No 4. līdz 23. aprīlim Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs aicina apmeklēt izstādi `Kopīgais un atšķirīgais`

04.04.2012.


Lieldienu laikā – no 4.aprīļa līdz 23.aprīlim Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs Preiļu novada kultūras centra konferenču zālē Raiņa bulvārī 28 piedāvā izstādi Kopīgais un atšķirīgais.
Izstādes mērķis ir  raksturot un parādīt  latgaliešu un Latgalē dzīvojošo krievu atšķirīgā un kopīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanos un pārveidošanos nokļūstot citas tautības vidē un ietekmē.


Izstādi „Kopīgais un atšķirīgais” veidoja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar slāvu biedrību „Raduga”. Izstādes sagatavošanā izmantoti PVLMM  krājuma materiāli un materiāli no privātkolekcijām.


Latgale ir kā tilts starp latviešiem un mūsu kaimiņiem – krievu tautu, tāpēc Latgales un īpaši krievu tautības iedzīvotāju etnogrāfiskā mantojuma izpēte palīdz noskaidrot gadu desmitiem ilgušos un pastāvošos latviešu un krievu tautu ekonomiskos un kultūras sakarus, savstarpējās ietekmes.


Rādot un salīdzinot iepriekšējo paaudžu pieredzes kopumu izstādē, meklēsim kopīgo un atšķirīgo latviešu (pamatā-latgaliešu) un slāvu (Latgalē dzīv.) tautas mākslā, apģērbu un audumu – dvieļu, galdautu, segu u.c. tekstiliju darināšanas un rotāšanas tradīcijās, kā arī sadzīvē.


Latgales krievu tautības iedzīvotāju pamatsastāvu 19.-20.gs.veidoja krievu vecticībnieki. Krievu vecticībnieku pārvietošanās uz Latgali saistīta ar pareizticīgās baznīcas sašķelšanos 17.gs. otrajā pusē. Vecticībnieku vajāšana spieda viņus masveidīgi bēgt pāri Krievijas valsts robežām. Latgalē apmetās ieceļotāji no Novgorodas un Pleskavas zemēm, nesot līdzi savu kultūrvēsturisko mantojumu.


Krievu zemnieku bailes no vajāšanas un noslēgtais dzīves veids sekmēja vecticībnieku centienus saglabāt neskartas savas ar reliģiju saistītās ieražas un kultūras tradicionālās formas. Neskatoties uz iepriekš minēto, kopīgas teritorijas apsaimniekošana, neizbēgamas ilgstošas kaimiņattiecības un ciešie kontakti ar latgaliešiem vienotā kultūrtelpā ietekmēja un izmainīja abas saskarsmē iesaistītās puses – veicināja kopīgu iezīmju rašanos, nezaudējot savu savpatību.


To visu var skatīt, iepazīt un salīdzināt apmeklējot izstādi „Kopīgais un atšķirīgais”, kuru pavasarīgi krāsainu iekārtojusi PVLMM māksliniece Silvija Berezovska.


PVLMM muzeja darbinieki par sadarbību izstādes veidošanā sirsnīgi pateicas Preiļu slāvu biedrībai „Raduga” – tās vadītājai Valentīnai Maksimovai, kā arī Marijai Onufrijevai, Ludmilai Osetrovai, Innai Stepanovai, Jefrosinijai Vilcānei, Oksanai Dementjevai, Larisai Koroļovai, Valentīnai Filimonovai, Verai Kokor, Jevgenijam Gavrilovam. Īpašs paldies par ieguldīto izdomu un rūpīgo darbu – krāšņo olu un cālīšu darināšanu – izstādes vizuālā tēla papildināšanai Preiļu 2.vidusskolas skolēniem, skolotājai Ludmilai Martinovai, vizuālās mākslas skolotājai Innai Zenovjevai un mājturības skolotājiem Ilonai Podskočijai un Mihailam Mihailovam. Paldies par atsaucību arī Litaunieku ciema „Meldriņu” māju  saimniecei Lūcijai Patmalniecei.


Izstādi papildina PVLMM sagatavotā izglītojošā programma „Ola gaida pavasari”, aicinot Lieldienu laikā atcerēties senās  tradīcijas, iemēģināt roku olu krāsošanā, izspēlēt Lieldienu rotaļas, pamodinot lāci no ziemas miega.


Izstāde atvērta:
Darbdienās no  plkst. 11:00 līdz plkst. 18:00
Sestdienās no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00
Izglītojošā programma:
pēc iepriekšējas pieteikšanās pa tālr. 65322731, 26742058


Informāciju sagatavoja:
Silvija Ivanovska
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja lietišķās mākslas speciāliste


Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.