Noslēgusies publiskā apspriešana par turpmākajām darbībām ar Preiļu pili

05.04.2012.

Marta mēnesī noslēdzās Preiļu novada domes organizētā publiskā apspriešana par turpmākajām darbībām ar Preiļu muižas apbūves un parka kompleksu. Laikā no 21. februāra līdz 16. martam notika anketēšana un sapulces, kurās iedzīvotāji varēja nākt ar saviem ierosinājumiem. Savus priekšlikumus par pils un tai piegulošās teritorijas apsaimniekošanu interesenti varēja izteikt jau anketās, kur bija norādīti trīs gatavi atbilžu varianti un iespēja piedāvāt arī katram savu ideju.


Sabiedriskās apspriešanas rezultāti (PDF)


Pilij jāpaliek pašvaldības rokās
Aptaujā kopā tika saņemtas 225 anketas. 56% aptaujas dalībnieku atbalstīja priekšlikumu par ilgtermiņa aizņēmuma ņemšanu pašvaldībai aptuveni 2 miljoni latu apmērā Preiļu pils rekonstrukcijai, kur tiktu izvietota Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļa, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, domes administrācija. Telpas varētu piedāvāt arī privātajām personām, kuras darbojas tūrisma jomā. Pils un parka daļas iznomāšanu privātajam investoram atbalstīja 23% aptaujas dalībnieku. Te bija paredzēts nosacījums, ka investors pats veiktu pils rekonstrukciju, nomas līgumā atrunājot pils izmantošanas mērķus. 7% iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā, pili un parka daļu piekrīt pārdot privātajam investoram, kurš pats veiktu pils atjaunošanu un to izmantotu pēc saviem ieskatiem. 14% aptaujas dalībnieku izteica citus priekšlikumus, no kuriem visvairāk tika atbalstīts viedoklis pašvaldībai vispirms veikt pils iekonservēšanas darbus vai pašu nepieciešamo remontu, lai Preiļu pils neaizietu postā, vienlaicīgi meklējot iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus pils renovācijai.
Iedzīvotājiem tika piedāvāta iespēja izteikt savu viedokli arī sapulcēs, kaut gan jāatzīst, ka aktivitāte nebija īpaši liela. Pirmajā sapulcē izskanēja ierosinājumi pils renovāciju uzņemties pašai pašvaldībai, bet viedokļi dalījās jautājumā par finansējuma avotiem. Daļa klātesošo atbalstīja kredīta ņemšanu, pārējie sapulces dalībnieki bija pret kredītsloga palielināšanu pašvaldībai.


Jāatrod inovatīva ideja vēsturiskās ēkas izmantošanai
Publiskās apspriešanas noslēguma sapulcē domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs iepazīstināja klātesošos ar tām aktivitātēm, kas jau veiktas no 2005. gada, lai saglabātu un renovētu Preiļu pili. Iedzīvotājus interesēja arī jautājums par pils renovācijai nepieciešamā finansējuma apjomu. Uz šo brīdi tiek lēsts, ka visi pils restaurācijas darbi varētu izmaksāt ap 1,7 miljoniem latu, bet pils saglabāšanas darbi, kas sākotnēji būtu nepieciešami, lai vēsturiskā celtne neaizietu postā, varētu izmaksāt ap 150 000 latu. Paši nepieciešamie darbi, kurus būtu jāiekļauj projektā, ir pils jumta nomaiņa, jaunu ūdensnoteku uzstādīšana, sienu stiprināšana, pamatu hidroizolācijas nostiprināšana, pagaidu logu un durvju uzstādīšana. Daudzi iedzīvotāji iebilda pret domes administrācijas ievietošanu pils ēkā, uz ko priekšsēdētājs norādīja, ka tas anketās bija tikai viens no variantiem, lai taupītu uzturēšanās izdevumus, pašvaldību izvietojot kopā ar citām iestādēm. Atbrīvoto ēku varētu nodot kādam citam izmantotājam. Kad jau būs konkrēts risinājums pils renovācijai, iespējams, ka varēs izmantot iepriekš izstrādāto pils renovācijas tehnisko projektu, atliks tikai to aktualizēt un daļēji pārstrādāt.


