Atskats uz aizvadītajām nedēļām elektroapgādes infrastruktūras sakopšanas darbos

24.01.2011.

„Cienījamie Latgales ļaudis, šobrīd, kad pēc vairāk kā trīs nedēļu saspringta darba var apgalvot, ka piedzīvotā masveida krīze elektroapgādē ir novērsta, priekšā stāv jauns un svarīgs darba cēliens, – gūtās mācības un pieredzes apkopojums, kā arī ilgstošs profilaktisks darbs pie elektrolīniju uzlabošanas, lai iespējami mazinātu līdzīga scenārija atkārtošanās iespējamību.


Ņemot vērā milzīgo darba apjomu, uzņēmuma pastāvīgo brigāžu pulkam tika piesaistīti būtiski papildspēki no darbuzņēmēju puses, kā arī pieaicināti papildus speciālisti no Lietuva, Igaunijas. Visu šo darbību rezultātā stihijas radītos bojājumus ir izdevies likvidēt.


AS Sadales tīkls atzinīgi novērtē gan visu iesaistīto darbinieku un darbuzņēmēju, gan arī Latgales pilsētu un novadu pašvaldību, kā arī ikviena palīga ieguldījumu iepriekšējās nedēļās piedzīvotajā intensīvajā darbā, lai likvidētu netipiskās dabas stihijas izraisītos elektroapgādes pārtraukumus Latgalē. AS Sadales tīkls vārdā izsaku cerību uz iedzīvotāju sapratni un atvainojos par sagādātajām neērtībām, ko izraisīja elektroapgādes piegādes traucējumi un ilgstoši pārrāvumi.


Vēlreiz vēlos norādīt uz neatsveramo darbuzņēmēju sniegto atbalstu. Janvāra pirmajās nedēļās kopā ik dienas valstī strādāja vairāk nekā 300 brigādes, kopumā nodarbinot vairāk nekā 1000 speciālistu, kas ir līdz šim lielākais vienlaicīgi atjaunošanas darbos iesaistītais speciālistu skaits. Līdz ar to iespējams attēlot, cik plaši ir bijuši postījumi, ko pēkšņi dabas kaprīzes, pārvēršot mežus ledus mežos, ir nodarījušas valsts elektroapgādes sistēmai.


Īpatnējā dabas situācija, kas visvairāk izpaudās Latgalē, atainojas arī darbā iesaistīto ārvalstu speciālistu atziņās. Igauņu kolēģi no Rakveres Vladimirs Ohtjanins un Kristo Kūsmo veicot trašu tīrīšanu pauda šādu viedokli,: „Neko nevar darīt – jāstrādā, šeit noteikumus diktē daba nevis mēs. Apstākļi smagi. Pie jums viss ir ledū! Lai gan tagad kūst, koki joprojām ir saliekušies un var redzēt, ka tā bijusi īsta stihija, tik daudz vadu sarauts, tik daudz bojājumu, katastrofa!”


Arī pieredzējusī somu helikoptera ekipāža Osi Lukarella un Jusi Koivusari neslēpa savu pārsteigumu par redzēto, sakot: „Darba, ir ļoti daudz. Situācija ir ļoti slikta, daudzi koki krīt zemē. Mēs ar helikopteriem lidojam jau 20 gadus. Ir gadījies redzēt līdzīgas situācijas. Neviens jau pie jums nevarēja paredzēt, ka situācija būs tik smaga”. Gribu uzsvērt, ka somu helikoptera iesaistīšana trašu tīrīšanā ļāva būtiski paātrināt elektropiegādes atjaunošanas darbus un novērst jaunu līniju bojājumu iespējamību.


