Raiņa un Aspazijas muzejs izsludina radošo darbu konkursu „Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?

22.02.2012.

Radošo darbu konkursā var piedalīties jaunieši no 15 līdz 19 gadus vecumam.


Tas var būt pētījums par Raiņa daiļrades, biogrāfijas vai ideju pasaules aspektiem, domraksts, literārs darbs (īsais stāsts, eseja, vēstule, luga vai dramatisks fragments utt.)


Darbu iesniegšana līdz 2012. gada 24. aprīlim.


Darbs ar norādi Radošo darbu konkursam PAR KO MAN NEIZNĀK DZEJA IZ MANĀM SIRDSSĀPĒM? iesniedzams elektroniski, saņemot atbildi par darba pieņemšanu konkursam. e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv


Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Brūvere ) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv
Konkursa Nolikumu var apskatīties: www.memorialiemuzeji.lv


„Par ko es nevaru tā izsacīt savas domas, par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm? Es tanī laikā, kad šīs neticīgās dēmoniskās domas mani mocīja, nieka nevarēju rakstīt, viņas mani pārvarēja, nospieda, padarīja nelaimīgu, bēdīgu, beidzot muļķi un visgalīgi ikdienišķu cilvēku, kas glupā iedomā grib būt dzejnieks, un kam ikviena spēka trūkst.” (1882. gada 19. septembrī.)


„Dzejnieks nekāds neesu. Kur man glābties, man, muļķim, kā man tālāk dzīvot, kā kļūt vaļā no šīs pekles, kā tikt atkal par cilvēku? … Ko nu vēl mocos un vis rakstu un domāju, tikpat jau nekā neiznāk… Vis vēl nevaru atmest tās glupās domas, ka rakstnieks, dzejnieks kļūšu; cik nelaimes viņas jau nav darījušas, cik vēl darīs, ja viņas neaizdzīšu projām, viņas var visu cilvēku postā iegrūst. Un cik reizes jau neesmu pats pārliecinājies, ka man šo dāvanu nav, ikkatrs pantiņš man to saka… Un tikpat man negribas atsacīties no šīs slimības, kas mani nespēcīgu un kropli darīja, kas man citu darbu lika aizmirst, kas mani mocīja un nekad nedeva mazāko cerību.” (1882. gada 19. septembrī, 17. oktobrī.)


Tā savā jaunības gadu dienasgrāmatā rakstīja topošais dzejnieks Rainis, toreiz ģimnāzists un students Jānis Pliekšāns. Viņa kā dzejnieka tapšana bija ilga, sarežģīta un mokošu pārdomu pilna.


Mums ir dota iespēja iepazīt dzejnieka, dramaturga personību gan caur viņa dienasgrāmatām, vēstulēm, darbiem un arī muzejā.


Jasmuižu mēdz dēvēt par Raiņa jaunu dienu zemi – tā viņam saistījās ar jaunības romantiku, iemīlēšanos, radošo iedvesmu, arī skumjām pārdomām, sevis un sava ceļa meklēšanu. Rainim Jasmuiža bija tēva mājas 8 gadu garumā. Tā bija vieta, kur viņš vienmēr tika gaidīts, šeit viņš varēja atbraukt, atpūsties, doties izjādēs ar zirgu vai netraucēti dzejot. Visi ģimnāzista, vēlāk studenta Jāņa iespaidi, zināšanas, pieredzētais plūda arī uz Jasmuižu, pārnesti ar vēstulēm, mutvārdos. Jasmuiža Rainim toreiz bija kā sava veida zibensnovedējs, kur var meklēt patvērumu, lūgt, gaidīt un saņemt atbalstu…


Pašlaik Jasmuiža ir vieta, kur uzklausīt stāstu par jaunieša Jāņa Pliekšāna domām, darbiem un atklāsmēm, ielūkoties pagātnē, iepazīt topošā dzejnieka dzīves telpu, iegūt apjausmu par Pliekšānu ģimenes dzīves kolīzijām un tad varbūt salīdzināt ar sevi, savām domām, vēlmēm, pārdomām…
Lai mudinātu meklēt, ieskatīties un varbūt arī atklāt savu Raini vai Raini sevī izsludinām radošo darbu konkursu PAR KO MAN NEIZNĀK DZEJA IZ MANĀM SIRDSSĀPĒM?


Uzdrošinieties, pamēģiniet!


 

Pēdējās izmaiņas: 22.02.2012.