Rēzeknes Trīspusējā konsultatīvā padome 11.martā organizē tikšanos ar Saeimas deputātiem

11.03.2011.

Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvā padome nākusi klajā ar iniciatīvu 2011. gada 11. martā organizēt Latgales reģiona attīstības jautājumiem veltītu sanāksmi, aicinot tajā piedalīties no Latgales reģiona ievēlētos Saeimas deputātus, uzņēmējus, valsts amatpersonas, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Tikšanās notiks Rēzeknes pilsētas domes zālē (Atbrīvošanas alejā 93) piektdien, 11. martā plkst. 11.00.


Sanāksmes mērķis – izteikt konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajiem steidzīgi veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides attīstībai, bezdarba samazināšanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai Latgales reģionā.


Paredzams, ka sanāksmē ziņojumu par Latgales reģiona attīstību sniegs Latgales Plānošanas reģiona administrācija, aicināti piedalīties Saeimas deputāti, kuri ievēlēti no Latgales reģiona, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji.


Uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicināti Rēzeknes pilsētas un novada uzņēmēji, pārstāvji no citu novadu uzņēmējdarbības konsultatīvajām padomēm, masu mediji.


Jau 2011. gada janvārī Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvā padome izskatīja Ministru kabineta 2010. gada 28. decembrī akceptēto informatīvo ziņojumu „Par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm” un sagatavoja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupai, aicinot valdību rūpīgi izvērtēt plānošanas reģionu institūcijas likvidēšanu un rosināt diskusiju par valsts funkciju deleģēšanu reģioniem un koleģiālās institūcijas saglabāšanu reģiona interešu aizstāvībai.


Uzņēmēji, kas konsultatīvajā padomē pārstāv Rēzeknes pilsētas un novada darba devēju intereses, ir pārliecināti, ka reģionā ir nepieciešama institūcija, kas aizstāv kopīgu reģiona viedokli. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka kāds no reģioniem ir nevienlīdzīgākā situācijā par pārējiem, kā negatīvu piemēru minot Eiropas Savienības fondu finansējuma sadali, kur Latgales reģionā pieejamais finansējums ir vien 9%, neraugoties uz to, ka reģionā dzīvo 16% no valsts iedzīvotājiem. Trīspusējā konsultatīvā padome uzsver, ka, risinot valsts attīstības jautājumus, ir jādomā ne vien par nacionālās nozīmes centru attīstību, bet arī par kopēju visas valsts reģionu teritorijas attīstību. Attālākos novados joprojām turpinās un pieaug depopulācijas process, piemēram, Latgales reģionā ik gadu iedzīvotāju skaits samazinās par vismaz pieciem tūkstošiem.


Patlaban būtiskākās plānošanas reģionu funkcijas ir teritoriālplānošanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu jautājumi. Tomēr gan Latgales pašvaldības, gan uzņēmēji ir pārliecināti, ka nākotnē funkciju skaits varētu pieaugt, papildus jau esošajām normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām paredzot arī finansējumu valsts deleģēto funkciju izpildei tādās reģionam nozīmīgās sfērās kā profesionālā izglītība, veselības aprūpe, civilā aizsardzība un citos jautājumos. Ir jāpieaug plānošanas reģionu lomai arī ar ES finansēto projektu attīstībā un realizācijā, kā arī reģiona uzņēmēju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju viedokļu paušanai un pārstāvībai nacionālajā un arī starptautiskajā līmenī.


Par Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējo konsultatīvo padomi: 2010. gadā izveidotajā Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvajā padomē vienlīdzīgā skaitā pārstāvēta pašvaldība, darba devēji un arodbiedrības. Padome skata jautājumus, kas saistīti ar sociālo drošību, pilsētas un novada nozaru stratēģijām, izglītības, tajā skaitā profesionālās izglītības attīstību, nodarbinātību, starptautisko un nacionālo organizāciju lēmumu, rekomendāciju un ieteikumu piemērošanu, kā arī citus aktuālus jautājumus.


