Holokausta piemiņas pasākums Preiļos

09.08.2013.

9. augustā Preiļos pulcējāmies tradicionālajā holokausta upuru piemiņas pasākumā. Tas ir datums, ko ebreju meitene Šeina Gram savā dienasgrāmatā min kā ebreju iznīcināšanas dienu Preiļos 1941. gadā. Tāpat kā katru gadu, atcerējāmies mūsu pagātni, vēstures drūmos mirkļus un ar gandarījumu raudzījāmies nākotnē ebreju piemiņas saglabāšanā. Pasākuma diena bija arī Vācijas jauniešu nometnes noslēguma diena. Visi sabiedriskās organizācijas LOT pārstāvji, kuri desmit dienas strādāja Preiļu ebreju kapsētas sakopšanas darbos, bija klāt arī atceres brīdī.

Piemiņas pasākumu ievadīja Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktores Teklas Bekešas uzruna, kurā muzeja vadītāja ar gandarījumu atzīmēja, ka kapsētas sakopšanas darbā kopā strādāja LOT pārstāvji, muzeja speciālisti, pilsētas iedzīvotāji un jaunieši.  Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs, uzrunājot klātesošos pateicās starptautiskās nometnes Preiļos organizēšanas iniciatoram Samuelam Latvinskim, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektorei Gitai Umanovskai, muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājam Iļjam Ļenskim un projektu vadītājai Marinai Gehtai, muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” vadītājam Josifam Ročko, arhitektam Sergejam Rižam par atbalstu ebreju kultūras mantojuma saglabāšanā Preiļos un apkārtnē.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Samuels Latvinskis, muzeja „Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis, muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” vadītājs Josifs Ročko. Skanēja lūgšana, un Laimas Sondores vijoles skaņās rosījās domas par pagātni, par netradicionālām vēstures mācību stundām un sapratni. 

Emocionālas bija LOT pārstāvju uzrunas. Vācijas jaunieši Anika un Tonijs izteica gandarījumu par iespēju līdzdarboties Preiļu ebreju atdusas vietas sakopšanā. Anikas pieredze projektā ir vairāku gadu garumā, bet Tonijs strādāja pirmo reizi. Viņi bija gandarīti par tikšanos ar Preiļu jauniešiem kopīgā darbā un atpūtā, par tām vēstures stundām, ko viņi guva, uzceļot no aizmirstības kapsētas pieminekļus.

Klātesošo acīs bija asaras un kaklā ‘sakāpa emociju kamols’, kad savu attieksmi izteica biedrības LOT un starptautiskās nometnes vadītājs Klauss Peters Rekss. Tas, ka ebreju kapsētas ir aizmirstas Latvijā, neesot brīnums, jo nav palicis cilvēku, kuri nāktu pie aizgājēju kapu kopiņām. Tomēr neviens no mūsu paaudzes nav pie tā vainīgs. Klauss Peters Rekss izteica gandarījumu, ka no bezcerīgas kapsētas viņi mēģināja izveidot cerības zīmi, jo kādam vienmēr ir jāiesāk, un viņš cer, ka arī Preiļos iedegsies dzirksts. Reksa kungs izteica domu, ka varbūt tieši tas visu maina, kad kopīgā darbā satiekas latvietis un vācietis, kad jauni un veci viens no otra mācās stiprumu, kad reliģijas saprotas un kad Izraēlas pilsonis dzer kafiju kopā ar palestīnieti.

Mūsu pagātne un ebreju kapsēta ir vēsturiskā mantojuma neatņemama daļa. Domājam, ka arī turpmāk biedrības LOT un vācu jauniešu padarītais Preiļu ebreju kapsētā mudinās vietējos iedzīvotājus, īpaši jauniešus, vienoties darbā, iepazīstot cilvēces vēsturi, jo cilvēks ir dzīvs tik ilgi, kamēr viņu atceras.

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 09.08.2013.