Iedzīvotāji jautā – `Latvenergo` atbild

07.02.2011.

Saskaņā ar “Latvenergo” datiem, Regulatorā iesniegtais tarifu plāns paredz, ka tas neskars pusi jeb 450 000 mājsaimniecību, savukārt vēl 30% ietekme būs minimāla, viena lata robežās. Tātad jaunie tarifi kopumā būs labvēlīgi turpat 80% „Latvenergo” klientu.


AS „Latvenergo” pēdējo nedēļu laikā saņēmis daudzu iedzīvotāju vēstules ar jautājumiem par iesniegto elektroenerģijas tarifu plānu un to ietekmi uz mājsaimniecībām. Apzinoties, ka šie jautājumi ir aktuāli visiem mūsu klientiem, sniegsim šī tarifa plāna skaidrojumu.


Anastasija V. no Daugavpils jautā, vai tā ir taisnība, ka elektroenerģijas tarifu izlīdzināšana neskars viņu? Viņa dzīvo divistabu dzīvoklī un mēnesī patērē tikai aptuveni 60 kWh.
Iesniegtais regulatoram elektroenerģijas tarifu plāns paredz, ka tās mājsaimniecības, kuras patērē mazāk nekā 1200 kWh gadā, neskars elektroenerģiju tarifu izlīdzināšana. Tās norēķināsies pēc šī brīža tarifa 8,25 santīmi/kWh. Šobrīd paredzam, ka šis tarifa plāns – T1 Starta tarifs – darbosies trīs gadus.
AS„Latvenergo” dati liecina, ka apmēram puse jeb 450 tūkstoši mājsaimniecību gadā nepatērē vairāk par 1200 kWh.


Aina K. vaicā, kā to saprast, ka visām mājsaimniecībām pirmās 1200 kWh elektroenerģijas gadā būs par līdzšinējo tarifu?
Tā ir taisnība, ka visām mājsaimniecībām katru gadu pirmajām 1200 kWh elektroenerģijas tiek piemērots šī brīža tarifs. Savukārt no 1200 kWh tiek piemērots T1 Pamata tarifs, kas ir 10,74 santīmi/kWh.
Tas nozīmē, ka jaunais tarifs  mājsaimniecībām nebūs jāmaksā no pirmā mēneša, bet gan tikai tajā brīdī, kad būs pārsniegtas 1200 kWh. No patēriņa atkarīgs, vai tas būs jūnijs, septembris vai, piemēram, tikai nākamā gada janvāris.
Tajā pašā laikā pastāv iespēja, ka līdz nākamā gada aprīlim netiek iztērētas 1200 kWh un netiek piemērots Pamata tarifs. Katru gadu 1.aprīlī elektroenerģijas patēriņa uzskaite sākas  no jauna, maksājot par pirmajām 1200 kWh elektroenerģijas šī brīža tarifu.


Vitālijs P. ar ģimeni dzīvo privātmājā un mēneša vidējais patēriņš ir 310 kWh. Tā kā tā ir privātmāja, daudz enerģijas patērē boilers un elektriskā plīts. Viņš vaicā, kāds ir vidējais viņa rēķina pieaugums?
Ja mājsaimniecības vidējais patēriņš ir 101-200 kWh mēnesī un tā mēnesī maksā 8,25 – 16,50 latus, tad pēc tarifu izmaiņām mājsaimniecības vidējais maksājums mēnesī pieaugs par  1,10Ls.  Šādu klientu īpatsvars ir 29%.
Ja mājsaimniecības vidējais patēriņš ir 201-400 kWh mēnesī un tā mēnesī maksā 16,50 – 33,00 latus, tad pēc tarifu izmaiņām mājsaimniecības vidējais maksājums mēnesī pieaugs par  4,36Ls.  Šādu klientu īpatsvars ir 16%.
Ja mājsaimniecības vid. patēriņš ir virs 400 kWh mēnesī, tad pēc tarifu izmaiņām mājsaimniecības vidējais maksājums mēnesī pieaugs par 16,34Ls. Šādu klientu īpatsvars ir 6%.


Viktorija T. ar vīru un viņu četriem bērniem dzīvo netālu no Daugavpils, lauku mājās. Kaut arī ģimene dzīvo taupīgi, lieki elektroenerģiju netērējot, gadā tomēr to patērē vairāk nekā noteiktās 1200 kWh.  Viņa ir lasījusi, ka „Latvenergo” plāno piemērot atvieglojumus.
AS „Latvenergo” vēlas uzsvērt, ka tarifu plānā nedrīkst izdalīt atsevišķas sociālās grupas, kas varētu saņemt citu jeb zemāku tarifu, attiecībā pret pārējiem klientiem. Tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un EK direktīvām. Vienīgā iespējamā diferencēšana ir pēc elektroenerģijas patēriņa.
Tomēr apzinoties, ka iedzīvotāju ienākumu līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, Latvenergo strādā pie „Elektrības norēķinu karšu” sociālās atbalsta programmas paplašināšanas, ieviešot jau no 1.aprīļa elektrības atlaižu kartes dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši lielajām ģimenēm.
Uzņēmums ir pārliecināts, ka, lai atbalstu patiešām saņemtu tās mājsaimniecības, kam tas visvairāk nepieciešams, jābūt ciešai sadarbībai ar  pašvaldībām, kuru kompetencē ir sociālie jautājumi.


Jānis V. lūdz skaidrot iemeslus, kāpēc ir nepieciešams pieņemt jaunus tarifus?
Šobrīd tarifu izmaiņu turpmāka atlikšana nav iespējama vairāku faktoru dēļ.  Pirmkārt, kopš 2008. gada, kad Latvija pievienojās brīvajam elektroenerģijas tirgum, saskaņā ar Eiropas Savienības praksi, brīvā elektroenerģijas tirgus tarifi bija jāizlīdzina ar regulētā tirgus tarifiem, tomēr, apzinoties tā laika krīzes smagumu un ietekmi, Latvenergo pieņēma sociāli atbildīgu lēmumu atlikt tarifu izlīdzināšanu par diviem gadiem. 
Otrkārt, janvāra sākumā pieņemts lēmums par „Sadales tīkli” tarifu celšanu par vidēji 20,8%, kas gala tarifu ietekmēs par 11%. Jāņem vērā, ka no „Sadales tīkls” infrastruktūras lielā mērā ir atkarīga elektroenerģijas piegāde un drošība. Līdz ar to apstāšanās pie attīstības un infrastruktūras modernizācijas mūs var novest pie vēl sliktākiem scenārijiem, nekā tas bija gadu mijā.
Treškārt, gala cenu izmaiņas ietekmē šī brīža elektroenerģijas cena, kas gala tarifu ietekmē vēl par 10%.


Zaiga H. no Jēkabpils raksta, kur paliek uzņēmuma peļņa?
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, Latvenergo kā valstij piederoša akciju sabiedrība visu peļņu ieskaita valsts budžetā. Jāuzsver, ka elektrības pārdošana par regulētām cenām nes tikai un vienīgi zaudējumus. Uzņēmuma peļņu nodrošina darbība brīvajā elektroenerģijas tirgū, kas šobrīd veido 50% no elektroenerģijas patēriņa. Tā ir tirdzniecība arī ārpus Latvijas, elektrību pārdodot Skandināvijas un kaimiņvalstu elektroenerģijas biržās.


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.