10. oktobrī Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā notiks starptautisks seminārs par arheoloģijas jautājumiem

10.10.2011.

10. oktobrī plkst. 19.15 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā arheologi no LU Latvijas vēstures institūta un no Baltijas un Skandināvijas arheoloģijas centra (Šlēsvigā, Vācijā) izklāstīs savu redzējumu par nākotnes sadarbības iespējām, pētot dzelzs laikmeta dzīvesvietas. Preiļi arheologiem būs pieturas punkts izbraukuma seminārā, kura gaitā vācu kolēģus iepazīstinās ar arheoloģijas pieminekļiem, kas varētu kļūt par nozīmīgiem kopīgas izpētes objektiem.


LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Valdis Bērziņš informē, ka pasākumā piedalīsies LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis un Baltijas un Skandināvijas arheoloģijas centra direktors Klauss fon Karnaps-Bornheims (Claus von Carnap-Bornheim). Par Preiļu apkārtnes arheoloģijas pieminekļiem un tajos veiktajiem pētījumiem stāstīs LU LVI Arheoloģijas nodaļas vadītāja Antonija Vilcāne. Pasākums notiks angļu valodā. Laipni aicināti visi arheoloģijas interesenti.


Preiļi ir tikai viens no starptautiskā semināra programmas pieturas punktiem. Arheologi no Baltijas un Skandināvijas arheoloģijas centra Latvijā ieradīsies jau 10. oktobrī no rīta.  Kopā ar LU Latvija Vēstures institūta arheoloģijas speciālistiem dienas gaitā ieplānots apskatīt Āraišu ezera cietoksni, Jersikas, Anspoku, Šņepstu pilskalnus un Brīveru kapsētu.


11. un 12. oktobrī semināra dalībnieki apmeklēs vēsturiskos objektus Asotē, Daugmalē, Tērvetē, Padurē, Ābelniekos, Kuldīgā un Grobiņā.


Līdz šim abas institūcijas sadarbojušās galvenokārt akmens laikmeta pētījumos. 2010. gadā vācu arheologi piedalījušies zemūdens arheoloģiskos pētījumos akmens laikmeta atradumu vietās Užavas un Salacas upēs. Šovasar veikti izrakumi Riņņukalnā pie Burtnieku ezera, kur biezā slānī uzkrājušies saldūdens gliemeņu vāciņi, zivju un meža zvēru kauli – paliekas no akmens laikmeta iedzīvotāju uztura, kas arheologiem sniedz ļoti bagātu informāciju par seno mednieku-zvejnieku-vācēju kopienu saimniecību. Šis ir Baltijas mērogā unikāls objekts, kur izrakumi atsākušies pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma.


Riņņukalna izrakumu darbus finansēja Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, savukārt abu institūciju kopīgo semināru un izrakumu materiāla analīzi atbalsta Baltijas – Vācijas augstskolu birojs ar Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienesta līdzekļiem.


 

Pēdējās izmaiņas: 10.10.2011.