Kontaktpersona: Vasilijs Smuļs, Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, mob.tel. 29408681


Pielikumā: 11.03.2011. sanāksmes darba kārtība un papildus informācija.


Informāciju sagatavoja
Skaidrīte Baltace
Sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā LDDK īstenotā ES struktūrfondu projekta
„LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” ietvaros
Tālr./fakss 64633423; Mob. tālr. 29444334
e-pasta adrese
skaidrite@lddk.lv 


 


Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes iniciētā
SANĀKSME PAR LATGALES REĢIONA ATTĪSTĪBU
Tikšanās ar Saeimas deputātiem, kas ievēlēti no Latgales reģiona un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvi


2011. gada 11. martā plkst. 11.00
Rēzeknes pilsētas domes zālē (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzekne)


Darba kārtība


10.30 – 11.00  Ierašanās, kafija


11.00 – 11.10  Sanāksmi atklāj Vasilijs Smuļs, Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rēzeknes Uzņēmēju biedrības Padomes loceklis


11.10 – 11.30  Latgales Plānošanas reģiona darbības rezultāti un realizētās funkcijas.
Ziņo Iveta Maļina – Tabūne, Latgales Plānošanas reģiona administrācijas vadītāja


11.30 – 11.50 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvja uzruna


11.50 – 12.10 Latgales reģiona pašvaldību vadītāju viedoklis par reģiona attīstības jautājumiem. Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs


12.10 – 12.40 No Latgales reģiona ievēlēto Saeimas deputātu priekšlikumi par pasākumiem Latgales reģiona attīstībai. Uzrunas 5 – 7 minūtes


12.40 – 13.00  Diskusija


13.00 – 13.10 Rezolūcija ar aicinājumu par steidzamiem risinājumiem un reģiona attīstībai nepieciešamajām funkcijām. Latgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes un Darba devēju priekšlikumi
 
13.10 – 13.20.  Noslēguma uzrunas


Tikšanās mērķis pievērst Saeimas deputātu un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas, kā arī sabiedrības uzmanību reģionālās attīstības jautājumiem, lai nodrošinātu reģionu vienmērīgu attīstību, vienotos par steidzīgi veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides attīstībai, bezdarba samazināšanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai Latgales reģionā.


Kontaktinformācija:
Vasilijs Smuļs, mob.tel. 29408681
e-pasta adrese as_rap@inbox.lv


Papildus informācija:


Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvā padome 2011. gada 28. janvāra sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembrī akceptēto informatīvo ziņojumu „Par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm” un sagatavojusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupai, aicinot valdību rūpīgi izvērtēt plānošanas reģionu institūcijas likvidēšanu un rosināt diskusiju par valsts funkciju deleģēšanu reģioniem un koleģiālās institūcijas saglabāšanu reģiona interešu aizstāvībai. Apspriešanas sanāksmē piedalījās Rēzeknes pilsētas un novada pašvaldību vadītāji un Daugavpils Trīspusējās konsultatīvās padomes pārstāvji.


Patlaban būtiskākās plānošanas reģionu funkcijas ir teritoriālplānošanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu jautājumi. Tomēr gan Latgales pašvaldības, gan uzņēmēji ir pārliecināti, ka nākotnē funkciju skaits varētu pieaugt, papildus jau esošajām normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām paredzot arī finansējumu valsts deleģēto funkciju izpildei tādās reģionam nozīmīgās sfērās kā profesionālā izglītība, veselības aprūpe, civilā aizsardzība un citos jautājumos. Ir jāpieaug plānošanas reģionu lomai arī ar ES finansēto projektu attīstībā un realizācijā, kā arī reģiona uzņēmēju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju viedokļu paušanai un pārstāvībai nacionālajā un arī starptautiskajā līmenī.


