Darba devēji arvien biežāk apzinās darba vides riskus un nepieciešamību tos novērst

02.02.2011.

Pēdējo četru gadu laikā ievērojami pieaudzis to darba devēju skaits, kuri apzinās, ka viņu uzņēmumā pastāv darba vides riski, kurus laikus nenovēršot, tiek apdraudēti darbinieki. Tāpat būtiski pieaudzis uzņēmumu skaits, kas pēdējo gadu laikā darba vides sakārtošanai piesaistījuši kompetentas darba aizsardzības institūcijas vai kvalificētus speciālistus, kā arī izmantojuši iespēju detalizēti izvērtēt darba vides riskus. Savukārt darbinieki pēdējos gados par nozīmīgākajiem riskiem uzskata dažādus psihoemocionālos faktorus darbu intensīvas slodzes apstākļos un fiziski smagus darba apstākļus, – tā secināts janvāra beigās klajā nākušajā pētījumā „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010”.


Tomēr pētījuma rezultātos uzmanību pievērš tas, ka daudzi darbinieki, kaut arī darba devējs ir izdarījis visu, lai iespēju robežās novērstu riskus darba vidē (tostarp sagādājot nepieciešamos materiālus, veicot apmācību utt.), tomēr neapzinās, ka viņi veic nedrošu darbu un nepievērš tam pietiekamu uzmanību. Tā, piemēram, 21% nodarbināto uzskata, ka informācija par viņu darba vietā esošiem darba vides riska faktoriem uz viņiem neattiecas.


Pētījums veikts ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), SIA „Inspecta Prevention” un SIA „TNS Latvia”, un tā mērķis ir detalizēti aplūkot darba vides, tostarp darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību un dažādu citu iekšējo faktoru mijiedarbību, kas nosaka darbinieku apmierinātību ar darbu un uzņēmumu attīstības perspektīvas. Nozīmīgi, ka pētījumā salīdzināta situācija 2006. gadā un 2010. gadā, kas ļauj izdarīt secinājumus par jomām, kurās notikuši uzlabojumi, un tām, kurām nākotnē nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.


LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver: „Pētījums ir nenoliedzami vērtīgs, jo sniedz būtisku informāciju un analīzi par darba vides apstākļiem Latvijā ne tikai kopumā, bet arī nozaru un reģionu šķērsgriezumos, un tā rezultāti kalpos par argumentiem turpmākajās sarunās ar politiķiem un ierēdņiem, lai uzlabotu normatīvos aktus, kas regulē ne tikai darba aizsardzības un darba tiesību jomu, bet arī uzņēmējdarbības vidi kopumā.”


Kā norāda pētījuma veicēji, neskatoties uz krīzi, 2010. gadā nodarbinātie bijuši gandrīz tikpat apmierināti ar savu darbu kā 2006. gadā (-1,1%, kas ir niecīga starpība), bet pašnodarbināto personu vērtējumā apmierinātība ar darbu ir par 6,1 procentu punktiem augstāka nekā pirms četriem gadiem. Tomēr jāatzīst, ka mainījušies faktori, kuri dominē atbildēs par darba apmierinātību. Ja 2006. gada līderi šajos vērtējumos bija sociālās garantijas un laba darba alga, tad 2010.gada pētījumā šie faktori norādīti būtiski retāk (novērots kritums par attiecīgi 11 un 13 procentu punktiem), bet lielākā nozīme pievērsta stabilitātei un darba dinamiskumam.


„Inspecta Prevention” valdes locekle Linda Matisāne teic: „Visticamāk šāda tendence vērojama krīzes ietekmē, jo nodarbinātie patlaban augstāk vērtē stabilitāti un to, ka darbs viņiem vispār ir, bet citus faktorus uzskata par pietiekami nozīmīgiem, tomēr – otršķirīgiem.”


