Ģeogrāfiskā lokācija un robeža ar Krieviju ir daudz par maz, lai piesaistītu ilgtermiņa investorus

21.06.2011.

Investoru piesaistes stratēģija pielīdzināma Latvijas ceļu stāvoklim valstī
Neskatoties uz Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, robežu ar Krieviju un Šengenas valstīm un citiem investorus saistošiem faktoriem, Latvijai kopumā līdz šim nav izdevies izprast un izstrādāt stratēģisku mehānismu investoru piesaistei valsts līmenī.


To uzskatāmi apliecina pēdējā laika aktualitātes publiskajā telpā par „Latvijas valsts – investoru attiecībām”, kā arī atsevišķu investoru vēstījumi ar mediju starpniecību, informējot par reālo situāciju un kritisko robežu, kāda sasniegta ar līdzšinējo attieksmi – situācijas pašplūsmu, nodokļu politiku, neprognozējamajiem valdības lēmumiem u.tml.


Lai arī pēdējā laikā publiskajā telpā par „investoru tēmu” diskutēts neraksturīgi bieži – īpaši no atsevišķi valsts amatpersonu puses, reālas aktivitātes jeb reāls darbs investoru piesaistei nav veikts. Ja atbildīgās institūcijas arī turpmāk akli paļausies uz to, ka „viss notiks pats no sevis”, tad arī turpmāk investoru piesaiste būs tikai un vienīgi „veiksmes faktors”, kā arī saglabāsies augsts risks zaudēt esošos investorus.
  
Jāorientējas uz ilgtermiņa investoru piesaisti pievienotās vērtības radīšanai
Neskatoties uz periodiski publiskajā telpā ik pa laikam izskanējušo informāciju par investoru interesi par Latviju un pat atsevišķiem veiktiem darījumiem, jāatzīst, ka Latviju kā investīcijām pievilcīgu vidi ar mērķi šeit ieguldīt līdzekļus un radīt pievienoto vērtību, piemēram, attīstīt ražošanu, parasti reāli vērtē tikai labi ja 1-3% no visiem potenciālajiem investoriem, kas izrāda interesi par Latviju. Taču tieši šie investori ir prioritāte, uz ko mērķtiecīgi būtu jāorientējas mūsu valstij: uz stratēģisku un ilgtermiņa investīciju piesaisti ražošanas un ekonomikas kopumā attīstībai, nevis „neitrālām investīcijām”, kas, piemēram, ieguldītas nekustamā īpašuma iegādē Rīgā vai Jūrmalā.


Savukārt to potenciālo investoru interese par naudas plūsmas objektiem, kas galvenokārt saistīta ar  jau šobrīd veiksmīgu un perspektīvu uzņēmumu vai projektu iegādi, lai gūtu konstantu un drošu peļņu, kas parasti nav zemāka par 10% gadā no ieguldītās summas, vērtējama kā laba, bet sekundāra. Šādi investori kopumā sastāda aptuveni 70-80%, taču šādas investīcijas ne vienmēr veicina ražošanas attīstību Latvijā, tās ir t.s. „neitrālas investīcijas”.


Investoriem svarīgs valsts atbalsts ražošanā un eksportā
Latvijas tirgus ir ļoti mazs, investoru acīs tas ir „mikroskopisks”. Līdz ar to pašsaprotama ir investoru stratēģija attīstīt darbību Latvijā ar obligātu priekšnosacījumu, ka tiek nodrošinātas eksporta iespējas. Līdz ar to tas, ka Latvijā netiek nodrošināti ražošanu un eksportu atbalstoši apstākļi, būtiski mazina investoru interesi. Tāpat jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar pasaules praksi Latvijā lielajiem investoriem netiek piedāvātas atlaides vai atbalstoši nosacījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Darbības uzsākšana ir svarīgākais posms, īpaši ražošanā.


Nenoliedzami, atzīstami ir lielajiem investoriem (investīciju apjoms pārsniedz piecus miljonus latu 3 gadu periodā) piešķirtie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi 25% apmērā, ja investīcijas veiktas saskaņā ar LR likumdošanu noteiktajās atbalstāmās prioritārās nozarēs. Tomēr „Nordic Partners Properties” līdzšinējā pieredze liecina, ka ārvalstu investoru veiktās  investīcijas Latvijā visbiežāk nepārsniedz 1 – 3 milj.latu. Līdz ar to, izvērtējot reālo situāciju, noteikti rekomendētu samazināt investīciju apjomu, par kādām tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi.