Sapulces laikā izkristalizējās viedoklis, ka pašvaldībai nav iespējams ņemt 2 miljonu latu kredītu, jo tādā gadījumā kredītslogs būtu ap 18% un nebūtu garantijas tam, ka turpmākajos gados domes iestādes saņemtu pietiekošu finansējumu to darbības nodrošināšanai. Varētu ciest arī citas nozares, par kuru funkciju veikšanu atbild pašvaldība. Lielākais vairākums no sapulces dalībniekiem atbalstīja priekšlikumu par biedrības dibināšanu. Dažādu projektu ietvaros organizācija varētu piesaistīt finansējumu, organizēt akcijas ziedojumu vākšanai, iesaistot ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī draugus un radus ārzemēs, uzrunājot ikvienu, kuram ir svarīga Preiļu pils atjaunošana. Vērtīgs priekšlikums bija arī ideju konkursa organizēšana, lai atrastu inovatīvu ideju pils izmantošanai.


Iedzīvotāji izsaka dažādus priekšlikumus
Klātesošajiem bija vairāki priekšlikumi, kuri neguva īpašu atbalstu starp pārējiem dalībniekiem, bet tie liecināja, ka pils liktenis preiliešiem nav vienaldzīgs. Varbūt  ļaut vecajai pilij autentiski sabrukt un paralēli būvēt jaunu, kas finansiāli būtu izdevīgāk, nekā renovēt esošo. Kā pozitīvs piemērs tika minēts no jauna uzceltais Melngalvju nams Rīgā. Vairāki viedokļi bija pret pils atjaunošanu no pašvaldības budžeta līdzekļiem, jo ēkas rekonstrukcija un apkārtnes sakārtošana izmaksātu daudz vairāk, nekā tagad tiek lēsts. Būs jāizbūvē piebraucamie ceļi un jāiztīra upīte parkā. Varbūt būtu labi apmācīt un izveidot vietējo speciālistu grupu, kuri pamazām sāktu atjaunot pili, bet vai to pieļaus Kultūras ministrija? Tika izklāstīti piemēri no redzētā un lasītā par vēsturisko objektu atjaunošanu un uzturēšanu citās pašvaldībās. Varbūt renovētajā pilī piedāvāt telpas privātajām galerijām un muzejiem, bet vai uz Preiļiem brauks tik daudz tūristu, lai privātie uzņēmēji varētu segt uzturēšanās izdevumus?


Vēl kāda iedzīvotāja ideja bija palielināt nekustamā īpašuma nodokli par piecdesmit santīmiem, ko novirzīt pils renovācijai, cits preilietis izteica ierosinājumu radīt pilī un tās apkārtnē iespēju darboties dažādu nozaru amatniekiem – sava aroda pratējiem, piesaistot tūristus vērot procesu un tirgojot amatnieku izstrādājumus. Citiem vārdiem sakot – atdzīvināt vēsturi un iejusties naturālās saimniecības vidē. Paustās idejas tika pārrunātas, un tagad mums ir mērķis, uz ko tiekties – tāds bija viens no atzinumiem, noslēdzot ‘ideju banku’ par pils atjaunošanu.


Galavārds jāsaka domes deputātiem
Publiskā apspriešana bija tikai viens no kārtējiem soļiem, lai nopietni sāktu darboties. Diez vai tikai ar mīlestību vien uz vēsturisko objektu mēs to izdarīsim, bet varbūt apziņa, ka esam saistīti ar savu pagātni un mums jāsaglabā tās vērtības, dos jaunas idejas ne tikai pils renovācijas paātrināšanai, bet arī visa vēsturiskā parka sakopšanai un uzturēšanai. Katrā ziņā savs vārds būs sakāms arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, bet lēmums būs jāpieņem Preiļu novada domes deputātiem jau aprīļa domes sēdē, kad tiks izskatīts jautājums par turpmākajām darbībām ar Preiļu pili.


Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste 


 

Pēdējās izmaiņas: 13.11.2018.