Daugavpils ielas 51. mājai nosiltināti pamati, bet iedzīvotāji plāno nākamos darbus

09.11.2011.

Daudzdzīvokļu nama Daugavpils ielā 51 iedzīvotāji pēdējos gados aktīvi uzņemas iniciatīvu par savas mājas labiekārtošanu un apsaimniekotājam SIA „Preiļu saimnieks” izsaka priekšlikumus, kādi mājas sakārtošanas darbi būtu veicami. Mājas vecākā pienākumus pilda Aivars Seilis, viņam palīdz Juris Bisteris, bet Jāzepam Utinānam uzticēts pienākums rūpēties par mājas siltuma regulāciju. Aizvadītajā vasarā pēc iedzīvotāju ierosinājuma par šīs mājas uzkrātajiem apsaimniekošanas līdzekļiem SIA „Preiļu saimnieks” Remontu un celtniecības daļas speciālisti veica mājas pamatu siltināšanu. Kā vēsta J. Bisteris, celtniecības darbi veikti kvalitatīvi, jau tagad skaidri paredzams, ka pirmā stāva dzīvokļos šoziem būs siltāks un iedzīvotāji jutīsies komfortablāk. 


Lai pastāstītu, kā mājas astoņu dzīvokļu īpašniekiem izdodas pieņemt kopīgus lēmumus, mājas vecākā palīgs J. Bisteris uz sarunu ierodas ar biezu dokumentu mapi. Tajā vairāku gadu garumā krāti gan iedzīvotāju kopsapulču protokoli, gan dažādi citi ar mājas apsaimniekošanu saistīti dokumenti. Lai arī mājā ir tikai astoņi dzīvokļi, ar mājas apsaimniekošanu saistīto jautājumu risināšana prasa daudz laika un enerģijas, jo katram dzīvokļa īpašnieka ir jāpaskaidro un jāizskaidro aktuālais jautājums. J. Bisteris ar mājas iedzīvotājiem ir atradis kopīgu valodu, iedzīvotāji viņu labi pazīst un viņam uzticas.


Daudzdzīvokļu māja Daugavpils ielā 51 uzcelta tālajā 1959. gadā. Pagājušā gadsimta 80. gadu nogalē mājai tika veikts kapitālremonts, kura laikā ēkā tika ierīkota centrālapkure un ievilkts gāzes vads. Mājas iedzīvotāji laikus sapratuši, ka mūsdienās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem par savas mājas apsaimniekošanas jautājumiem jādomā pašiem, tādēļ iedzīvotāji regulāri sanāk uz kopīgām sapulcēm, lai pārrunātu aktuālus ar mājas apsaimniekošanu saistītus jautājumus. Šajā mājā visi dzīvo kā tas kaimiņiem pienākas – draudzīgi, tādēļ aktuālas, ar mājas apsaimniekošanu saistītas problēmas tiek apspriestas arī neoficiālās kaimiņu tikšanās reizēs. Attieksme „kāpēc man jāiet uz kopsapulci, ja veicu komunālos maksājumus” pieder pagātnei, jo likumdošana nosaka, ka uzņēmums, kas apsaimnieko māju, remontdarbus var veikt tikai saskaņā ar iedzīvotāju vairākuma vēlmēm un ierosinājumiem. Par daudzdzīvokļu māju tās dzīvokļu īpašniekiem ir jārūpējas tikpat apzinīgi, kā to dara privātmāju īpašnieki pilsētā.
Bez mājas pamatu siltināšanas, pateicoties iedzīvotāju uzņēmībai, ēkai veikti arī sīkāki remontdarbi – nomainītas ārdurvis, atjaunotas ieejas kāpnes un soliņi, par ko priecājas vecākās paaudzes cilvēki. Tas uzlabojis mājas vizuālo izskatu, pat no malas raugoties, var redzēt, ka šī nama iedzīvotāji rūpējas par savām mājām. Tagad padomā jau kārtējais darbs mājas labiekārtošanā – jumta remonts. Lielākā daļa iedzīvotāju uzkrāto mājas apsaimniekošanas līdzekļu jau iztērēti pamatu siltināšanai, tādēļ būs jāmeklē finansiālie risinājumi. Šobrīd tiek apcerēta doma, ka visi varētu vienoties un maksāt nedaudz lielāku apsaimniekošanas maksu, piemēram, 32 santīmus līdzšinējo 27 santīmu vietā, tādējādi ātrāk varētu uzkrāt jumta remontam nepieciešamos līdzekļus.


Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji nevar dzīvot pilnīgā autonomijā viens no otra – regulāri nākas tikties ar kaimiņiem un meklēt kompromisus lielākām un mazākām problēmām. Piemēram, ja viens dzīvokļa īpašnieks kādu iemeslu dēļ vēlas, lai viņa dzīvoklī temperatūra pārsniegtu 20 grādus pēc Celsija skalas, citiem kaimiņiem liekas, ka tas ir pārmērīgi daudz. Uzturēt augstāku temperatūru vienā dzīvoklī apkures sistēmas īpatnību pēc nav iespējams, līdz ar to kaimiņa komforta dēļ visiem mājas iemītniekiem rēķini par siltumu ir augstāki.


Ir vairāki priekšnoteikumi tam, lai varētu sakārtot daudzdzīvokļu mājas iekšējo un ārējo vidi. Viens no tiem ir tas, cik apzinīgi iedzīvotāji norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem.


Daugavpils ielas 51. mājai nav parādu, dažkārt gadās, ka kāds komunālos maksājumus iekavē par pāris desmit latiem, bet turpmākajos mēnešos cenšas iekavēto nomaksāt. Ja uzskatāmi redzams, kā tas ir šīs mājas gadījumā, ka līdzekļi tiek ieguldīti lielāku un mazāku remontdarbu veikšanai, ja tiem ir vizuāli redzami un praktiski jūtami pierādījumi, tad tas ir stimuls veikt komunālos maksājumus. Vēl viens svarīgs faktors ir pašu iedzīvotāju attieksme pret savu māju un tās apkārtni – ir taču tik daudz dažādu sīku darbu, kas neprasa finansiālu ieguldījumu un ko var paveikt paši saviem spēkiem, piemēram, iekopt puķudobes, stādīt augļukokus. Šajā mājā ir ģimenes, kuras te dzīvo jau vairākās paaudzēs. Tā veidojas piederības sajūta. Mājas pagalmā kuplo egle, kas pašu iedzīvotāju iestādīta pirms pāris desmit gadiem, un kura, Ziemassvētkos krāšņi izrotāta, priecējusi vairāku paaudžu mazos mājas iemītniekus.


Inese Šņepste,
SIA „Preiļu saimnieks” sabiedrisko attiecību speciāliste


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2011.