9. klases vakars Priekuļu pamatskolā

03.02.2012.

Šogad 3. februārī Saunas pagasta Priekuļos norisinājās neatkārtojams pasākums – 9. klases vakars „Cīši Kai Zōdža Zūbi”.


Pasākumam deviņi devītās klases audzēkņi gatavojās ar milzīgu entuziasmu, jau sākoties mācību gadam. Pavadītās stundas materiālu vākšanā, izskatīšanā, apkopošanā un mēģināšanā prasīja neizsakāmi daudz pacietības. Visi starpgadījumi pārbaudīja jauniešu saliedētību.


Pienākot noliktajam izrādes datumam, aizkulisēs virmoja jūtams uztraukums. Katrs savā nodabā atkārtoja vārdus un gatavojās savai uznākšanai. Skanēja uzmundrinājuma vārdi un sejās atslāba muskuļi, kuri vēl sekundi iepriekš bija savilkušies uztraukuma grimasē.


Stāvot uz skatuves, bijušais satraukums nozuda no visu sejām, virmoja miers un pašpārliecība. Pasākums ritēja raiti, un laiks paskrēja nemanot, jo skatītāju sajūsma, smiekli un patīkamā aura, kas bija pārņēmusi klātesošos zālē, darīja savu.


Lai ieskatītos nesenā pagātnē, tagad jau lielie bērni ieskandināja aizkustinājuma stīgas ar sirsnīgiem dzejoļiem un stāstījumu par pašiem. Sekoja pamācošs iestudējums „Trīskāršā grāmatvedība” par mazo (Jāni), kurš, melojot visiem mājiniekiem, tika īstās nepatikšanās. Ceru, ka mazie skatītāji mācījās no viņa kļūdām. Savas skanīgās balsis locīja gan visa klase, dziedot kopdziesmu, gan Iluta, atsevišķi izpildot „Balto dziesmu” un dziesmu „Lācītis”. Dziesmā lācēna lomā iejutās atraktīvais Dairis.


Turpinot uz sirsnības nots, Ērika un Sintija norunāja dzejoļus, kuri noteikti lika aizdomāties un skatītājiem palika atmiņā.


Visas meitenes gan ir klačas… Par to skatītāji pārliecinājās iestudējumā „Klačiņa”. Tur visas klases meitenes iejutās īstu balamušu ādā, un apspēlēja it kā esošās Daira un Agitas attiecības, kas patiesībā bija tikai un vienīgi neveiksmīgs pārpratums.


Kurš ir teicis, ka veci cilvēki nevar sekot jaunākajām tendencēm? Bet ir viena problēma – ne visi šīs tendences saprot. Tā, piemēram, večiņas (Sintija un Ērika) skečā „Da Reigys kai da Dabasim”, braucot ar vilcienu uz Rīgu, tā arī netika skaidrībā par datoru un joprojām domā, ka puiši jāmeklē pašā datora kastē, ne jau internetā.


Ar smaidu par vecumu – tā teikt drīkst arī puiši Jānis un Aigars, kuri parādīja vecmāmiņas kā teicamas atlētes skečā „Gandrīz ideālas vakariņas”. Vecmāmiņas, gaidot vakariņu viesus, ierīvēja kaulus ar tauksaknēm un ievingrinājās ar brake dance deju, lai viesiem vakara noslēgumā varētu paradīt arī vajadzīgo izklaidi. Žēl, ka viesi tā arī nevarēja ierasties, jo lielo aukstumu dēļ neesot varējuši iedarbināt mašīnu. Acīmredzot Jānim un Aigaram patīk iejusties sieviešu lomās klases vajadzībām, jo kārtējo reizi zēni to pierādīja, uzstājoties skečā „Māsiņas”. Šajā priekšnesumā māsiņas bija sieviešu zeķēs, svārkos un augstpapēžu kurpēs tērptie Jānis un Aigars – viņi palīdzēja sāpju nomocītajiem slimniekiem un arī pašam dakterītim.


Izrādās, ka devītie ir ne tikai labi aktieri, bet arī lieli deju pratēji. Tautu dejas ir tik gracioza deja! To var apgalvot brašie bāleliņi un staltās tautumeitas, dejojot dejas „Krakovjaks” un „Ar meitom dancuot guoju”. Savas bezrūpīgās bērnu dienas ļāva atcerēties deja „Incīti, Mincīti”, kur kaķēnu lomās iejutās visi klases zēni (Jānis, Dairis un Aigars) un kaķēnu dancinātāju lomās – 3 meitenes (Lāsma, Iluta un Agita).


Nepārprotami ašāk zāli ieskandināja rokenrola dejotāji (Aigars, Jānis, Dairis, Sintija, Ērika, Aija). Šī deja lika jauniešiem patiešām uztraukties, jo bija diezgan pieblīvēta ar akrobātiskiem trikiem un dažādiem piņķerīgiem soļiem, bet viss izdevās tā, kā bija plānots.


Kā pēdējais priekšnesums sekoja skečs „Deputāti”. Atsaucīgā deputāta lomā iejutās Dairis, bet idejām bagātu zemnieku un laucinieku lomās – Agita, Iluta, Aija, Jānis un Aigars. Lauku iedzīvotāji ‘apbēra’ cienījamo deputāta kungu ar dažādām patiešām oriģinālām idejām. Kā viena no labākajām idejām bija atvērt desu ražotni, bet desu apvalkiem izmantot sieviešu zeķes. Zāle nenoturējās bez kārtējās smieklu šalts.


Pašiem skolas saimniekiem jeb ‘devītajiem’ pasākums šķita paskrienam ļoti ātri, bet ko gan domāja skatītāji? Pārsteidzošā kārtā visi atzina, ka pasākumu skatījušies ar tādu aizrautību, ka par ieskatīšanos pulkstenī pat aizmirsuši. Labie vārdi, kuri nāca no skatītāju puses, lika smaidīt līdz pašiem ausu galiem.


Kas gan šie bērni būtu bez savas sirsnīgās, centīgās un vienmēr smaidīgās audzinātājas Veronikas Bogotās? Viņi būtu bērni bez noteikta mērķa un uzdevuma, bet dzīvesgudrā skolotāja ar savām idejām un prasmi organizēt veikli savāc visus ‘cālēnus’, lai visi kopā gatavotu savu garadarbu jeb devītās klases atskaiti par šo skolas gadu laikā padarīto.


Ne katram skolotājam piemīt šāds organizatora talants, kāds ir mūsu audzinātājai. Bet paši jaunieši – deviņi devītās klases skolēni – vienmēr nopietni nenopietni, katru dzīves pārbaudījumu uzņem kā nieku un ar smaidu sejā gaida nākošo. Ak, šādi viņi ir – Deviņi Devītie Delveri.


Sintija Kozule,
Priekuļu pamatskolas 9. klases skolniece


 

Pēdējās izmaiņas: 03.02.2012.