Pelēčos atklāta piemiņas vieta politiski represētajiem

29.09.2011.

Katru gadu – martā, kad daba mostas un plaukst pirmie pavasara ziedi, un jūnijā, kad mūsu sirdis priecē krāšņās ziedu pļavas un tuvojas vasaras saulgrieži, ir cilvēki, kuru sirdīs aizvien vēl no jauna uzvirmo kāda sena, bet tomēr dziļa un neaizmirsta sāpe. Tie ir cilvēki, kuri arvien vēl atceras tās tālās 1941. gada jūnija vai 1949. gada marta dienas, kad, neko nepaskaidrojot, pēkšņi un negaidīti, no Latvijas nezināmā virzienā un uz nezināmu laiku tika izvesti cilvēki – ne tikai aktīvi un darbīgi cilvēki pašos spēka gados, bet arī bērni un sirmgalvji. Toreiz – 1941. gada 14. jūnijā tika izvesti aptuveni 15 000 cilvēku, bet 1949. gada 25. martā pavisam deportēja aptuveni 42 000 cilvēku. Izsūtīto vidū 1941. gadā bija arī 1 ģimene – 2 cilvēki ,no Preiļu novada Pelēču pagasta, bet 1949. gadā – jau 8 šī pagasta ģimenes, 40 cilvēki. 28 cilvēki no izsūtītajiem jau ir miruši.



Tieši tāpēc, lai atcerētos šos sāpīgos un baisos notikumus un lai pieminētu Latvijas iedzīvotāju deportācijas un īpaši šoreiz Pelēču pagasta iedzīvotājus, kas to piedzīvoja un izjuta paši, 2011. gada 29. septembrī Pelēču pagasta centrā, Pelēču priedītēs, tika atklāts piemiņas akmens un piemiņas vieta tiem, kas tika aizvesti tieši no Pelēču pagasta, lai šī piemiņas zīme kalpotu ne tikai kā kapa zīme tiem, kas tālumā ir gājuši bojā, bet arī kā vieta, kur varam atnākt un atcerēties ikvienu, ko skāra šie 1941. un 1949. gada notikumi – gan Pelēču pagasta iedzīvotājus, gan ikvienu citu, kurš to piedzīvoja.


Piemiņas vieta politiski represētajiem Pelēčos tapusi Hipotēku bankas klientu kluba „Mēs paši” projektu konkursa ietvaros un līdzfinansēja Pelēču pagasta pārvalde, kopumā – 586,00 Ls apmērā. Piemiņas vietas un projekta idejas autore ir  biedrības „Veiksmes biķeris” valdes locekle un politiski represētā Natālija Rubīne.


Piemiņas vietas atklāšanā ievadvārdus teica Pelēču kultūras nama vadītāja Maija Brice, kam sekoja Pelēču pagasta pārvaldes vadītājas, biedrības „Veiksmes biķeris” valdes priekšsēdētāja Ivetas Stašulānes piemiņas akmens aklāšanas uzruna.


Lai piešķirtu pasākumam īpašu noskaņu, pieminekli atklāja un pārsegu noņēma Pelēču pamatskolas audzēkņi – Diāna Kotāne, kura ir politiski represētās Aizkalnes pagasta iedzīvotājas Monikas Putānes mazmeita un Ilgmārs Rubīns, kurš ir Pelēču pagasta politiski represētās, projekta idejas autores Natālijas Rubīnes mazdēls.


Lai šī vieta arī turpmāk kalpotu kā nozīmīga pagātnes liecība par latviešu tautas skarbo likteni, piemiņas akmeni, pēc tā atklāšanas, iesvētīja Nīdermuižas Romas katoļu draudzes prāvests Antons Aglonietis.


Tāpat arī visu pasākuma laiku piemiņas vietā goda sardzē stāvēja 5 zemessargi no P Zemessardzes 35. kājnieku bataljona.


Šo piemiņas un atceres brīdi ar skaistām un liriskām dziesmām kuplināja Preiļu Valsts ģimnāzijas audzēkņi.


Pasākuma laikā uzrunas teica arī Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs un domes izpilddirektora vietnieks Juris Kovaļevskis, kuri dalījās ar savām pārdomām par šo latviešu tautas vēstures lappusi.


Piemiņas vietas atklāšanā tika īpaši pieminēts katrs Pelēču pagasta iedzīvotājs, kurš ir ticis izsūtīts. Kā simboliska atceres un piemiņas velte par katru deportēto iedzīvotāju pie piemiņas akmens tika iedegta svecīte un nolikts rudenīgs viršu pušķītis.


Pasākuma noslēgumā visi klātesošie pulcējās Pelēču kultūras nama telpās, lai kopīgi kavētos atmiņās un savās pārdomās par 1941. un 1949. gada tālajiem un latviešu tautai tik smagajiem laikiem, kā arī izrunātu projekta realizācijas gaitu un dalītos savos iespaidos par projekta rezultātu. Tāpat arī pasākuma noslēgumā izskanēja pateicība visiem projekta īstenotājiem un atbalstītājiem, visiem, kas palīdzējuši izveidot šo piemiņas vietu politiski represētajiem.


Pasākuma viesu vidū bija arī projekta atbalstītāji – pārstāvji no Hipotēku bankas – klientu kluba biedre Evģēnija Leonoviča, politiski represēto kluba vadītāja Terēzija Lakovska, kā arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja darbinieki.


Lai arī tagad Pelēču pagastā ir sava piemiņas vieta politiski represētajiem, tomēr visi klātesošie atzina, ka vislabākais piemineklis šiem cilvēkiem būtu ne tikai šis piemiņas akmens Pelēču priedītēs, bet arī tas, ko mēs katrs glabājam savā sirdī – cieņa un mīlestība pret savu tautu un Latviju un ticība valsts nākotnei.


Edīte Šņepste


 

Pēdējās izmaiņas: 29.09.2011.