Pliekšānu Jurģi Jasmuižā

21.07.2013.

Latgalei, latgaliešu valodai, kultūrai, folklorai un ļaudīm jau no bērnības bija īpaša nozīme latviešu izcilā dzejnieka un dramaturga Raiņa dzīvē. Daudzus gadus viņš bija saistīts ar Latgali, kur tēvs nomāja muižas.

Pēdējā Krišjāņa Pliekšāna nomātā muiža bija Jasmuiža, kuru dēvējam arī par Raiņa jaunu dienu zemi. Te topošais dzejnieks pavadīja savus skolas un studiju brīvlaikus, atpūtās, lasīja pasaules klasiķu darbus, dzejoja, rakstīja dienasgrāmatu, devās izjādēs, iepazina vietējos ļaudis, klausījās un mācījās latgaliešu valodu, pierakstīja kāzu un apdziedāšanās dziesmas, palīdzēja tēvam saimniecības darbos, mocījās pārdomās par dzīves ceļa izvēli, mīlēja, cieta, slinkoja, sapņoja…

Jasmuiža jaunajam Rainim bija īpaša vieta, tēva mājas astoņu gadu garumā. Šeit Pliekšānu ģimene pulcējās svētku reizēs, šeit visa saime varēja pabūt kopā, izrunāties. Tā dēvētajā Jasmuižas posmā tika likti pamati arī visiem Raiņa darbības virzieniem – gan dzejai, gan dramaturģijai, gan tulkošanai.

Šogad apritēja 130 gadi kopš Pliekšānu ģimene sāka nomāt Jasmuižas muižu no toreizējā īpašnieka Grigorija Kuzņecova. 1883. gada pavasarī uz šejieni pārcēlās Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns un vecākā māsa Līze.

Lai atzīmētu Pliekšānu ienākšanu Jasmuižā, aktualizētu Raiņa jaunības dzīves posmu, akcentētu Latgales, latgaliešu valodas un folkloras lomu Raiņa dzīvē, kā arī popularizētu tradicionālās amata prasmes un tirgus tradīcijas, 21. jūlijā muzejā notika pasākums „Pliekšānu Jurģi Jasmuižā”.

Pasākuma pirmajā daļā bija dažādas aktivitātes, radošās darbnīcas, uzstājās folkloras un deju kopas. Godinot Raiņa māti Dārtu un viņas siera sējējas prasmes, pasākumā notika mājas siera sējēju konkurss, kurā piedalījās 11 siera sējējas ar 14 veidu sieriem. Visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespēja nodegustēt un nobalsot par, viņuprāt, garšīgāko vai neparastāko sieru. Konkursā piedalījās Zenta Vaivode, Ilga Gāga, Inta Dumbrovska, Ina un Terēzija Sinkevičas Antoņina Koļesņikova, Lidija Džeriņa, Janīna Klodāne Anita Jonāne, Sandija Mizovska un Janīna Sparāne. Pirmo trīs vietu ieguvējām tika pasniegtas balvas un diplomi, savukārt visas siera konkursa dalībnieces saņēma pateicības rakstus. Par visgardāko sieru balsojumā tika atzīts Janīnas Sparānes sietais biezpiena siers. Otrās un trešās vietas konkursā ieguva Janīna Klodāne un Ilga Gāga. Paldies visām garšīgo sieru sējējām, kuras piedalījās konkursā!

Pasākuma laikā keramiķa Raivo Andersona vadībā bija iespēja darboties ar mālu un izveidot savu keramikas priekšmetu. Savukārt sviesta kulšanas darbnīcā Anitas Jonānes vadībā ikviens, kurš to vēlējās, varēja palīdzēt sakult sviestu. Visi klātesošie izmantoja iespēju garšīgo mājas sviestu arī nodegustēt.

Pasākuma mazākie dalībnieki mākslinieka Aivja Pīzeļa vadībā varēja piedalīties zirdziņu zīmēšanas konkursā. Savukārt kučieris Pēteris Grigalis pasākuma dalībniekus un apmeklētājus izvizināja zirga pajūgā. Tāpat arī ikvienam bija iespēja rakstīt ar tinti un spalvu, kā arī kult labību ar spriguļiem.

Iegādāties dažādus lauku labumus, suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas varēja amatnieku un mājražotāju tirdziņā.

Pasākuma otro daļu atklāja Aglonas KC folkloras kopa „Olūteņš”, kuri dziedāja kāzu dziesmas, kādas jaunības gados, dzīvojot Latgalē, vācis un pierakstījis Jānis Pliekšāns.  

Aizkalnes TN teātra kopa režisores Rasmas Zariņas vadībā bija iestudējusi un izrādīja muzikālu uzvedumu „Munu jaunu dīnu zeme” par jaunieša Jāņa Pliekšāna dzīvi tēva rentētajā muižā, par Jasmuižys tā laika jauniešiem, kuri, kā mēs teiktu, tusēja kopā ar Jāni no Jasmuižas muižas. Uzvedums veidots, balstoties uz vietējo jasmuižiešu atmiņu stāstiem un vēsturiskiem faktiem.

Pasākuma pirmajā daļā un uzvedumā uzstājās Preiļu pilsētas vidējās paaudzes deju kopa „Talderi”, Rušonas TN vidējās paaudzes deju kolektīvs, Aglonas KC folkloras kopa „Olūteņš”, Aizkalnes sieviešu vokālais ansamblis, folkloras kopa „Turki”, folkloras kopa „Rūtoj” un senioru deju kopa „Brūklenājs”.

Pasākumu vadīja Solvita Brūvere un Māra Rožinska. Pliekšānu Jurģus Jasmuižā apmeklēja vairāki simti cilvēku.

Pasākumu rīkoja Raiņa muzejs Jasmuiža sadarbībā ar Aizkalnes Tautas namu.

Projektu Pliekšānu Jurģi Jasmuižā atbalstīja Latgales reģiona attīstības aģentūra (Latgales Kultūras programmas projektu konkurss Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma ietvaros) un akciju sabiedrība Preiļu siers.

Paldies Jānim Ziediņam par pasākuma apskaņošanu un Imeldai Vucenai par tērpu šušanu uzveduma dalībniekiem!

Paldies Preiļu novada domei par estrādes remontu un Aizkalnes pagasta pārvaldes vadītājai Guntai Uzulevičai par palīdzību estrādes un apkārtnes sakopšanā!

Aicinām uz nākamajiem pasākumiem Aizkalnē! 9. augustā notiks keramikas cepļa kurināšana, bet 10. augustā – Aizkalnes pagasta svētki un cepļa izņemšana. Savukārt 24. augustā plānota Jašas upes sakopšanas talka un latgaliski rakstošo autoru un mūziķu pasākums, ko organizē Latgolys studentu centrs.

Solvita Brūvere,
projekta vadītāja,
Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.