Rosība Krīzes centrā

24.02.2012.

Kopš novembra beigām, kad Krīzes centrā tika uzņemts pirmais klients, Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta Nr. 1DP/1.4.1.2.4/10/APIA/NVA/087 „Preiļu novada Krīzes centra sociālās rehabilitācijas un alternatīvās sociālas aprūpes pakalpojumu pilnveidošana” ietvaros pakalpojumi piešķirti divdesmit piecām personām, piecpadsmit no tām – bērni. Šobrīd centrā pakalpojumu saņem 18 personas. Lai arī laiks, ko katrs pavada Krīzes centrā, ir atšķirīgs – no 15 dienām, ja lēmumu par bērna nogādāšanu Krīzes centrā pieņem bāriņtiesa, līdz vienam vai trīs mēnešiem, ja lēmumu pieņem sociālais dienests, ar rūpību tiek domāts par to, lai rehabilitācijas process būtu iespējami pozitīvs un nestu ilgstošas pārmaiņas ikviena klienta dzīvē. Jāatzīst, pozitīvus piemērus var minēt pat pēc dažu mēnešu darba. Tā, piemēram, trūcīgai personai pēc pārciesta insulta speciālisti palīdzējuši apmeklēt daudzās ārstu komisijas, sakārtojot invaliditātes grupu, kas dos iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus arī par valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd invaliditātes pensija ir arī personas vienīgais ienākums, jo līdz krīzes situācijai vīrietis bija ilgstošs sociālo pabalstu saņēmējs. Personai bez deklarētās dzīves vietas, kurai turklāt personu apliecinoša dokumenta nav kopš Latvija ieguvusi neatkarību, uzsākta sarežģītā formalitāšu risināšana pases iegūšanai, lai personai būtu iespēja ne tikai deklarēt savu dzīves vietu, bet arī dibināt oficiālas darba attiecības, jo aicinājums uzsākt oficiālas darba gaitas jau ir saņemts. Kāda cita persona jau ir spērusi pirmos soļus, lai iesaistītos darba tirgū. Savukārt bērni Krīzes centrā ir tā sadraudzējušies, it kā būtu pazīstami jau sen. Rosība Krīzes centrā līdzinās kā kuplā ģimenes lokā, jo sociālo audzinātāju – Ingas Somes, Dinas Švalbes un Kristīnes Kursītes pārraudzībā tiek gan gatavoti dažādi gardumi, gan top brīnumskaisti radošie darbi, kas šobrīd rotā Krīzes centra telpas. Katra audzinātāja, liekot lietā ilgstošo pieredzi darbā ar bērniem, nebeidz viņus pārsteigt ar arvien jauniem kopīgiem pasākumiem. Ļoti oriģināli izskatās katras istabiņas iemītnieka „logo”, kas izvietots uz istabiņas durvīm – šie un citi sīkumi vidi padara mājīgu un pašiem iemītniekiem tīkamu.

Vairums klientu nāk no trūcīgām ģimenēm, atsevišķos gadījumos vecāki ir ar zemām prasmēm, kā rezultātā bērni cieš no visai bieži izplatīta vardarbības veida – pamešanas novārtā, tomēr arī ar cita veida vardarbības pazīmēm pamazām nākas saskarties centra psiholoģei. Lai psihologa darbs sniegtu rezultātu strādājot arī ar gados jaunākiem bērniem, drīzumā būs pieejama arī smilšu terapija, par kuras labajām, pat dziednieciskajām īpašībām psihologi jau praksē pārliecinājušies. Nenoliedzami, liela loma ir pašu cilvēku vēlmei mainīt savu dzīvi, ieklausīties speciālistu teiktajā, sekot viņu norādījumiem, pieņemt jebkuru aicinājumu apgūt ko jaunu, pilnveidojot gan savas prasmes, gan attīstot kādas jaunas personības īpašības. Turklāt, jo lielāka ir cilvēka motivācija, jo ātrāk pozitīvas pārmaiņas iespējams sagaidīt, un tad tās ir ilgstošākas. 

Bez speciālistu konsultācijām no februāra vidus Krīzes centrā ir pieejami dažādi darba prasmju apmācību kursi, kurus vada Liene Gžibovska. Lai arī viņas pašas sirdslieta ir rotu gatavošana, ar ko viņa nodarbojas jau sešus gadus, iegūtā mājturības skolotājas kvalifikācija un praktiskā pieredze ļauj pasniegt visdažādākās nodarbības, jo, kā pati atzīst – viņu vienmēr saistījusi radošā pasaule. 

Nodarbību vadītāja L.Gžibovska stāsta, ka gaisotne nodarbībās esot ļoti draudzīga, var pat teikt, ka valda pilnīga aizņemtība. Dažkārt nākoties kādu uzrunāt pat divreiz, lai viņa taptu sadzirdēta, jo meitenes ar visu sirdi iegrimušas krāsaino darbu gatavošanā. Kā L.Gžibovska novērojusi, īpaši tiek gaidīta ēdienu gatavošanas nodarbība. „Prieks, ka novērtē to, ka mācu, kā pagatavot ko jauku, ieguldot minimālus finansiālos līdzekļus vai pat izmantojot nevajadzīgas lietas. Manī rada prieku tas, ka citiem varu radīt prieku!” – tā L.Gžibovska.

Šūšanas nodarbībā jau tapuši priekšauti (šujmašīnas sarūpētas par projekta līdzekļiem), kas praktiski noderēs gatavojot ēdienu. Turklāt kādā no nodarbībām paredzēts gatavot no tiem pārtikas produktiem, kurus bez maksas izsniedz Eiropas Komisijas atbalstītajā programmā – tā teikt, ar mērķi pārliecināties un parādīt, kā var lēti un gardi pagatavot maltīti ģimenei. Apgūstot interjera pamatus, tapuši jauki rāmīši glezniņām, koši spilveni un rotaļu kubi ar skaitļiem un burtiem, kas noderēs bērniem rotaļu istabā. Savukārt adīšanas nodarbībā katrai jau radies savs individuālais plāns, ko skaistu un praktiski noderīgu varētu uzmeistarot – vienai vēlme adīt zeķes, citai cepuri, viskārdinošākais laikam gan ir piedāvājums apgūt māku uzmeistarot volānšalles, kura sieviešu vidū savu popularitāti jau spējusi iekarot. Nodarbības ilgs līdz marta beigām, un to saturs patiesi ir daudzveidīgs, lai interesenti varētu vismaz apgūt tādas prasmes, ko pielietot ikdienas dzīvē, kaut gan atsevišķām nodarbību apmeklētājām vērojama ne tikai liela interese, bet arī talants, kas rūpīgi izkopts un pilnveidots, varētu papildināt arī ģimenes maciņu.

Pēc spraiga darba ikviens ir pelnījis atpūtu – tāpēc 29. februārī plānots svinīgais Krīzes centra atklāšanas pasākums, kurā plānojusi piedalīties arī Labklājības ministre Ilze Viņķele.

Projekta vadītāja,
Preiļu novada Sociālā dienesta
vadītājas vietniece
Anita Gāga

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.