Prezentēs projekta Senās kulta vietas- Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte pirmā posma rezultātus

21.10.2011.

Noslēdzies pirmais projekta “Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” (Cult Identity) posms, kura laikā pēc ekspertu sastādīta saraksta tika apsekotas Latvijas reģionos esošās svētvietas.


Tiks prezentēti projekta rezultāti un grāmata


Šā gada 21. oktobrī, plkst. 15.00 (Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, E.Smiļģa ielā 37/39, Rīgā) mediji tiek aicināti uz pasākumu, kurā tiks prezentēti projekta rezultāti, kā arī notiks Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājuma „Kultūras krustpunkti V” prezentācija.


Padarot Baltijas jūras reģiona seno svētvietu izpētei veltīto zinātnieku diskusiju par tradicionālu pasākumu (līdz tam līdzīgi pasākumi notika Lietuvā un Igaunijā), 2009.gada 7.- 9.maijā Latvijā, Turaidas muzejrezervātā notika Latvijas Kultūras akadēmijas un Turaidas muzejrezervāta kopīgi organizēta konference, kurā deviņu valstu pārstāvji nolasīja 16 minētajai tēmai veltītus referātus.


“Konference tika veltīta senajām, dabas vai cilvēka veidotajām svētvietām, kas ir plaša sakrālās ainavas realitāte visā Baltijas jūras telpā. Visi šai konferencē lasītie referāti tika apkopoti zinātnisko rakstu krājumā.  Pēdējos gados senajām svētvietām vai sakrālajām vietām tiek veltīta plaša uzmanība, atzīstot, ka šīs vietas var pētīt tikai kompleksi, izmantojot folkloristikas, arheoloģijas, vēstures, ainavu arhitektūras un citu zinātņu dotumus,” informē Latvijas Kultūras akadēmijas prof., Rīgas plānošanas reģiona projekta „Cult Identity” vadošais speciālists Juris Urtāns.


Latvijas svētvietām joprojām ziedo


Lai konstatētu svētvietu esamību dabā, to pašreizējo stāvokli, noteiktu kā īpašumā ir zeme, uz kuras atrodas konkrētā svētvieta, kā arī apzinātu, vai tā tiek apsaimniekota un kāds tūrisma attīstības potenciāls piemīt katrai no tām, speciāli izveidota ekspertu ekspedīcija šīs vasaras garumā apsekoja Latvijas 4 reģionos fiksētās svētvietas.


“Var teikt, ka pirmais posms bija viens no sarežģītākajiem, jo informācija par svētvietām tika apkopota no arhīviem, tūrisma informācijas centru un novadpētniecības muzeju datu krājumiem, vietējo iedzīvotāju nostāstiem un  teikām. Daļa no tās – ļoti vispārīga, nekonkrēta, tāpēc uzskatām, ka veikts ļoti būtisks darbs – mērķtiecīga svētvietu inventarizācija, kuras ietvaros ne vien precizēta to reālā atrašanās vieta dabā, bet arī stāvoklis, kādā tas pašlaik atrodas (cik pieejams, pamests vai kopts utt.). Drīzumā sāksies otrais projekta posms, veicot materiāla kvalitatīvo analīzi, lai izvērtētu, kāda veida apsaimniekošana tiem nepieciešama, lai nodrošinātu to saglabāšanu, kuri no objektiem piemēroti tūrisma attīstībai, bet kuri jāiekļauj īpaši saudzējamo svētvietu sarakstā ierobežojot cilvēku apmeklētību. Savukārt trešajā projekta posmā tiks izstrādāta rokasgrāmata svētvietu īpašniekiem, kā pareizi apsaimniekot objektus, kā arī sniegt norādes, kā piesaistīt resursus minētajiem mērķiem,” stāsta Rīgas Plānošanas reģiona projektu vadītāja Liesma Grīnberga.


Kā pārsteidzošu faktu L. Grīnberga min to, ka atsevišķās svētvietās Latvijas iedzīvotāji joprojām ziedo. Piemēram, Alojas novada Karogu Upurkalniņā, Vidrižu pagastā uz Kaķu bedrīšakmens un daudzviet citur joprojām tiek atstāti ziedojumi sīknaudas, dzijas pavedienu veidā, kas ir kā apliecinājums joprojām dzīvai ticībai dabas spēkiem un saiknei ar seno latviešu dzīvesziņu.


Informācija par projektu:
Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar 5 partneriem Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā ievieš projektu „Cult Identity” ar Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam finansējumu laika posmā no 2011.gada janvāra līdz 2013. augustam.
Projekta mērķi ir nodrošināt zināšanu un informācijas pieejamību par senajām svētvietām, veicinot vides sakārtošanas aktivitātes, sabiedrības interesi kā par vērtīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, popularizēt senās kulta vietas / svētvietas kā tūrisma galamērķi, veidojot jauna veida tūrisma produktu, veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību, ietverot tūrisma piedāvājumā jaunus produktus un nodrošinot to popularizēšanu sabiedrībā. Tā kā lielākā daļa seno svētvietu ir dabas objekti, to apzināšana un ietveršana tūrisma produktos dotu stimulu šo objektu un apkārtējās vides sakārtošanai, kā arī mūsu kultūrmantojuma saglabāšanā (ticējumi, teikas, nostāsti, interesanti atgadījumi, tradīcijas u.c.), lai tie neizzustu vidē un cilvēku apziņā.


Papildus informācija par projektu: www.rpr.gov.lv, www.facebook.com/Cultidentity 


Informāciju sagatavoja:
Iveta Antonišķe, tālrunis: 26517416


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.