, keramiķis Pēteris Ušpelis un Jasmuižas darbinieki. Klātesošie parakstīja „Svinīgi svarīgu apsolījumu”, solot, ka darīs visu iespējamo, kā arī neiespējamo, lai 1999. gada Pēteros atklātu slavenā podnieka Andreja Paulāna rekonstruēto cepli. Par sabiedriskā fonda valdes priekšsēdētāju ievēlēja toreizējo Aizkalnes pagasta padomes priekšsēdētāju Pēteri Rožinski, par prezidentu – Ivaru Zukuli.

            Svinīgi svarīgais apsolījums tika izpildīts. 1999. gadā sākās darbs pie A. Paulāna keramikas darbnīcas – cepļa rekonstruēšanas. Darbus veica un darbnīcu no tēstiem baļķiem būvēja firma „Varss”, un arhitekts Ansis Bākulis, logu kokgriezumus darināja Celtniecības koledžas restaurācijas nodaļas studenti.

2. jūlijā atjaunotajā darbnīcā notika cepļa kurināšana, kur ar saviem darbiem piedalījās 16 Latgales keramiķi, 3. jūlijā – cepļa atvēršana un svinīgs atklāšanas pasākums.

Pasākumā piedalījās vairāki simti apmeklētāju, tai skaitā Saeimas deputāte Anta Rugāte, dzejnieki Andris Vējāns, Pēteris Jurciņš, mākslinieks Jāzeps Pīgoznis, mākslas zinātniece Veronika Kučinska un daudzi citi. Par muzikālo pavadījumu rūpējās Vārkavas folkloras ansamblis „Madariņas”, uzstājās vīru kora „Tēvzeme” pārstāvji.

Par godu šim notikumam RLMVM izdeva bukletu par A. Paulānu un meistara darbnīcas vēsturi „Kur Paulāna zirgi zviedz”.

No šī brīža ceplis katru gadu vismaz reizi sezonā tiek izkurināts. Tas kļuvis par Latgales keramiķu pulcēšanās vietu, par svētku cepli, kur daudzi podnieki atved savus izvirpotos māla traukus, un visi kopā tos apdedzina par godu Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna piemiņai.

2001. gads muzejam bija dažādu pārmaiņu gads. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs mainīja nosaukumu uz Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs. Pirmo reizi notika muzeja akreditācija, kā arī nomainījās Jasmuižas vadītāja. Šo amatu rudenī atstāja Skaidrīte Apeināne un vadītājas pienākumu izpildīšana tika uzticēta Solvitai Brūverei.

Gatavojoties muzeja akreditācijai, Jasmuižā tika veikti arī nozīmīgi saimnieciskie darbi. Lielajā izstāžu zālē un muzeja dienesta telpās veikts kosmētiskais remonts. Tā dēvētās Baltās mājas vestibilā veikts kapitālais remonts, nomainīts apgaismojums. Tāpat arī keramikas ekspozīcijas un izstāžu telpās tika nomainīti apgaismes ķermeņi.

Vizuālas pārmaiņas 2001. gadā piedzīvoja arī ekspozīcija „Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”, kur vecās planšetes tika nomainītas ar jauniem rāmjiem. Ekspozīcijas tehnisko atjaunošanu veica toreizējā RTMM galvenā māksliniece Lauma Palmbaha.

            2003. gada 17. maijā notika vērienīgs pasākums „Pliekšānu jurģi Jasmuižā” (atbalstīja VKKF). Projektu sagatavoja un realizēja muzeja vadītāja Solvita Brūvere kopā ar Aizkalnes tautas nama vadītāju Ainu Kažemāku.

Šajā dienā improvizēti tika mēģināts atdzīvināt laiku pirms 120 gadiem, kad Pliekšānu ģimene pārcēlās uz jauno nomas vietu – Jasmuižas muižu.

Pasākumu ievadīja zinātniskie lasījumi, kuros par Raini, viņa ģimeni, dzīvi un pirmajiem literārajiem mēģinājumiem Jasmuižā, kā arī par muižas vēsturi stāstīja RTMM administratīvā direktore Gaida Jablovska, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese un rakstnieks Roalds Dobrovenskis.

Visiem pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem bija iespēja izmēģināt sakult sviestu un to degustēt, klāt piekožot pašceptu gardu rudzu maizi, kā arī izvizināties pa muzeja apkārtni zirga pajūgā. Līdzīgs pasākums un Aizkalnes amatierteātra izrāde „Munu jaunu dīnu zeme” (VKKF Latgales programmas atbalstīts projekts) notika arī 2013. gadā.

