LDDK: eiro ieviešana nodrošinās Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un drošu nākotni

19.12.2012.


LDDK PRESES KONFERENCE PAR EIRO IETEKMI UZ TAUTSAIMNIECĪBU (PDF)


Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome, vērtējot eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, norāda, ka atbilstība Māstrihtas kritērijiem, kas liecina par valsts ekonomisko un politisko briedumu, un ciešāk integrācija Eiropas Savienībā, nodrošinās Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un drošu nākotni.


LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs atgādina, ka integrācija Eiropas Savienība ir ilgtermiņa process, kurš aizsākās pieņemot Latvijas līderiem kompetentu un atbildīgu lēmumu 1993.gadā, virzīties uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). „2004.gadā mēs iestājāmies ES, 2007.gadā parakstījām Šengenas līgumu, vēlāk pievienojāmies ES finanšu semestrim, plānojot valsts budžetu, prasīja gan investīcijas, gan politisko lēmumu pēctecību. Kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai ES un sinerģijai ar tās dalības valstīm. Tā ir iespēja lemt par savu nākotni un ES nākotni – vienotu banku, fiskālo savienību izveidi, sociālo sistēmu u.c. Šie un citi integrācijas pasākumi mums ļauj izpildīt savus mērķus – sasniegt ekonomisko izrāvienu un celt tautas labklājību,” V.Gavrilovs.


LDDK viceprezidents Juris Biķis: „Eiropas monetārās savienības novērtējums būs apliecinājums mūsu valsts politiskajam un ekonomiskajam briedumam un fiskālajai ilgtspējai. Tas nozīmē, ka tiek mazināti politiskie riski publisko līdzekļu pārdalīšanā nacionālajā līmenī, bet starptautiski, mēs kļūstam stabilāki finanšu tirgos, jo investoru viedoklis par mazām valūtām ir svārstīgs. Eiro ieviešana ir signāls investoriem, ka esam pilntiesīga Eiropas Savienības un tās monetārās politikas valsts, kas ir uz pareizā ilgtspējas attīstības ceļa. Neiestājoties eirozonā Latvija var palikt ārpus Eiropas Savienības (ES) kodola, jo tiek prognozēts, ka ciešāka integrācija notiks eirozonas līmenī. Investīciju pieaugums, paaugstinot uzticamību finanšu tirgos, ļaus nodrošināt darba vietas un labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.”


Vērtējot eiro ieviešanu no ražotāju puses J.Biķis arī uzsvēra, ka uzņēmumiem, radot produktus, jādomā, lai tie būtu vienlīdz veiksmīgi piedāvājami gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos, un ne tikai ES ietvaros, bet visā pasaulē. „Eiro ieviešana uzņēmējiem krietni atvieglos darbības paplašināšanu ārpus Latvijas teritorijas, radot labvēlīgākus nosacījumus eksportspējai visās nozarēs, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības pīlāriem,” skaidro J.Biķis.


LDDK viceprezidente Aiva Vīksna norādīja, ka izdevumus par eiro ieviešanas pasākumiem var samazināt, ja pielāgošanās un informēšana tiek uzsākta laicīgi gan mazos, gan vidējos uzņēmumos. Tāpat viņa aicināja uzņēmumiem būt solidāriem un piedāvāt veikt izmaiņas esošos produktos un pakalpojumos, nevis nodrošināt iespēju iegādāties tikai jaunus produktus un pakalpojumus, kuros būtu atbilstoši izvietotas prasības eiro ieviešanai.


Reģionālo uzņēmēju viedokli pauda LDDK padomes loceklis, Zemgales darba devēju padomes valdes loceklis Imants Kanaška, skaidrojot, ka reģionos uzņēmēji ļoti praktiski izsver ieguvumus pievienojoties eirozonai un tādi ir vairāki. Piemēram, vidējs šūšanas uzņēmums par konvertāciju gadā samaksā līdz Ls 10 000, plastmasas ražotāji līdz Ls15 000 gadā, bet vidēji lielai lauksaimniecībai konvertācijas procedūrās izmaksā līdz pat Ls 60 000 gadā. „Iestājoties eirozonā šī izmaksu pozīcijā nebūs vairs nepieciešama, kā arī būs lielāka iespēja saņemt pievilcīgākas procentu likmes, kas arī ir ļoti praktisks ieguvums,” uzsver I.Kanaška.


Īstermiņa un ilgtermiņa priekšrocības un citi ar eiro ieviešanu saistītie jautājumi daudz aktīvāk ir jāskaidro iedzīvotājiem. LDDK aicina arī uzņēmējus iepazīties ar informāciju, ko gatavo, piemēram, Latvijas Banka, lai pārliecinātos par mītiem un stereotipiem par eiro. Piemēram, ka Latvijai būs jāmaksā par Grieķijas un citu valstu parādiem. „Problēmas rada nevis eirozona, bet individuālo valstu sliktā politika,” norāda I.Kanaška.


LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone arī uzsvēra, ka klienti būs tie, kas salīdzinās cenas un izdarīs atbilstošu izvēli par labu tiem uzņēmumiem, kas piedāvā produktus un pakalpojumus par atbilstoši konvertētu cenu uz eiro valūtu. Par labo praksi liecinās arī eiro kampaņas „Godīgs eiro ieviesējs” informatīvās zīmes, ja uzņēmums būs pievienojies šai iniciatīvai.


L.Meņģelsone: „Kā jebkura citā valstī, kur ekonomika attīstās, arī Latvijā ir vērojama inflācija un, kā liecina citu valstu eiro ieviešanas pieredze, tad cenu celšanās koridors šajā periodā ir bijis no 0,3% – 0.7 %. Cenu celšanos ietekmēja ne tikai eiro ieviešanas izmaksas, bet arī ekonomiskās attīstības ātrums, kura dēļ patēriņš pieauga, izejvielu izmaksas ārējos tirgos, konkurences apstākļu izmaiņas, kas saistītas arī ar dažādu jaunu regulējumu ieviešanu, kā arī pieprasījuma kritums/kāpums eksporta tirgos.”


Uzziņai:


LDDK 2009.gadā aicināja ministru Valdi Dombrovski noteikt konkrētu eiro ieviešanas datumu, 2010.gada 7.janvārī LDDK Nacionālās Trīspusējās sadarbības (NTSP) padomē pieņēma lēmumu virzīties uz eiro ieviešanu 2014.gada 1.janvārī. Šogad, LDDK kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību NTSP sēdē, kas notika šā gada 7.decembrī, atkārtoti vairākums vienojās neatlikt eiro ieviešanu 2014.gada 1.janvārī, kā arī norādīja valdībai par komunikācijas trūkumu iedzīvotājiem un aicināja situāciju uzlabot.


Informāciju sagatavoja:
Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte
E-pasts:
agnese.alksne@lddk.lv, Mob.tel: 29443666


 


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.