Renovēs daudzdzīvokļu māju Liepu ielā 9

27.09.2011.

„Ja ir iespēja naudu paņemt, ir jāpaņem!” ir pārliecināta biedrības „Liepu iela 9” valdes priekšsēdētāja Lūcija Mūrniece. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) ir noslēgts līgums par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanu daudzdzīvokļu nama renovācijai Liepu ielā 9.


Biedrība „Liepu iela 9” dibināta pagājušā gada decembrī ar mērķi veikt mājas siltināšanu. Biedrības valdē darbojas Anna Micāne, Anna Upeniece, Anna Bernāne un Jānis Vucēns, biedrības valdes priekšsēdētājas pienākumus veic Lūcija Mūrniece.


Šobrīd notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu. Tiek plānots, ka sīkākus remontdarbus varēs paveikt jau ziemā, bet galvenos remontdarbus – fasādes siltināšanu un apkures sistēmas maiņu – tiek plānots sākt nākamā gada pavasarī. Renovācijā ietilps arī bēniņu siltināšana, jumta seguma nomaiņa, kopējās būvdarbu izmaksas pārsniegs 187 tūkstošus latu.


Daudzdzīvokļu māja Liepu ielā 9 pirms apmēram 35 gadiem celta kā viena no eksperimentālajām paneļmājām. Var uzskatīt, ka ēka pat nav bijusi paredzēta mūsu klimata apstākļiem. Par to liecina, piemēram, logu ailes, kas faktiski nav aizpildītas. L. Mūrniece pauž cerību, ka pēc renovācijas nams būs kļuvis komfortabls visiem iedzīvotājiem. Pašreiz apkures sezonas laikā dzīvokļos ir atšķirīga temperatūra, pirmo stāvu iedzīvotājiem ir auksti. Savukārt vasarā neērtības karstuma dēļ piedzīvo piektā stāva iemītnieki, jo jumtam nav izolācijas un veidojas „siltumnīcas efekts”.


Ideja, ka vajag dibināt pašiem savu biedrību guvusi atsaucību jau pašā pirmajā iedzīvotāju kopsapulcē. Līdz šim notikušas četras kopsapulces, kurās piedalījās vairāk nekā puse mājas iedzīvotāju. L. Mūrniece novērojusi, ka sapulcēs aktīvi piedalās tie iedzīvotāji, kuri ir atvērti visam jaunajam un gatavi pārmaiņām. Pārējie iedzīvotāji ar renovācijas priekšrocībām jāiepazīstina individuāli.


L. Mūrniece secinājusi, lai renovētu māju ir jāveic divi darbi, kas prasa milzīgu ieguldījumu – pirmais ir sakārtot milzīgo dokumentācijas apjomu un iziet cauri birokrātiskajiem šķēršļiem, bet otrais ir panākt visu mājas iedzīvotāju piekrišanu. Ne visi, sevišķi vecākās paaudzes iedzīvotāji, ir gatavi kaut ko mainīt savos līdzšinējos ieradumos. Piemēram, rēķini tagad tiek iemesti pastkastītēs un pašiem jāapmaksā bankā. Ir tādi iedzīvotāji, kuriem tas ir kaut kas jauns. Kas vieniem šķiet pašsaprotams sīkums, tas citiem liekas liela un gandrīz vai nepārvarama problēma. Kopš septembra iedzīvotāji māju apsaimnieko paši, nākas risināt daudzas sīkas saimnieciskas lietas, ko iepriekš nav bijis iespējams paredzēt.


Ir iedzīvotāji, kuri pret mājas renovāciju izturas rezervēti tāpēc vien, ka bankā nākas ņemt kredītu. Cilvēki ir tikuši daudz maldināti un vairs netic bankām, atzīst Mūrnieces kundze. Tomēr ir jāsaprot, ka pēc mājas renovācijas veikšanas komunālie maksājumi nepieaugs, jo par siltumu būs jāmaksā mazāk nekā līdz šim, un ar šī starpība nosegs kredītmaksājumus. Šoruden Preiļos tiks nosiltinātas mājas Liepu ielā 12 un 24, jācer, ka šīs mājas būs labs piemērs arī citiem iedzīvotājiem izlemt par labu savu māju siltināšanai.


Zināšanas grāmatvedībā un pieredze darbā siltumapgādes sistēmā L. Mūrniecei lieti noder vadot mājas renovācijas procesu. Mūrnieces kundze atzīst, ka arī personīgā dzīve šobrīd ir pakārtota biedrībai un mājas apsaimniekošanas jautājumu risināšanai, tā vietā viņa vairāk laika varētu veltīt saviem mazbērniem, tāpēc tīri dabīgi rodas jautājums, kāpēc to visu darīt. Ir tāds nelāgs iesūnojies stereotips, ka par daudzdzīvokļu māju tās iedzīvotāju vietā jārūpējas kādam citam. Dzīvokļi ir privatizēti, un tālab vien mājas iedzīvotāju prātā vajadzētu iegult jēdzienam „mūsu māja”. Mūsdienās vairs nav pamata domāt, ka tas, kas atrodas aiz dzīvokļa durvīm vairs „nav mans”. Mājas renovācija pagarinās mājas kalpošanas mūžu, tā ir iespēja atstāt labu mantojumu nākamajām paaudzēm.


Inese Šņepste,
SIA „Preiļu saimnieks” sabiedrisko attiecību speciāliste


Pēdējās izmaiņas: 27.09.2011.