25. martā Komunistiskā genocīda piemiņas dienas pasākums Preiļos

25.03.2013.

No 2013. gada 25. marta līdz 20. aprīlim Preiļu kultūras nama izstāžu zālē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā novadnieka Aleksandra Karpova grafiku izstādi „Vēsture apsūdz”, kas veidota kā mākslinieka pārskats par padomju okupācijas varas zvērībām pret latviešu tautu. Mākslas darbu reālais asējums, sirreālās dēmoniskās formas un figūras rada satriecošu iespaidu.

ALEKSANDRS KARPOVS

21.03.1953. – 22.03.1994.

Manas grafikas ir bez simbolismiem un metaforām – tās rāda netaisnību visā kailumā.


Grafiķis, tēlotājas mākslas maģistrs.

Dzimis ASV. Viņa māte Lūcija Karpova  (1914 – 1965) dzimusi Preiļu novada Anspoku sādžā Justīna (1870-1941) un Stefanijas (1888 – 1958) Volontu ģimenē. 1941. gada 14. jūnijā Volontu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Bērni, izņemot Regīnu, no izsūtījuma paglābās un 2. pasaules kara laikā emigrēja uz ASV.

Aleksandra Karpova māte Lūcija Volonte un tēvs Anatolijs Karpovs satikās Vācijā pārvietoto personu nometnē 1946.g., kur arī viņi apprecējās Piedzima divi dēli Juris un Konstantīns. 1950. gadā Karpovu ģimene emigrēja uz ASV, Aiovas štata lielāko pilsētu Demoinu, kur dzīvoja līdzās Lūcijas dvīņu māsai Helēnai Kotlerei vairākus gadus. Te piedzima Aleksandrs. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Mineapoli Minesotas štatā. Ģimenes tēvs Anatolijs Karpovs 1955. gadā pameta ģimeni un nesatikās ar to līdz nāvei 1959. gadā. Kad mazajam Anatolijam bija 13 gadi, nomira viņa māte Lūcija Karpova.

Skolas gaitas Aleksandrs Karpovs uzsāka 1971. gadā Metropolitāņu koledžā.

No 1972. gada līdz 1974. gadam mācījās Sentklauda universitātē. Šajā laikā radās interese par grafikas nozarēm – litogrāfiju un intaglio.

Aleksandrs Karpovs mākslas izglītību ieguva Amerikas Savienotajās Valstīs. 1990. gadā viņš ar izcilību beidza Minesotas Universitāti kā bakalaurs ar mākslinieka diplomu.

1991. gadā Aleksandrs Karpovs pārcēlās uz Latviju un tā paša gada oktobrī uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā mākslas maģistra grāda iegūšanai. Studiju gados atjaunojās Aleksandra interese par Latviju, viņš iecerēja ciklu par dažām Latvijas pilsētām. Dzīvodams Rīgā viņš radīja spilgtu grafikas darbu ciklu „Komunistiskās padomju varas genocīds Latvijā”.

1993. gadā Aleksandrs Karpovs aizstāvēja maģistra darbu par ASV grafiku.

1993. gada 1. septembrī Aleksandrs Karpovs uzsāka pedagoga darbu Rēzeknes mākslas koledžā, mācīja zīmēšanu vidējās un augstākās apmācības grupās.

Mākslinieka radošā darbība izskanēja aizvien aktīvāk un plašāk. Viņš izveidoja augstvērtīgus grafiku ciklus     „Atdzimšana”, „Vēsture apsūdz”, kuros paliekošos mākslas tēlos iemūžināja sava Preiļu novada vēstures traģiskās lappuses.

Aleksandrs Karpovs nomira Rēzeknē 1994. gadā. Apglabāts Preiļu novada Dzeņu kapos.

Aleksandrs Karpovs strādāja stājgrafikas labākajās tradīcijās modernās mākslas ietvaros. Viņa grafikai raksturīga plastiskā reālisma principu izkopšana ar neoreālisma iezīmēm, kas ļauj A.Karpova mākslai skanēt kā laikmeta sirdsapziņai.

Personālizstādēs Rēzeknē un Rīgā.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā  1993. gadā.

Informāciju sagatavoja
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja  Tekla Bekeša

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.