Jau vairākus gadus, domājot par Jasmuižas piedāvājumu, muzeja darbinieki plānoja, kā apmeklētājiem piedāvāt iespēju iepazīties ar senajām latgaliešu kāzu tradīcijām un izdarībām, ļaujot arī pašiem tajās iesaistīties, jo students Jānis Pliekšāns, brīvdienas pavadot Jasmuižā, no vietējām teicējām vācis un pierakstījis latgaliešu kāzu apdziedāšanās dziesmas, kā arī uzrakstījis apcerējumu „Daugavpils apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas”.

2005. gadā, gatavojoties dzejnieka 140. jubilejas atzīmēšanai, muzeja brīvdabas estrādē notika vērienīgs teatralizēts uzvedums „Kōzys Jōsmuižā”. Tā scenārija autore – profesore Janīna Kursīte, iestudēja Jasmuižas amatieru teātra kopa, piedaloties Aizkalnes vokālajam ansamblim un folkloras kopai „Leiči”. Līdzīgs uzvedums Jasmuižā bija arī 2010. gadā.

            2006. gadā Jasmuižu skāra pārmaiņas, diemžēl – negatīvas. Keramikas izstāžu ēkai jeb bijušajam muižas zirgu stallim, kurā pēc atjaunošanas un otrā stāva izbūves 1972. gadā, atradās Latgales keramikas ekspozīcija un izstāžu zāle, akmens sienā atklājās liela plaisa. Tika pieņemts lēmums keramikas ekspozīciju šeit neizvietot, bet to pārvietot uz lielo izstāžu zāli. 2013. gadā tika veikta ēkas bīstamo daļu nojaukšana, konservācija un būvmateriālu saglabāšana.

Pēdējo gadu laikā ir veikta Jasmuižas muižas vēsturiskā izpēte, muzeja ēku arhitektoniskā izpēte, izstrādāta Rainim veltītas ekspozīcijas koncepcija, kas vēl joprojām gaida savu realizāciju atjaunotā ēkā.

Arī Preiļu novada pašvaldība, kuras teritorijā muzejs atrodas, vairākkārt ir izrādījusi interesi atbalstīt Jasmuižu, bet pēc likuma pašvaldība nedrīkst ieguldīt līdzekļus valsts īpašumā. 2012. gadā Preiļu novada dome bija gatava pārņemt muzeju, tomēr netika panākta vienošanās ar Kultūras ministriju. No 2013. gada Preiļu novada pašvaldība no VNĪ nomā daļu muzeja teritorijas – Jasmuižas brīvdabas estrādi, kurā nomainīti soliņi, saremontēta skatuves daļa. Pateicoties Preiļu pašvaldības atbalstam, šogad veikts šūpoļu kapitālais remonts. Arī Aizkalnes pagasta centrs katru gadu palīdz sakopt gandrīz 6 hektārus lielo muzeja teritoriju.

Muzejā katru gadu tiek rīkoti Muzeju nakts pasākumi, Dzejas dienas, keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākumi, teātru izrādes, kino vakari, konkursi, kā arī dažādi citi pasākumi, sadarbībā ar Aizkalnes Tautas namu.

Tāpat piedāvājam dažādas muzejpedagoģiskās programmas, īpašo programmu jaunlaulātajiem un viņu viesiem, slēpņošanas spēli muzeja parkā.

Jau šoruden muzeja apmeklētājiem piedāvāsim jaunu interaktīvu programmu „Latgaliešu kāzu tradīcijas, kāzu un apdziedāšanās dziesmas” (VKKF mērķprogrammas „Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2014”un VKKF atbalstīts projekts), kur būs iespēja iepazīt novada kāzu tradīcijas, latgaliešu valodu, kā arī karaoke versijā dziedāt latgaliešu kāzu un mācīties apdziedāšanas dziesmas, kuras savulaik, dzīvodams Latgalē, pierakstījis Rainis.

Pašlaik notiek gatavošanās un pasākumu plānošana Raiņa 150 gadu jubilejas svinībām 2015. gadā.

Vēl līdz pat 31. oktobrim šosezon Jasmuiža gaida apmeklētājus.

Solvita Brūvere,
Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.