Manas pārdomas par braucienu uz Baltkrieviju 3. – 4. novembrī

03.11.2011.

Agrajā rīta stundā Latgales seniores, pensionāru apvienību vadītājas un aktīvākās biedres,  arī patiesas Latvijas un sava novada Latgales patriotes no visas Latgales pulcējās Daugavpilī, lai dotos iepazīt Vitebskas apgabalu Baltkrievijā, prezentētu sevi, savus novadus un iepazītos ar Glubokoje rajona darba veterānu biedrības biedriem.


Braucienā tika pārstāvēti daudzi Latgales novadi un pilsētas: Krāslava, Daugavpils, Dagda, Rēzekne, Viļaka, Balvi, Viļāni, Kārsava, Preiļi, Riebiņi un Vārkava. No Preiļu novada mēs bijām četras, no tām divas seniores pārstāvējām deju kopu “Brūklenītes” un divas dāmas bija no Pensionāru apvienības.



Pēc robežas šķērsošanas mēs nokļuvām Glubokoje. Bija saulaina, silta diena un mani pārsteidza baltkrievu lielā viesmīlība, kad mūsu grupai pievienojas gide no Baltkrievijas Jeļena Oļševska. Mēs apbrīnojām viņas zināšanas par vēsturi, arhitektūru, reliģiju, baltkrievu tradīcijām un teikām, nostāstiem. Viņa ne tikai atbildēja uz mūsu visiem jautājumiem, bet arī kopā ar mums dziedāja un dejoja.


Divu dienu programma bija ļoti vērtīga katram no mums, jo redzot Baltkrievijas sakoptos tīrumus un sētas, sakoptos arhitektūras pieminekļus, baznīcas, svētnīcas, krustus – viscaur ieguldīts liels cilvēku darbs, izdoma, skaistums, jo visās vietās bija puķes, tīrība un sakoptība, un, protams, baltkrievu sirsnība.


Man atmiņā būs Glubokoje ezeru skaistums, Mosares baznīcas apkārtnes sakoptība, kur aug 500 veidu eksotisko augu, ziedu, skulptūras un kapu kalnu rota – 23 metrus augstais krusts, kur tiek veidots krusta kalns. Te ir tūristu apmeklētākā vieta, ko paši baltkrievi ir nosaukuši par Versaļu.
Prozoroku ciematā mēs ieradāmies jau saulrieta stundā, un gides stāstījumu pie baznīcas pavadīja melodija  –  zvanīšana baznīcas tornī, dauzi no mums pārmeta pat krustu, cik tas bija aizkustinoši. Šajā ciematā mēs vakaru pavadījām lauku skolā, kur mūs sagaidīja direktore Olga Giņko, kura iepazīstināja mūs ar skolas vēsturi, skolas muzeju. Mēs bijām pārsteigti par skolas skaisto estētisko noformējumu, ziedu bagātību skolas koridoros un klasēm – to gan varētu ar baltu skaudību skatīt mūsu skolu vadība. Vakaru kuplināja baltkrievu nacionālajos tērpos skolotāju dziedošais un dejojošais ansamblis, bija baltkrievu nacionālo ēdienu degustācija, kopējās rotaļas un dejas. Braucot uz naktsmītnēm Verhnedvinskā visi dziedājām gan baltkrievu, gan latviešu dziesmas.


Nākošajā dienā mēs bijām Polockas senākajā un visiecienītākajā arhitektūras pērlē — Sofijas katedrālē, bet pusdienās mēs sasniedzām Vitebsku. Te nu gan ir ko redzēt – gan pieaugušajiem, gan arī bērniem būtu interesanti.


Dodoties mājās, mēs visi kopā ar mūsu gidiem, ekskursijas vadītājiem, autobusa jauko šoferīti Leonu nofotografējāmies un devām solījumu, ka vajag atgriezties uz šo skaisto zemi – Baltkrieviju.


Visu mūsu senioru vārdā pateicamies saviem novadiem, kuri atrada iespēju mūs atbalstīt, lai mēs varētu iepazīt kaimiņu zemi – Baltkrieviju, pateicamies Latgales pašvaldībām, Baltkrievijas ģenerālajam konsulātam Daugavpilī, Latgales pensionāru apvienībai, personīgi apvienības priekšsēdētājai Sofijai Zujevai un Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītājai Ilzei Stabulniecei.


Mēs ceram nākošgad atkal ceļot un iepazīt arī citas kaimiņu zemes, veidot sadraudzību. Tikai labestība uzvarēs visas nedienas un dzīves grūtības.


Elma Aksjonova,
senioru deju kopas “Brūklenītes” dalībniece


 

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.