Muzejs aicina apmeklēt izstādes veltītas: Jānim Volontam un Elgai Paurai

28.05.2012.

Izstāde veltīta valstsvīram un pašvaldību darbiniekam Jānim Volontam, sakarā ar viņa 130.dzimšanas dienas atceri.


Jānis Volonts dzimis Vitebskas apgabala Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta Cišu sādžā nabadzīgu zemnieku Antona un Teklas Volontes (Vaivodes) 5 bērnu ģimenē.
1941. gadā deportēts uz Vjatlaga nometni, kur arī miris.


Dzīves laikā Jānis Volonts visaugstāk vērtēja apzinīgu darbu Latvijas Valsts izaugsmes labā.


Izstādē izmantoti trauki no Jāņa Volonta mazmazdēla Imanta Roķa personīgās kolekcijas un fotogrāfijas no Jāņa Volonta mazmeitas Elizabetes Roķes personīgā arhīva, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma, Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli.


===============


E L G A    P A U R A


Dzimusi  1952. gada 27.aprīlī,Jēkabpils rajonā Latvijā.
1981.g. absolvēta Latvijas Mākslas Akadēmija.
1994.g. aizstāvēts  Mākslas  maģistra  grāds.
No 1976 gada – zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēja
Rēzeknes dizaina un mākslas vidusskolā.
No 1994.RDMV zīmēšanas un gleznošanas metodiskās komisijas vadītāja.
No  1988 . g. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.


Radošā darbība
8 personālizstādes Latvijā..
13 republikāniskās izstādes Rīgā.
20  grupu izstādes  Latvijā.
4 grupu izstādes  ārzemēs /Vācija,Lietuva, Krievijā, Baltkrievijā /.


Gleznotāja Elga Paura  pasaules vizuālo īstenību sāk atpazīt Ābeļu ciemā Jēkabpils rajonā. Bērnības varavīksne pāri Daugavas iezīmētajai ziedošajai ielejai, zilganpelēcīgiem tālo horizontu līkločiem bīdīja sauli līdzi ikdienas rosībai un dabas krāsainībai. Bērnība aiziet ,bet talanta un iespaidu distance paliek, rosinot izjūtu iztēli, domu pilnību. Ar bērnības iespaidu sapratni sākās E. Pauras gleznotājas fenomena apzināšana. Neaptveramo iespaidu un interešu izteikšana saules gaismas hiperaktivitātes versijās virza apgūt mūsdienu glezniecības izteiksmes līdzekļus.


Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas sākas Elgas Pauras tēlotājas mākslas dinamiskais process. Uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā glezno figurālas kompozīcijas eļļas tehnikā. Sižetē galvenokārt 20. gadsimta  dzīves  situācijās rīkoties spējīgu novadnieka tēlu. Gadsimtu mijā mākslas maģistre  savu profesionālismu apliecina akvareļglezniecībā. Pārsvarā top emocionāla glezniecība. Ikdienas mākslas darba uztveres problēmās autore piekrīt esošai atziņai, ka fotoreālisms lai paliek fotogrāfijai; eļļas tehnoloģija- eļļas glezniecības cienītājiem; bet akvareļa neatkārtojamā brīvība- akvarelistiem. Elgas krāsas atrod savu vietu ūdens plūsmā „alla   prima” metodē. Gleznotāja  veiksmīgās kompozīcijās atklāj pasauli   bez ikdienas sīkumiem ,izmeklētās  jaunākās tehnoloģijas iespējās attēlo  nacionālo kolorītu, piešķirot  kompozīcijām sociālu raksturu. Kluso dabu daudzveidīgajos gleznojumos veidojas latviska vide, bagātīga krāsu palete.


Elgas jaunradei raksturīgi, – gleznojumā pateikt to, ko nevar izteikt ne  vārdos, ne mūzikā. Ūdens krāsu specifika iemieso sabiedrībā iecienītos kluso dabu elementus, daudzveidīgās faktūras kļūst gleznas kompozīcijas savdabības izteicējas.


Ar katru izstādi eksponējamie darbi pārsteidz ar savu nepierastību. Filozofiskā mierā gleznotās kompozīcijās nomainās kolorīta niansējums. Radoša atļaušanās neizsakāmi smalki pasniegt jaunu gaismas efektu, liek Elgu dēvēt par gaisa un saules spozmes gleznotāju.


Māksla uzgleznot gaisu – lai mākslas darbā ienāktu izjustu emociju kopums kā pārsteigums, kas savā varā pārņem skatītāju, pašam to neapzinoties.


Pēteris Gleizdāns LMA LF lektors


Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.