100 gadu jubileju svin Preiļu pagasta iedzīvotāja Tekla Pastare

26.02.2012.

26. februārī Preiļu novadā bijām liecinieki skaistajai simtgadnieces Teklas Pastares dzīves jubilejai, kuru viņa dienu vēlāk kopā ar radiem un tuvajiem cilvēkiem svinēja dzimtas mājās Preiļu pagasta Bukos. Lai atsauktu atmiņā bagātās dzīves notikumus, jubilāres mājās bija sagatavotas fotogrāfijas no dažādiem notikumiem viņas dzīvē.


Jubilāri sveica Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs, domes deputāts, sociālā dienesta pārstāvis Lauris Pastars, Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes locekle Veneranda Utināne. Simtgadniece saņēma apsveikumu arī no Valsts prezidenta.


Tekla Pastare dzimusi tagadējā Preiļu pagastā un turpat pavadījusi visu līdzšinējo darbīgo mūžu, strādājot Ļeņina kolhozā par teļkopēju un slaucēju, tikai uz neilgu laiku ķopā ar vīru pārceļoties uz pierobežu, kad vīrs strādāja par robežsargu Zilupē.


Tagad jubilāre dzīvo kopā ar meitu Moniku Plociņu, znotu Viktoru Plociņu un mazdēliem Andri un Valdi. Galvenā vērtība ģimenē ir darbs, un jau no 2000. gada ir iekopta spēcīga zemnieku saimniecība. Svētku reizē meita Monika daudz stāstīja par savu mammu, uzsverot, ka viņa saviem bērniem un mazbērniem mācīja pašu svarīgāko – darba mīlestību. Darbs Teklu Pastari ir pavadījis ik uz soļa, jo, viņai pavisam mazai vēl esot, nomira tēvs, un, kad nedaudz paaugusies, bija jāsāk pelnīt iztiku. Tā sākās ganu gaitas, bet arī tad, kad meitene izauga par glītu jaunkundzi un apprecējās, dzīve nebija viegla. Viņai bija jābūt stiprai, jāaudzina pieci bērni – trīs meitas un divi dēli, un daudz jāstrādā. Meita Monika saka paldies mammai par iemācīto darba tikumu, un ļoti gaida atgriežamies dzimtajās mājās arī savus dēlus Andri un Valdi, kuri šobrīd strādā ārpus Latvijas.


Jubilāre daudz ir palīdzējusi arī saviem astoņiem mazbērniem, bet tagad viņai jau ir arī seši mazmazbērni. Viņi visi vecmammu mīl un ciena, jo, kā pastāstīja jubilāres mazmeita Ineta Anspoka, vecmammas dzīvē ir mainījušās iekārtas un bijuši dažādi laiki, bet gadsimta garumā palikušas nemainīgas cilvēciskās vērtības. Smagajā kara laikā galvenais balsts ir bijusi lūgšana, bet visu dzīvi vislielākā vērtība – ģimene. Ineta salīdzina vecmammu ar sargeņģeli zemes virsū, jo, kamēr vecmamma ir blakus, visi dzimtā jūtas droši. Vecmamma Tekla savu viedokli un attieksmi pret dažādām lietām vienmēr ir pratusi izteikt ar vārda spēku, bez kliegšanas. Viņa prata savu domu pārvērst atziņā tā, ka jaunā paaudze ieklausījās. Un varbūt tāpēc tagad viņas bērniem ir stabilas ģimenes.


Kad jautāju Inetai, kas vēl viņai šķiet liela vērtība vecmammas dzīvē, mazmeita atbildēja, ka vecmamma prata ne tikai strādāt, bet pēc rūpīgi padarīta darba arī svinēt svētkus – ar bagātīgi klātiem galdiem, līksmību radu pulkā un īstu atpūtu. Tiem, kas prot svinēt svētkus, darbi labāk sokas. Mazmeita ir pārliecināta arī par to, ka ilga mūža ķīla ir arī nesavtīga mīlestība, humors un pozitīva attieksme vienam pret otru. Jubilāres dzīves balsts bija arī ticība dievam un nemitīga atrašanās kustībā.


Ineta atzīst, ka liela loma vecmammas veselības saglabāšanā ir krustmātei Monikai ar ģimeni, jo viņi visi ikdienā rūpējas par vecmammu, un šīs rūpes nāk no sirds, Monika ir kā mājas gariņš savā ģimenē, tāpēc bieži ir vēlēšanās aizbraukt ciemos.


Ineta iesākusi savas dzimtas izpēti, vairāk ir izdarīts tēva dzimtas sakņu izzināšanā, bet visās tikšanās reizēs ar radiem tiek iegūta informācija arī par mammas senču saknēm. Iespējams, ka Ineta to visu nākotnē apkopos, un tas būs jauns stāsts. 


Jubilārei Teklai Pastarei novēlam veselību, lielu gara spēku, arvien rūpējoties par saviem tuvajiem cilvēkiem, kuru viņai ir daudz, bet mīļu paldies saku ikvienam, kurš dara spēcīgu savu ģimeni, dzimtu un mūsu Latviju.


Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste


 

Pēdējās izmaiņas: 26.02.2012.