Diskutē par daudzdzīvokļu māju renovācijas plusiem un mīnusiem

14.03.2014.

14. martā Rīgā, Ķīpsalā, starptautiskās izstādes „Māja I 2014” ietvaros notika seminārs un diskusija „Finanšu pieejamība mājokļu renovācijai”. Šobrīd renovācijas process valstī ir apstājies, ir noslēgti līgumi ar LIAA par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti, bet bankas kredītus neizsniedz. Tiek piekopta piesardzīga politika, jo visām iesaistītajām pusēm, sevišķi finansētājiem, izrādās, ir radušies zaudējumi.

Ekonomikas ministrija sper soļus, lai radusies situācija nākotnē mainītos un cer uz pozitīvām pārmaiņām jau ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda sākumā, kad daudzdzīvokļu namu renovācijai tikšot piešķirti 150 miljoni eiro ERAF līdzfinansējuma, bet jau ar citiem noteikumiem. Diskusijas laikā Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis iepazīstināja klātesošos ar plānoto atbalsta mehānismu ēku renovācijai ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.

Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis dalījās pieredzē par māju kompleksās renovācijas ieguvumiem, par lielo ieguldīto darbu sabiedrības izglītošanā, kā arī norādīja uz draudiem, kas varētu rasties gadījumā, ja atbalsts padomju laikā būvētu mājokļu renovācijai tiks samazināts.

Par daudzdzīvokļu māju siltināšanas pozitīvajiem ieguvumiem Preiļos semināra dalībniekiem stāstīja Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Par renovācijas procesa ieguvumiem un problēmām sīkāk pieredzē dalījās biedrības „Rēzeknes 32” valdes priekšsēdētāja Agafija Trusova, par ‘kredīta meklējumiem’ divu gadu garumā Liepu ielas 28 mājas renovācijai runāja dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Maija Paegle.

Seminārā daudz tika diskutēts par to, ka valstiskā līmenī energoefektivitātes pasākumi tiek definēti kā prioritāte, tomēr prakse visai bieži rāda pretējo. Namu pārvaldnieki no Gulbenes skaidroja, kādā situācijā nokļuvuši dzīvokļu īpašnieki un apsaimniekotāji, kuri ir pieņēmuši lēmumu kopsapulcē siltināt savu māju, ar LIAA ir noslēgts līgums, izsludināts būvniecības iepirkums, taču vairākas bankas ir atteikušas līdzfinansējumu tikai tāpēc, ka māja atrodas neperspektīvā lauku reģionā.

Viedokli par banku nostāju māju renovācijas jautājumā izteica Latvijas komercbanku asociācijas mājokļu renovācijas jautājumu eksperte Gunta Špengele. Viņa izcēla svarīgākos principus, pēc kuriem komercbankas vadās, lai līdzfinansētu mājas renovācijas projektu: mājas iedzīvotāju maksātspēja, projekta attīstītāja maksātspēja, mājas atrašanās vieta. Izdarot secinājumus, izrādās, ka šķērslis kredīta saņemšanai var rasties, kad pārvaldnieks renovē daudz māju un arī tad, ja renovējamā māja atrodas ārpus republikas nozīmes pilsētām – lauku teritorijā.

Ekonomikas ministrijas amatpersonas paredz, ka pieteikumus līdzfinansējums saņemšanai sāks pieņemt jau rudenī. Nosacījumi nosaka, ka mājām, kuras savāks tehnisko dokumentāciju un izturēs konkursu, piešķirs kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem uz 20 gadiem.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji un citi speciālisti uzskata, ka tas būs izdevīgāk nekā līdz šim piešķirtais 50% līdzfinansējums, jo uz procentu rēķina 20 gadu laikā iedzīvotāji ietaupīs līdzekļus. Nosacījums norāda, ka 35% renovācijas izmaksu no ES fondiem tiks apmaksāti gadījumā, ja rezultāti pēc pirmās apkures sezonas liecinās, ka māja ir sasniegusi plānoto energoefektivitātes līmeni. Ministrijas pārstāvji cer, ka šādi varēs renovēt lielāku skaitu māju Latvijā.

Pēc semināra darba kārtības noklausīšanās izvērtās diskusija, un dalībnieku viedokļi parādīja, ka valstī būtu jāizveido labvēlīgi nosacījumi māju renovācijas turpināšanai.  

Maija Paegle

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.