Gluži tas pats attiecas uz sakārtotu un prognozējamu darba vidi – Latvijas ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis nespēj kompensēt visus traucējošos apstākļus, īpaši nodokļu sistēmu, kas ir viens no būtiskākajiem investoru piesaisti kavējošiem faktoriem.


Investoru un ārvalstu uzņēmumu attieksmi pret Latvijas valsti atspoguļo arī situācija „Nordic Partners Properties” industriālajos parkos. Izvērtējot pēdējos gadus jāatzīst, ka ārvalstu uzņēmēju profils joprojām ir „raibs kā dzeņa vēders” un investoriem ir gadījuma raksturs. Tas, savukārt, kārtējo reizi norāda uz investīciju „pašplūsmu” Latvijā un apstiprina reālo situāciju: Latvijā nav ne stratēģijas, ne  mērķtiecīgas taktikas investoru piesaistei – proti, nav pat noteiktas prioritārās sfēras, kur investoru piesaiste ir visaktuālākā. Skaidrs, ka tā noteikti nav neaustamo īpašumu nozare.


Tāpat jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā ievērojami sarucis ārvalstu uzņēmumu skaits, kas darbojas Latvijā. Piemēram, ja kādreiz „Nordic Partners Properties”  industriālajos parkos attiecība starp ārvalstu un pašmāju uzņēmumiem, kuru kopējais skaits ir 120, bija aptuveni 60% pret 40% , tad pēdējo divu gadu laikā ārvalstu uzņēmumu īpatsvars parkā no jauna iznomātajās telpās ir tikai 3%.


Latvijas ekonomikas izaugsmei bez investoriem neiztikt 
Patiesai Latvijas ekonomikas izaugsmei bez investoru piesaistes neiztikt:
• Pirmkārt, vairums pašmāju uzņēmējiem nav tik lielu līdzekļu, lai veiktu nopietnas un kvalitatīvas investīcijas ražošanas attīstībā.
• Otrkārt, nosacījumi finansējuma piesaistei no dažādām finanšu iestādēm un to atmaksai lielai daļai Latvijas uzņēmumu neļauj īstenot vēlamos attīstības projektus.
• Treškārt, līdzekļi, ko valsts aizņēmusies no starptautiskajiem aizdevējiem, kā redzams, Latvijas rūpniecības attīstībai praktiski netiek izmantoti. Tamdēļ šobrīd valdībai būtu jādara maksimālais, lai piesaistītu vai – vismaz neatgrūstu investorus. Turklāt jāsaprot, ka prioritārais mērķis ir investīciju piesaiste ilgtermiņa projektiem, kas ļautu radīt pievienoto vērtību, piemēram, ražošana, inovatīvu projektu īstenošana u.tml.


No „NP Properties” par „Nordic Partners Properties”
2010.gada martā tika veiktas strukturālas izmaiņas „Nordic Partners” grupā, izveidojot trīs meitas uzņēmumus, tostarp „Nordic Partners Properties” daudznozaru uzņēmumu grupu, kurā turpmāk atradīsies arī līdz šim lielākais industriālo parku attīstītājs Latvijā „NP Properties”.
Kopš 2000.gada, kad Latvijā tika izveidots pirmais industriālais parks, „NP Properties” ir attīstījis kopumā 22 dažāda profila uzņēmumus, kas turpmāk iekļauti vienotā uzņēmumu grupā „Nordic Partners Properties”. Līdz ar to Latvijā lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs „NP Properties” turpmāk darbosies ar zīmolu „Nordic Partners Properties”.
Papildus industriālo parku attīstīšanai, apsaimniekošanai un industriālo telpu nomai „Nordic Partners Properties” grupas uzņēmumi pārstāv tādas biznesa jomas kā komunālo sistēmu un industriālo teritoriju apsaimniekošana, telekomunikācijas un IT pakalpojumi, biznesa vadības un atbalsta konsultācijas un komunālo pakalpojumu nodrošināšana,


Informāciju sniedza:
Elita Moiseja, „Nordic Partners Properties” valdes priekšsēdētāja
Plašākai informācijai:
T.: 67350501; 22016161


Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.