Savukārt biežākie riska faktori, kurus darba ņēmēji minējuši kā galveno apdraudējumu savā darba vidē, pērn bijuši:
• tiešs kontakts ar cilvēkiem, kuri nav attiecīgā uzņēmuma vai iestādes darbinieki (partneri, klienti utt.), kas savukārt mēdz radīt psihoemocionālas darba vides problēmas – ar šādu darba vides risku ikdienā saskaras 75,4% aptaujāto nodarbināto;
• darbs piespiedu pozā (piemēram, stāvus) – 70,2%;
• smagu priekšmetu pārvietošana – 56,2%;
• vienveidīgas kustības – 55,9%;
• laika trūkums jeb pārlieku intensīva darba apstākļi – 50,4%.
Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar 2006. gada pētījumu minētie faktori ir līdzīgi, taču būtiski atšķiras piektais no tiem – ja 2010.gadā cilvēki vairāk sūdzējās par pārlieku intensīvu darba ritmu, kas regulāri rada laika trūkumu visu nepieciešamo darbu paveikšanai, tad pirms četriem gadiem piektais izplatītākais riska faktors bija virsstundu darbs – to kā būtisku darba vides risku norādīja 51,7% aptaujāto nodarbināto.


Tomēr vienlaikus ar izmaiņām darba ņēmēju attieksmē pret darbu kopš 2006. gada būtiski mainījusies arī darba devēju pieeja darba vides jautājumiem – kopš pagājušās desmitgades vidus arvien vairāk darba devēju darba vides risku novērtēšanai un risinājumu izstrādei šai jomā piesaista kompetentas institūcijas un speciālistus, nevis paļaujas uz pašu izpratni par darba aizsardzības un darba tiesību prasībām. Par 9 procentu punktiem (2010. gadā 31%, 2006. gadā 22%) pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuros darba risku novērtēšana veikta pilnā apjomā, bet vismaz daļēji tā veikta vēl 15% uzņēmumu.


LDDK īstenotā projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” vadītāja Marija Simonova saka: „Ņemot vērā, ka pētījuma rezultāti arī uzrāda tendenci, ka darba devēju organizāciju un LDDK biedri savos uzņēmumos aktīvāk īstenojuši darba risku novērtēšanu un darba aizsardzības pasākumu ieviešanu, domāju, ka lielā mērā tas pierāda mūsu īstenoto aktivitāšu – apmācību semināru, bezmaksas konsultāciju un bezmaksas darba risku novērtēšanas iespējas – efektivitāti. Jāpiebilst, ka šādas iespējas darba devējiem būs pieejamas arī turpmāk (līdz pat 2013. gadam), un ceru, ka tuvākajos gados tas situāciju vēl vairāk uzlabos.”


Atzinīgi vērtējams arī tas, ka pieaudzis darba devēju skaits, kuri apzinās viņu uzņēmumā esošos darba vides riskus un to iespējamo ietekmi uz darbiniekiem, – 2006. gadā 43% darba devēju uzskatīja, ka neviens nodarbinātais viņu uzņēmumā nav pakļauts veselībai vai dzīvībai bīstamiem riska faktoriem, tad 2010.gadā šādi norādīja 24% aptaujāto darba devēju. L.Matisāne uzsver: „No vienas puses, varētu domāt, ka Latvijā kļuvis vairāk darba vietu, kur strādāt ir bīstami, taču tā nebūt nav – patiesībā šāda tendence ir pozitīva. Jo vairāk darba devēju apzināsies, ka darbinieki viņu uzņēmumā saskaras ar dažādiem riskiem, jo ātrāk viņi sapratīs, ka nepieciešams rīkoties un minētos riskus mazināt vai iespēju robežās novērst.”


Tiesa gan, pretstatā uzņēmumiem, kas iesaistās darba devēju organizācijās, nodarbinātie nelabprāt stājas arodbiedrībās (no 30% uz 23% samazinājies to nodarbināto skaits, kuri būtu gatavi stāties arodbiedrībā, bet no 16% uz 6% – to skaits, kuri jau ir kādas arodbiedrības biedri). Tomēr pētījuma rezultāti arī liecina, ka uzņēmumos, kur izveidots efektīvs dialogs starp darba devējiem un darba ņēmējiem, situācija darba aizsardzības jomā ir labāka.


