Mecenāts Žanis Lapuķis LU novēl 500 000 kanādiešu dolārus

16.08.2011.

Latvijas Universitātes (LU) Fonds saņēmis mecenāta Žaņa Lapuķa (1913-2008) novēlējumu 500 000 kanādiešu dolāru (250 000 LVL) apmērā, kas paredzēts LU Teoloģijas fakultātes studentu atbalstam, izmaksājot studentiem stipendijas.


Žaņa Lapuķa novēlējums paredz atbalstīt bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studentus, kuri pēc studiju beigšanas kalpotu par mācītājiem Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzēs vai strādātu par reliģijas (ticības) mācības skolotājiem skolās Latvijā.


Pieteikšanās Žaņa Lapuķa piemiņas stipendijām sāksies 29.augustā un noslēgsies 29.septembrī, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu mājas lapā www.fonds.lv. Šajā akadēmiskajā gadā stipendijās paredzēts izmaksāt 15900 latus, paredzot stipendijas Teoloģijas fakultātes bakalaura 1.kursa studentiem – Ls 2300/ak. gadā, bakalaura programmas studentiem no 2.kursa – Ls 3300/ak. gadā, maģistriem – Ls 4800/ak. gadā un doktorantiem – Ls 5500/ak. gadā.


„Man ir patiess prieks, ka Žaņa Lapuķa dāsnais novēlējums, pateicoties Hamiltonas Kristus draudzes rūpēm, būs pieejams LU Teoloģijas fakultātes studentiem. Dzīvodams īsta kristieša dzīvi, Ž.Lapuķis vēlējās, lai viņa pārliecība turpina dzīvot arī tad, kad viņš jau aizgājis. Tagad to piepildīs Žaņa Lapuķa stipendiāti, kas, pateicoties Žaņa Lapuķa piemiņas stipendijai, varēs piepildīt arī savus sapņus – kalpot baznīcās un mācīt skolās,” norāda LU Fonda direktore Laila Kundziņa.



Par mecenātu Žani Lapuķi:
Žanis Lapuķis dzimis 1913.gada 28.martā Skrundā namsaimnieka Jura Žaņa un mājsaimnieces Šarlotes Minnas Lapuķu ģimenē. Kristīts Skrundas luterāņu draudzē. Žanis bija vecākais dēls ģimenē, 1921.gada 1.janvārī piedzima brālis Ansis Lapuķis (kritis Austrumu frontē 1942.gada 14.augustā un apglabāts Lestenes kapos).


Žanis Lapuķis audzis diez gan pārticīgā ģimenē – lauksaimniecības uzskaites dati liecina, ka vecsaimniecības „Jēkaupiņi-Lapuķi” kopējā platība bija 240 pūrvietas, kur ietilpa gan aramzeme, gan sējamplatība, tāpat piederēja mājlopi, bez ģimenes locekļiem tika algoti arī trīs darbinieki.


Ž.Lapuķis 1928.gadā pabeidzis Nīkrāces pamatskolu. 1934.gadā turpinājis izglītoties un iestājies Aizputes apriņķa Cīravas mežsaimniecības skolā, ko pēc diviem gadiem sekmīgi absolvējis. Tai pat gadā viņu iesauca karadienestā.


1936.gada 1.maijā sāka dienestu Neatkarības rotā, bet pēc trim nedēļām viņu piekomandēja Instruktoru rotai kursu iziešanai. 10.oktobrī kursus pabeidza ar augstāko novērtējumu saņēma paaugstinājumu dienesta pakāpē – no dižkareivja kļuva par kaprāli. Neatkarības rotas kapteinis Ž.Lapuķi raksturo: „Noteikts, patiess, jūtu cilvēks. Domā un rīkojas droši un ar enerģiju. Dienesta pienākumus zina un izpilda ļoti labi, ar centību. Fiziskās spējas ļoti labas. Ļoti labs grupas komandieris.”


1937.gada 31.maijā sāka pildīt virsmežsarga vietas izpildītāja pienākumus II Ventspils mežniecībā. Savukārt 1938.gada 12.maijā saņēmis paaugstinājumu un kļuvis par virsmežsargu. Žanis Lapuķis tika uzskatīts par īpaši vērtīgu darbinieku, ko pierāda fakts, ka 1944.gada 23.martā viņam izsniedza UK karti (unabkoemmlichkeit no vācu val. – neaizstājamības apliecinājumu), kas atbrīvoja no iesaukšanas kara dienestā un piešķīra neaizvietojama darbinieka statusu. Pildot pienākumus, vairākas reizes saņēmis algas pielikumu par labu darbu.


Jau kara laikā izpaudās Žaņa Lapuķa filantropijas iedīgļi – viņš piedalījies Tautas palīdzības rīkotajā ziedojumu vākšanā kā brīvprātīgais 1943.gada 24.oktobrī.


Prom no Latvijas viņš dodas pēc 1944.gada 11.decembra; bēgļu gaitās devās kopā ar līdzgaitniekiem, ar kuriem kopā dzīvoja Hamiltonā (Kanādā) – Elmāru un Alīdi Emsiņiem.


Hamiltonas Kristus draudzes mācītājs Ivars Gaide atceras Žani Lapuķi kā ticības un dziesmu draugu: piedalījies draudzes dibināšanā, bijis tās darbinieks un arī padomes loceklis; 30 gadus bijis korists un Kristus draudzes kora priekšnieks. Tāpat bijis kaislīgs makšķernieks un mednieks. Maizes darbs nebija viegls – kā lielai daļai iebraucēju bija jāstrādā fizisks darbs, Ž.Lapuķis strādāja ķieģeļu rūpniecībā.


Tāpat Ž.Lapuķim rūpējusi jauno teologu izglītība Latvijā. Žanis tiem bija sniedzis atbalstu jau savas dzīves laikā un, atstādams novēlējumu, vēlējies, lai tas notiktu arī pēc viņa nāves, lai dzimtenē netrūktu garīdznieku.


Mecenāts Žanis Lapuķis mūžībā aizgājis 2008.gada 9.maijā latviešu aprūpes mājā „Kristus dārzs” pie Toronto, Kanādā.



Informācija par LU Fondu:
Nodibinājums LU Fonds darbojas kopš 2004.gada un ir respektabla mecenātisma organizācija, kura rūpējas par izciliem, centīgiem (arī ar nepietiekamu materiālo nodrošinājumu) studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem, kā arī par izciliem izglītības, zinātnes un kultūras darbiniekiem sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.


Pēdējās izmaiņas: 16.08.2011.