Latgales mežos postījumi ievērojami

03.02.2011.

Līdz šim nepieredzēta, reģionāla dabas katastrofa – tā decembra beigu un janvāra sākuma ledus lietus un sniega izraisīto stihiju raksturo Latvijas valsts mežu Dienvidlatgales mežsaimniecības speciālisti. Šo katastrofu mežinieki nodēvējuši par snieglauzēm. Lai pievērstu sabiedrības un privāto mežu īpašnieku uzmanību līdz šim nebijušai dabas parādībai un meža stāvoklim pēc tās, Dienvidlatgales mežsaimniecība 1. februārī rīkoja preses konferenci.


„Mēs gribam uzrunāt visus, kam pēc stihijas tagad jau ir siltums un elektrība, ka pavasarī ierodoties mežā varēs vērot nepievilcīgu ainu, kas saistās ar sniega radīto seku likvidāciju”, tā atklājot preses konferenci žurnālistus uzrunāja Latvijas valsts mežu Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors Antons Breidaks.


Šo vārdu patieso jēgu masu mediju pārstāvji varēja saprast apbraucot un izbrienot Līvānu apkārtnes mežu masīvus, kas ir visvairāk cietuši no snieglauzēm. Bērzi saliekušies lokos, to galotnes iesalušas zemē. Egļu galotnes nolauztas guļ blakus saknēm. Priedes, kā sērkociņi stāv pārlauztas uz pusēm. Tādu ainu līdz šim te ne viens nav redzējis. Dienvidlatgales mežsaimniecības reģiona plānotājs Artis Liepiņš stāsta, ka vismaz 40 gadus nekas tāds nav bijis, un pat vecākie mežkopji šādu snieglauzi neatceras.



Pēc šī brīža aplēsēm postījumu apmērs sasniedz 170 – 200 tūkst. m3. Taču, Antons Breidaks pieļāva, ka turpinot postījumu apzināšanu, to daudzums varētu pat trīskāršoties. Pārsvarā postījumi novērojami priežu briestaudzēs un pieaugušās audzēs, visu vecumu bērzu audzēs, kā arī egļu tīraudzēs.


Lai sekmīgi veiktu postījumu seku apzināšanu un uzmērīšanu darbinieki ir apgādāti ar sniega kurpēm, kas iegādātas Francijā. Līvānu apkārtnes mežos darbojas 3 smagās mežtehnikas vienības – Harvesteri. Latvijas valsts mežu komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, izstaigājot ar žurnālistiem izpostītos mežu hektārus, informēja, ka nupat noslēdzies iepirkumu konkurss un jau tuvākajās dienās Dienvidlatgales mežos jau strādās 12 Harvesteri.  Viņš uzsvēra, ka visi mežu sakopšanas darbi iespēju robežās jāpabeidz līdz ugunsnedrošā perioda iestāšanās laikam, kas ir maijs. Līdz tam laikam jāatjauno ugunsdrošības stigas un jānovērš visi riska faktori, kas varētu sekmēt meža ugunsgrēku izraisīšanos. Līdztekus, Kotovičs atzinīgi novērtēja Latvenergo brigāžu paveikto attīrot elektrolīnijas Līvānu apkārtnē, norādot, ka elektriķi koku izzāģēšanu veikuši profesionāli un atbilstoši visiem noteikumiem, iespēju robežās atstājot kokus nesagarinātus elektrolīnijas malās, šādi kokmateriālu izmantošanas turpmākās iespējas saimnieku ziņā.


Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors Antons Breidaks izteica cerību, ka pēc šīs dabas katastrofas veidosies ciešāka sadarbība starp Latvenergo un mežu īpašniekiem, kuru meži atrodas elektrolīniju tuvumā, lai kopīgiem spēkiem, saskaņoti veiktu gan trašu apsekošanu, gan regulāru tīrīšanu.


Lielu postu mežiem šādā bēdīgā stāvoklī var radīt kukaiņu masveida vairošanās.
Lai nepieļaut egļu astoņzobu mizgrauža un priežu lūksngaruža masveida savairošanos, mežizstrādes jaudas turpmāko 3-4 mēnešu laikā novirzītas tieši bojāto audžu cirsmu izstrādei.


Latvijas valsts meži, pēc mežistrādes darbu beigām piedāvās apkārtnē dzīvojošajiem iedzīvotājiem atlikušos kritušos kokus izmantot malkas sagādei. Saņemot nepieciešamo atļauju, iedzīvotāji varēs doties norādītajā mežā ar saviem instrumentiem un sarūpēt malku, bet tikai savam patēriņam. Tas pēc mežinieku domām tikai sekmēs Dienvidlatgales mežu sakopšanu pēc šīs katastrofas.


Latvijas valsts mežu Dienvidlatgales mežsaimniecība apsaimnieko septiņus iecirkņu un piecos no tiem snieglaužu postījumi ir ievērojami.


Aigars Smagars
AS „Latvenergo”
Ārējās komunikācijas daļas projektu vadītājs


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.