Eksperti: sabiedrībā nav vienotas izpratnes par labdarības principiem

04.11.2011.

Lai veidotu vienotu izpratni par labdarības un sociālas valsts pamatprincipiem, sabiedrībā ir jāveicina plašāka diskusija par šiem jēdzieniem. Labdabība nedrīkst būt budžeta „caurumu” lāpīšana, diemžēl cilvēkiem bieži vien nav skaidrības, kur sākas un beidzas labdarība, līdz ar to šobrīd sabiedrība ir ļoti atšķirīga attieksme pret to. Tā Madonā secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Labdarība un sociāla valsts”


Ar Madonas iedzīvotājiem diskusijā tikās Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze, RSU Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, Dr. phil. Vija Sīle, labdarības portāla „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija diskutēt un dalīties viedokļos par labdarības tendencēm Latvijā un Eiropā, apzināt problēmas, kas saistītas ar sociālajām un ekonomiskajām atšķirībām sabiedrībā, un kopā meklēt to iespējamos risinājumus.


Vija Sīle: „Tradicionāli ikdienas apziņā netiek šķirti jēdzieni labdarība un laba darīšana. Labdarība ir iniciatīva, kuru īsteno privātpersonas kā savas brīvās gribas izpausmi, vai valsts, kas pretendē uz sociālas valsts apzīmējumu. Savukārt laba darīšanas princips un tā īstenošana ir saistīta ar profesionālā pienākuma pildīšanu. Notikušās diskusiju gaitā iezīmējās skaidrāka šo jēdzienu izpratne, kā arī nepieciešamība ar privātu labdarības iniciatīvu, kas Madonas ļaudīm ir tā stiprā puse, neaizvietot valsts institucionālo laba darīšanas pienākumu, kur laba darīšana ir sociālās politikas sastāvdaļa attiecībā pret “vājākajiem” valsts pilsoņiem.”


Aina Verze: „Neskatoties uz sarežģīto politisko situāciju valstī pēdējā gada laikā, labestība un līdzcietība starp cilvēkiem nav zudusi. Ja ir notikusi nelaime, cilvēki ir gatavi ziedot, neskatoties uz savu materiālo nodrošinājumu. Pateicoties labdarības organizācijas “Ziedot.lv” aktivitātēm, palīdzību ir saņēmuši desmitiem bērni invalīdi, smagi saslimušie gan bērni, gan pieaugušie, tie, kuriem valsts nav sniegusi nepieciešamo aprūpi. Šai situācijā jautājums par Latviju kā sociālu valsti paliek atklāts. Šobrīd atbildēt varam tikai to, ka sabiedrība pati organizējas un sniedz palīdzīgu roku nelaimē nonākušajiem, jo valsts to nenodrošina gan finansu nepietiekamības, gan vienaldzīgas attieksmes dēļ. ”


Rūta Dimanta: „Sociālā valstī pilsoņiem jābūt solidāriem, jāpieņem par aksiomu, ka bez kopēja, sabiedriska labuma nevar būt privāts labums, tas var pastāvēt vien īsu brīdi. Sociālās valsts pamatā ir taisnīga valsts. Sociālā valstī pilsoņiem jābūt iespējai un spējām nodrošināt sevi un savu ģimeni cilvēka cienīgai dzīvei, izmantojot savus nevis citu cilvēku cilvēkresursus. Palīdzībai no valsts un sabiedrības jāsaņem tikai tiem, kas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sevi apgādāt.”


Uzziņai:
„Eirodzīve – kāpēc?” ir EK pārstāvniecības Latvijā ierosināts diskusiju cikls – neformālas sarunas pie kafijas galda par sabiedrībai būtiskām un aktuālām tēmām, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Diskusiju ciklu vada filosofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. phil. Igors Šuvajevs. Sarunās piedalās Latvijā pazīstami cilvēki – viedokļu līderi: eksperti, zinātnieki un politiķi. Sarunu mērķis ir mudināt paraudzīties uz mūsdienu sabiedrību, tās vērtībām un runāt par cilvēku izjūtām Latvijā un Eiropā.
Vairāk par diskusijām lasiet www.esmaja.lv vai uzziniet sekojot www.twitter.com/eiropa.


Informāciju sagatavoja:
EK pārstāvniecības Latvijā
diskusiju cikla „Eirodzīve – kāpēc?”
Latvijas reģionos sabiedrisko attiecību konsultants
Mārtiņš Pozņaks
tel. 27718597
martins@repute.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.