Latvenergo un LOSP apspriež aktuālus energoapgādes jautājumus

04.02.2011.

 Šodien AS „Latvenergo” telpās energokompānijas vadība tikās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdi un apsprieda lauksaimniekiem un lauku attīstībai aktuālus jautājumus.


 AS „Latvenergo” Valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes loceklis Uldis Bariss iepazīstināja ar Latvenergo koncerna struktūru un darbības aktualitātēm. AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis raksturoja situāciju elektriskajos tīklos pēc janvāra stihijas novēršanas un paredzētajiem priekšlikumiem elektroapgādes tālākai modernizēšanai un elektrisko līniju trašu apsaimniekošanas problēmām mežainos lauku apvidos.


 LOSP pārstāvji aktualizēja jautājumu elektroapgādes kvalitāti, kas arvien svarīgāka kļūst laikā, kad mūsdienu saimniecībās arvien lielāku lomu ieņem datorizētas iekārtas, no kuru precīzas darbības lielā mērā atkarīga produkcijas ražošana.


 LOSP vadība ir ieinteresēta pēc iespējas operatīvākā informācijas saņemšanā no Latvenergo struktūrām gan par plānotajiem, gan ārkārtas atslēgumiem elektriskajos tīklos, tādēļ Latvenergo vadība informēja, ka kompānija dara visu iespējamo, lai ražošanas uzņēmumi par apgādes traucējumiem vai plānotiem atslēgumiem uzzinātu tieši. Savstarpējā komunikācijā aizvien intensīvāk tiks izmantoti mobilie sakari, tādējādi jau tuvākajā nākotnē operatīvu informāciju varēs saņemt telefona īsziņas (sms) veidā.


 Latvenergo un LOSP pārstāvju sanāksmē tika iztirzāta nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana, izmantojot dīzeļģeneratoru īslaicīgu lietošanu svarīgu objektu apgādē. Sadales tīkls, analizējot janvāra stihijas notikumus Latgalē, atzīst, ka vairums pašvaldību iestāžu un skolu ir nodrošinātas ar ģeneratoru lietošanas iespējām, ko nodrošina gan Latvenergo, gan valsts institūciju rezerves. Tomēr privātu fermu un viensētu apgāde ar ģeneratoriem ir pašu īpašnieku kompetencē. Latvenergo vadība dalījās ar pieredzē, kas liecina, ka visā pasaulē īpaši svarīgu objektu apgādē ar elektrību talkā tiek ņemtas tā saucamās nepārtrauktās strāvas piegādes iekārtas jeb UPS (uninterrupted power supply), jo stacionārajā elektriskajā tīklā vienmēr var būt sprieguma svārstības, ko izraisa gan tīklu iespējamās tehnoloģiskas problēmas, gan arī nesankcionēta trešo pušu iejaukšanās tīklu darbībā.


 AS „Sadales tīkls” vadītājs, skaidrojot elektrisko tīklu perspektīvas, iepazīstināja klātesošos ar uzņēmuma nodomu veidot 20 gadu ilgas attīstības programmu gaisa vadu līniju pārveidē zemes kabeļu līnijām. Ik gadu Sadales tīkls uzmontē ap 1 000 kilometrus zemsprieguma piekarkabeļu elektropārvades līnijas un līdz 2 000 kilometru zemes kabeļu līnijas. Pēc dabas stihijas radīto seku novēršanas elektrolīnijās, tiks izvērtētas apdraudētākās gaisvadu līniju atrašanās vietas, kurās būtu nepieciešams likt kabeļus. Jāatzīmē, ka zemes kabeļi ir divas reiz dārgāki par gaisvadu līnijām, tādēļ arī visi risinājumi par labu kabeļiem vai gaisvadu līnijām tiks tehniski un ekonomiski izskatīti. 2010.gada vidējās izmaksas 1km 20 kV kabeļiem – aptuveni 30 tūkstoši latu. 2010.gada vidējās izmaksas 1km 20 kV kailvadiem – 10 tūkstoši latu.


Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka šādas sanāksmes par saimnieciskiem jautājumiem rīkojamas regulāri.


Andris Siksnis, AS “Latvenergo”
Ārējās komunikācijas daļas vadītājs
Tālr.: 67728811; 29286350


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.