Rezumējot pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultātus, tā veicēji vērš valsts pārvaldes institūciju uzmanību uz vairākiem klupšanas akmeņiem, kuru novēršana situāciju varētu uzlabot vēl būtiskāk:
• ikvienam jaunam darba aizsardzības jomā izstrādātajam normatīvajam aktam nepieciešams informatīvi skaidrojošs materiāls, lai nespeciālistam juridiskajos jautājumos palīdzētu izprast tā prasības un praktiskās ieviešanas kārtību. Turklāt skaidrojošie materiāli jau esošajiem normatīvajiem aktiem nepārtraukti aktualizējami – patlaban ir situācija, kad, mainoties normatīvajiem aktiem, skaidrojošie materiāli netiek atjaunoti, līdz ar to nav praktiski pielietojami un rada lieku sajukumu;
• būtiska problēma ir darba aizsardzības pasniegšanas kvalitāte augstskolās, kur daudzviet tas ir obligāts priekšmets un ideālā gadījumā tā apgūšanai būtu jārada pietiekamas zināšanas par izplatītākajiem riskiem, tostarp darba vidē, un iespēju no tiem izvairīties. Diemžēl daudzviet šis priekšmets tiek pasniegts, izmantojot novecojušus materiālus un tehnoloģijas, un nesagatavo jauniešus reālajai dzīves situācijai. Īpaši nozīmīgs šis jautājums kļūst, runājot par topošo darba aizsardzības speciālistu sagatavošanu, – šai jomā izglītība Latvijā daudzviet ir nepietiekama un reālajai situācijai neatbilstoša;
• pētījuma rezultāti arī liecina, ka tās uzņēmējdarbības formas, kuras patlaban tiek īpaši veicinātas (mikrouzņēmumi, pašnodarbinātība u.tml.) vienlaikus ir arī nozīmīgākās riska grupas attiecībā uz darba aizsardzības prasību ievērošanu. Šiem uzņēmējiem nepieciešams īpašs atbalsts un informatīvie materiāli. Tiesa gan, šai jomā nozīmīgu darbu jau veikusi LDDK, veidojot un ik gadu aktualizējot materiālu „Jaunā komersanta pakete”, kurā tiek iekļauta jaunajiem uzņēmējiem noderīga informācija – tostarp arī par darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu praksē.


E.Egle, komentējot kopējos pētījuma rezultātus, norāda: „Pētījums precīzi atklāj Latvijas ekonomikas lejupslīdes radītās sekas, tomēr arī parāda tiešu korelāciju starp sakārtotu darba vidi un uzņēmuma attīstības perspektīvām ilgtermiņā. Sakārtojot darba vidi, ieguvējs ir gan darba devējs, gan nodarbinātais un uzņēmuma reputācija kopumā – cilvēki mazāk slimo, viņiem ir augstāka motivācija, mazāk konfliktu ar kolēģiem un klientiem. Savukārt tie, kuri, argumentējot ar ekonomikas lejupslīdi, neinvestē darba drošībā vai, piemēram, cenšas apiet darba aizsardzības prasības, nokļūst lejupejošā spirālē – iluzori cenšoties ietaupīt, viņi rada kaitējumu gan nodarbinātajiem, gan uzņēmuma reputācijai, gan sabiedrībā kopumā, kas rezultējas nevis ietaupījumos, bet gan vēl lielākos zaudējumos.”


Pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010” rezultātu apkopojums ikvienam interesentam būs pieejams mājas lapā www.lddk.lv, kā arī drukātā formā izplatīts darba devēju organizācijām, biznesa inkubatoriem, uzņēmumiem, augstskolām, bibliotēkām u.c. institūcijām visā Latvijā.



Uzziņai:
Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotā Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) mērķi ir sekmēt darba tiesisko attiecību un darba drošības normatīvo aktu prasību praktisku ieviešanu un ievērošanu uzņēmumos, samazināt darba attiecību pārkāpumu un nelaimes gadījumu darba vietās skaitu, veicināt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, mazināt nelegālo nodarbinātību un kopumā paaugstināt darba devēju informētības līmeni un izpratni par prasībām darba tiesisko attiecību, darba drošības un arodveselības jomā.


Informāciju sagatavoja:
Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte
Agnese@lddk.lv, 67225162


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.