ZM Lauksaimnieku konsultatīvā padome lemj par valsts subsīdiju sadali lauksaimniecībai 2012. gadā

06.01.2012.

Šodien, 6. janvārī notika Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē, kurā lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un ZM speciālistiem apsprieda vairākus lauksaimniekiem svarīgus jautājumus.


Sanāksmes laikā tika panākta vienošanās par 2012. gada valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību. Nozarēm pieejamais atbalsts tiek saglabāts iepriekšējā gada līmenī un līdz ar to arī  nozarēm pieejamā atbalsta nosacījumi būtiski netiek mainīti. Jau šobrīd aktīvi vajadzētu informēt biedrus, ka no nākamā gada atbalsta saņemšanas nosacījumu kritēriji varētu tik paaugstināti, paredzot no 2013. gada noteikt, ka ciltsdarba maksājumos par piena šķirnes govi kā minums varētu tikt noteikts izslaukums pēdējā noslēgtā laktācijā vismaz 5500 kg. Savukārt 2012. gadā noteikt, ka ciltsdarba atbalsts tiek piešķirts no 6 govīm ar minimālo izslaukumu 5000 kg (68 lati) un 7000 kg (78 lati). Papildus vēl izvērtēt iespēju 2012. gadā rast finansējumu 100 000 latu apmērā, lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu augkopības saimniecībā. Vēl jāturpina diskutēt ar piena šķirņu asociācijām un lauksaimnieku NVO par administrēšanas atbalsta izmaksu pamatotību 0,70 latu apmērā un lineārās vērtēšanas atbalsta nepieciešamību un pamatotību.
 
Izvērtējot Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegto informāciju par Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” realizācijas gaitu un pēdējās kārtas rezultātiem, Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka sākotnēji programmā paredzēto finansējumu izmantos, saglabājot reģionalizācijas principu, bet papildus piešķirtais finansējums pēc grozījumu apstiprināšanai Eiropas Komisijā novirzāms LAD reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, kurās pēc pēdējo kārtu rezultātiem ir finansējuma iztrūkums. Ņemot vērā lielo aktivitāti, 2012. gadā vairs netiks izsludinātas jaunas kārtas pasākuma ietvaros, vienīgi uz specifiskiem saņemšanas nosacījumiem viena kārta vēl varētu tikt atvērta Austrumlatgales, Dienvidkurzemes un Dienvidlatgales reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kuras vēl nav izmantojušas sākotnēji piešķirto finansējumu.


Tika arī diskutēts par iespējamo atbalstu lauksaimnieku sējumu apdrošināšanai. Ņemot vērā to, ka problēma ir aktuāla un izveidotajā Lauksaimniecības riska fondā lauksaimnieki neiesaistās, ir jāmēģina veicināt apdrošināšanas sistēmas atjaunošanu, sedzot līdz 50% izdevumus par apdrošināšanas polišu iegādi. Galvenie apdrošināmie riski būtu krusas, vēja un lietavu nodarītie zaudējumi. Patlaban valsts atbalsta noteikumos apdrošināšanas polišu kompensācijām kopā tiek plānots ap 230 000 latu, taču, lai minētais pasākums būtu saistošs un pārliecinātu lauksaimniekus iesaistīties apdrošināšanā, no valsts puses apdrošināšanas polišu iegādes daļējām kompensācijām (50 procenti) papildus būtu jānodrošina 800 000 latu, kas varētu tikt piešķirti budžeta grozījumos, ja no lauksaimnieku puses būs aktivitāte.


Informāciju sagatavoja:
Kaspars Funts,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks
tālrunis: 6787805, 29467772;
e-pasts:
Kaspars.Funts@zm.gov.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 06.01.2012.