Plānošanas reģiona izveides pirmsākumi Latgales reģionā jau no 1998.gada vēsturiski veidojās kā reģiona vietējo pašvaldību iniciatīva – brīvprātīgas pašvaldību organizācijas ar mērķi nodrošināt sistemātisku reģionālās attīstības plānošanu, kopīgi izstrādājot reģionāla līmeņa attīstības dokumentus, un risināt kopējus pašvaldību sadarbības jautājumus, realizējot svarīgus reģionāla līmeņa projektus, ņemot vērā un respektējot katras pašvaldības intereses. 1999. gadā tika izveidota Latgales reģiona Attīstības aģentūra ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Vairāk nekā desmit gadu laikā Latgales Reģiona attīstības aģentūra, Latgales Attīstības padome, un no 2007.gada augusta Latgales Plānošanas reģiona Attīstības padome ir bijušas institūcijas, kas sekmīgi spēj konsolidēt viedokli un pārstāvēt visdažādākās un visplašākās reģiona pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju intereses nacionālā līmenī. Sekmīgas sadarbības rezultātā starp pašvaldībām un uzņēmējiem ir īstenoti vairāki ekonomiskās attīstības, tūrisma nozares projekti, kas ir būtiski reģiona konkurētspējas saglabāšanai.


Uzņēmēji, kas konsultatīvajā padomē pārstāv Rēzeknes pilsētas un novada darba devēju intereses, ir pārliecināti, ka reģionā ir nepieciešama institūcija, kas aizstāv kopīgu reģiona viedokli. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka kāds no reģioniem ir nevienlīdzīgākā situācijā par pārējiem, kā negatīvu piemēru minot Eiropas Savienības fondu finansējuma sadali, kur Latgales reģionā pieejamais finansējums ir vien 9%, neraugoties uz to, ka reģionā dzīvo 16% no valsts iedzīvotājiem. Trīspusējā konsultatīvā padome uzsver, ka, risinot valsts attīstības jautājumus, ir jādomā ne vien par nacionālās nozīmes centru attīstību, bet arī par kopēju visas valsts reģionu teritorijas attīstību. Attālākos novados joprojām turpinās un pieaug depopulācijas process, piemēram, Latgales reģionā ik gadu iedzīvotāju skaits samazinās par vismaz pieciem tūkstošiem.


Jautājums par plānošanas reģionu turpmāko darbību ir skatāms administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Līdzšinējās novadu reformas ir vājinājušas attālākus novadus un pasliktinājušas iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Valstij vispirms būtu skaidri jādefinē, cik līmeņu pārvalde Latvijā ir nepieciešama. Tādā gadījumā būtu skaidrs arī plānošanas reģionu nākotnes jautājums. Pašreizējā situācijā gan uzņēmēji, gan arodbiedrību pārstāvji pieļauj, ka varas centralizācijas gadījumā, pārņemot plānošanas reģionu funkcijas, valsts pārvaldē varētu veidoties jaunas ierēdņu vietas, kas ir pilnīgi pretējs efekts piesauktajām reformām valsts pārvaldē. Nepārdomāta un neizvērtēta plānošanas reģionu likvidācija var novest pie valsts funkciju pieaugošas centralizācijas, kas ir pretrunā ES politikai, tādējādi valsts sniegto pakalpojumu turpmāku attālināšanos no iedzīvotājiem un valsts nomaļu turpmāku pagrimumu, apdraudot subsidiaritātes un decentralizācijas aspektus, kā arī Vienas pieturas aģentūras koncepcijā noteiktos principus un apņemšanās.


2010. gadā izveidotajā Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvajā padomē vienlīdzīgā skaitā pārstāvēta pašvaldība, darba devēji un arodbiedrības. Padome skata jautājumus, kas saistīti ar sociālo drošību, pilsētas un novada nozaru stratēģijām, izglītības, tajā skaitā profesionālās izglītības attīstību, nodarbinātību, starptautisko un nacionālo organizāciju lēmumu, rekomendāciju un ieteikumu piemērošanu, kā arī citus aktuālus jautājumus.


 

Pēdējās izmaiņas: 11.03.2011.