Šobrīd AS „Sadales tīkls” īpašumā ir elektrotīkls, kura līniju kopējais garums Latvijā sasniedz aptuveni 90 tūkstošus kilometru. Tai skaitā, 30 tūkstoši km 20 kV gaisvadu līniju, no kurām aptuveni seši tūkstoši iet caur mežiem, un 5 tūkstoši km vidējā sprieguma līniju ir izveidotas kabeļu līnijās. Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu iespējams šo plašo līniju apjomu kvalitatīvi apkalpot, kam sākotnēji nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. Jau šobrīd tiek pakāpeniski veikta arī kabeļu guldīšana zemē, – kaut arī šis process ir ievērojami dārgāks un samazina bojājumu atklāšanas operativitāti, zemē esošie kabeļi ir daudz mazāk pakļauti dabas untumiem, kā tas ir līniju gadījumā. AS „Sadales tīkls” katru gadu izbūvē aptuveni 1000 kilometrus piekarkabeļu AMKA 0,4kV elektropārvades līnijas. 0,4-20kV zemes kabeļu izbūves īpatsvars ik gadu ir mainīgs. Kabeļu izbūves daudzums ir atkarīgs no investīciju lieluma, kurš katru gadu ir dažāds. Pēdējo četru gadu laikā kabeļu izbūves apjomi ir bijuši 500 km līdz 2000 kilometru robežās.


Kā galvenie tuvākajā laikā veicamie darbi ir nepieciešamība rosināt labojumus pašreizējos normatīvajos aktos, lai atbilstoši sakārtotu mežu īpašnieku un AS „Sadales tīkls” attiecības vietās, kur elektrolīnijas iet cauri mežiem, un kur nepieciešama pastāvīga šīs vides sakopšana un uzturēšana kārtībā gan aizsargjoslas posmā, gan ārpus tās. Tāpat tiek izvērtēta nepieciešamība uzlabot speciālā tehniskā nodrošinājuma parku, kas ļautu brigādēm ievērojami operatīvāk reaģēt un nokļūt pie bojājumu vietas.


Uzskatu, ka nebūtu objektīvi norādīt uz līdzšinējo elektroapgādes infrastruktūras operatora neizdarību saistībā ar profilaktiskajiem līniju attīrīšanas darbiem, kas būtu ļāvis novērst vai samazināt bojājumus. Elektrolīniju attīrīšana līdz šim veikta normatīvajos aktos pieļaujamajā apjomā un platumā, turklāt tā tiek veikta regulāri. Pēdējo trīs gadu laikā profilaktiski tīrāmā trašu kopējā platība no gada uz gadu ir ievērojami palielinājusies, pērn sasniedzot gandrīz trīs tūkstošus hektāru iztīrīto līniju platības kopskaitu (iepriekšējos gados attiecīgi, – divarpus un divi tūkstoši hektāru). Turklāt, kaut arī ikdienā uzņēmumiem ir pieejama atbilstošā un nepieciešamā tehnika līniju apkalpošanai un bojājumu novēršanai, diemžēl šādai masveidīgus bojājumus izraisošai stihijai vienmēr būt gatavībā ar nepieciešamo tehnikas daudzumu būtu saimnieciski nesaprātīgi.


Vēlos  arī atgādināt par Latvenergo plānotajiem projektiem sabiedrības informēšanas jomā, kas ievērojami uzlabos cilvēku iespēju rēķināties ar iespējamajiem atslēgumiem un to ilgumu. Jau šobrīd tiek izstrādāta publiski pieejama interneta lapa ar interaktīvu karti, kurā būs iespējams iepazīties gan ar aktuālajiem, gan plānotajiem atslēgumiem, par kuriem ikviens varēs iegūt informāciju par visas valsts elektropārvades tīkliem. Drīzumā katrs klients savā mobilajā tālrunī varēs saņemt īsziņu ar informāciju par ārkārtas atslēgumu un tā iemeslu, kā arī citu svarīgu informāciju par bojājumiem līnijās.


Protams, šie ir tikai daži no veicamajiem darbiem un atziņām, tomēr ceru, ka pēc gūtās mācības mums būs iespēja strādāt labāk, ātrāk un efektīvāk!”


Ar cieņu,
Andis Pinkulis
AS “Sadales tīkls” Valdes priekšsēdētājs


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.