Vai Nacionālajā attīstības plānā būs Latgales izaugsme?

23.03.2012.

Piektdien, 23. martā Preiļos norisinājās Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes (LPR AP) sēde, kurā piedalījās Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Pasākuma ietvaros notika tikšanās ar vairākiem Latgales uzņēmējiem, kuras galvenais mērķis bija saprast, kas ir nepieciešams Latgales uzņēmējiem attīstībai un izvērtēt Latgales lomu Nacionālajā attīstības plānā (NAP).


Šobrīd noris darbs pie NAP izstrādes, kurā aktīvi iesaistās dažādu nozaru un institūciju pārstāvji. Pēc Latgales plānošanas reģiona iniciatīvas notiek arī plašas diskusijas par to, kādi Latgales ekonomiskās izaugsmes pasākumi būtu jāiekļauj attīstības plānā. Piektdienas diskusijā piedalījās Latgales pašvaldību vadītāji un uzņēmēji, kuri pauda skaidru redzējumu par Latgales attīstības prioritātēm. Mārtiņš Krieviņs atzina, ka NAP izstrādē jāiekļauj arī pašvaldības, jo Latgales pašvaldību vadītājiem ir skaidra vīzija par to, kādai jābūt izaugsmei reģionā.


LPR AP priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka nepieciešama plaša ražošanas zonu izveide ne tikai lielajās pilsētās, bet arī novados un vidējās pašvaldībās. Kā būtiskāko attīstības kavēkli un reizē prioritāti pašvaldību vadītāji minēja infrastruktūru, jo citviet Latgalē nepieciešams gaidīt divus gadus līdz jaunam Latvenergo elektroenerģijas pieslēgumam. Šādi un līdzīgi piemēri nepadara Latgali pievilcīgu investoru acīs. Būtiski nodrošināt vienlīdzīgus pakalpojumus iedzīvotajiem lauku un pilsētu teritorijās.


Pašvaldību pārstāvji atzina, ka ir gatavi atbalstīt uzņēmējdarbību, bet dažādi normatīvie akti to kavē, tādēļ svarīgi ir samazināt šķēršļus tam, lai pašvaldības varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Novājināts reālās ekonomikas sektors ir galvenā problēma Latgalē, kas steidzami jārisina.


Jārisina situācija, kad darba vietas attāluma dēļ potenciālie darbinieki nesasniedz darba ņēmējus, finansiāli neizdevīgi ir strādāt par minimālo atalgojumu, ja tas sedz tikai transporta izdevumus, bet citiem izdevumiem nepietiek, zūd motivācija strādāt.


Turpmākajā diskusijā ar PKC direktoru M.Krieviņu Latgales uzņēmēji pauda vienotu viedokli – Latgales reģionam nepieciešama diferencēta nodokļu politika. Augstās transporta izmaksas, attālums līdz centram ievērojami sadārdzina pakalpojumus un produktus, līdz ar to ir apgrūtināta konkurence tirgū ar citu reģionu piedāvājumu. Izaugsme iespējama tikai tad, ja tiks stiprināti vietējie ražotāji – šādai jābūt NAP prioritātei Latgales kontekstā.


Kā nozīmīgu problēmu uzņēmēji minēja nestabilu nodokļu politiku, kas kavē investīciju ieplūšanu reģionā. Privātā sektora atalgojumi nereti nespēj konkurēt ar sociālajiem pabalstiem, kas kropļo darba tirgu. Ir augsts bezdarbs, bet uzņēmēji ilgstoši nevar atrast darbiniekus. Šobrīd Latgales uzņēmēji strādā izdzīvošanas režīmā, kas padara neiespējamu jebkādu attīstību ilgtermiņā, bet tieši tas Latgalei šobrīd ir tik ļoti nepieciešams.


Sēdes noslēgumā izskatīja jautājumu par profesionālo izglītības iestāžu stāvokli Latgalē, uz sarunu ieradās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Kopumā jāsecina, ka profesionālās izglītības nākotne reģionā ir neskaidra, jo pērnā gada decembrī tika apturēts ERAF finansējums. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes locekļi apšaubīja esošo skolu atlases kritēriju objektivitāti. Uz vairākiem būtiskiem jautājumiem par reģionālajām kvotām, iespējamo profesionālo izglītības iestāžu saglabāšanu reģionā, atbildes no ministrijas puses netika sniegtas. Viens no piedāvājumiem – skolas pārņemt pašvaldībām, bet ministrija nepiedāvā skaidru koncepciju kā to veikt, līdz ar to iespējama vairāku skolu slēgšana reģionā. Pašvaldību vadītāji iestājas par reģionālo kvotu saglabāšanu, pretējā gadījumā tiks ietekmēta reģiona ekonomiska ilgtspējīga attīstība. Lai reģions attīstītos nepieciešama profesionālā izglītība un profesionālās izglītības centri.


Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Latgales plānošanas reģions darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.


Ziņojumu sagatavoja:
Latgales plānošanas reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis: 67224044
E-pasts:
info@latgale.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.