Tikšanās par sadarbību dabas stihijas seku novēršanā

06.01.2011.

4.janvārī Daugavpils Domē ar vietējās un tuvāko pašvaldību vadību tikās ekonomikas ministrs Artis Kampars, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.


Sarunu rezultātā panāktas trīs būtiskas vienošanās par sadarbību dabas stihijas seku novēršanā:
1) pašvaldības organizēs mežistrādes brigādes, lai palīdzētu montieriem attīrīt elektrolīnijas no kritušajiem kokiem;
2) Notiks ikdienas operatīvās informācijas apmaiņa ārkārtas situācijas laikā starp AS “Sadales tīkls” un pašvaldībām;
3) Latvenergo piešķirs Latgales rajonu pašvaldībām 10 ģeneratorus svarīgāko objektu nodrošināšanai ar strāvu.
 
Otrdienas, 4. janvāra rītā Latgales reģionā bez elektroenerģijas ir aptuveni 18 000 “Latvenergo” klientu. Taču pār līnijām pārliekušies koki, līdz ar to arī šodien ir iespējami jauni pārrāvumi, atzinis Ā. Žīgurs. Sliktākā situācija joprojām ir Rēzeknes apkārtnē, kur tīkli ir “saraustīti gabalos” un bez elektrības joprojām ir ap 7500 klientu.  Lai gan situācija ar elektroapgādes pārrāvumiem ir nopietna, AS “Latvenergo” ir uzdevumu augstumos un gan brīvdienās, gan pašlaik dara visu iespējamo, lai maksimāli drīz atjaunotu elektrības piegādi ikvienā mājā, atzinis A. Kampars. Viņš norādīja, ka šobrīd darbos iesaistītas aptuveni 250 brigādes, kā arī “Latvenergo” remontstrādnieki no visas Latvijas tiek mobilizēti darbam vietās, kur bojājumu ir visvairāk. Jārēķinās, ka remonti prasa laiku. Kā norādīja Kampars, AS “Latvenergo” dara visu iespējamo, lai maksimāli īsā laikā atjaunotu elektrības piegādi.
 
Kā zināms, svētku brīvdienās laika apstākļu dēļ ievērojami palielinājās elektroenerģijas piegādes traucējumi, un īpaši smaga situācija izveidojās Latgalē. Ziemassvētkos Latvijā lijis lietus, tādējādi uz katra koka atrodas sasaluša ūdens masa, koki liecas un lūst. Biezais sniegs arī liedzis sasalt zemei, tāpēc ir koki, kas ar visām saknēm gāžas ārā no zemes. Līniju atjaunošanas darbu apgrūtināja sliktie laika apstākļi un intensīva snigšana, kas traucēja operatīvu piekļūšanu bojājumu vietām.


Pēc gadu mijas vissmagāk Vidzemē cieta Madonas un Cēsu puses elektrotīkli. 1. janvāra pēcpusdienā bez elektrības bija 390 transformatora punkti un 5686 klienti Cēsu un Vecpiebalgas pusē, 310 punkti un 4520 klienti Madonas pusē, kā arī 26 transformatora punkti un 270 klienti Alūksnes pusē. Dienas beigās bojājumu skaits Cēsu pusē bija krietni sarucis – bez elektroenerģijas bija 184 transformatora punkti un 2750 klienti. Savukārt Madonas pusē dienas laikā turpināja snigt un visu laiku tika reģistrēti jauni bojājumi, tādējādi dienas beigās bez elektrības bija 336 transformatoru punkti un 4955 klienti.
 
1. janvārī “Sadales tīkls” izsludināja ārkārtas situāciju sadales elektriskajos tīklos.
Gada pirmajā dienā elektroenerģijas piegāde Latvijā bija traucēta vairāk nekā 50 000 klientu. 2. janvāra laikā tika panākts būtisks progress elektroapgādes atjaunošanā – svētdien no rīta bez elektrības bija aptuveni 55 000 “Latvenergo” klientu, bet vakarpusē to skaits samazināts līdz 33 000. Bojājumu novēršanā tika iesaistīti papildspēki, tika izmantoti sniega motocikli. Cēsu puses elektromontieri atzinuši, ka sniega motociklu izmantošana atviegloja piekļūšanu elektrolīnijām un bojājumu varēja atrast ātrāk. Lai atrastu bojājuma vietu, ne vienā vietā vien pa dziļām kupenām ir jābrien pat vairāki kilometri Tomēr situācija Latgalē joprojām bija ļoti smaga, īpaši Rēzeknes apkaimē, kur bez elektroenerģijas bija aptuveni 9000 “Latvenergo” klientu. Svētdien darbam austrumu reģionā tika mobilizētas 92 brigādes, ziemeļaustrumu reģionā strādāja 70. Pirmdienas rītā elektroenerģijas piegāde bija traucēta ap 30 000 klientu. Bojājumu ātrākai lokalizācijai un novēršanai darbos tiek iesaistīti Valsts Robežsardzes sniega motocikli un Nacionālo bruņoto spēku visurgājēji, savukārt ar Latvijas Valsts mežu atbalstu no meža izstrādes uzņēmumiem piesaistītas vairākas brigādes ar speciālo tehniku. Otrdienas rītā ar traucētu elektroapgādi vai bez elektrības Latvijas Austrumu un Ziemeļaustrumu reģionā ir aptuveni 21 tūkstotis mājsaimniecību. Ārkārtas situācijas likvidēšanai ir mobilizētas gan AS „Sadales tīkls”, gan uzņēmēju un valsts struktūru vienības. Šodien gaisa vadu līniju remontdarbos strādās 304 montieru brigādes, tiks nodarbināti 13 sniega motocikli no Valsts Robežsardzes, 4 nomāti sniega motocikli, kā arī 13 visurgājēji no NBS. Ar Latvijas Valsts mežu atbalstu no meža izstrādes uzņēmumiem piesaistītas 10 meža izstrādes brigādes ar speciālo tehniku. 2. janvārī Austrumu reģionā tika veikti izmēģinājuma lidojumi, lai veiktu līniju trases tīrīšanas darbus ar helikopteru (no Somijas). Vakar sekmīgi veikti trases tīrīšanas darbi ar helikopteru Kaunatas pagasta apkārtnē, un darbi tiks turpināti arī otrdien. Austrumu reģionā Ludzas nodaļā ir uzsākta trases apsekošana ar Valsts Robežsardzes helikopteru. Otrdienas rītā ar traucētu apgādi vai bez elektroenerģijas galvenokārt ir klienti Rēzeknes (7500), Ludzas (2700), Jēkabpils (ap 2600), Krāslavas (2300) apkaimē.


Otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs   atzina, ka  ieguldījumi elektroenerģijas apgādes sistēmās līdz šim bijuši nepietiekami. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iepriekš noraidījusi tarifu paaugstinājumus, kuru mērķis tieši bijis atvēlēt vairāk naudas infrastruktūras uzlabošanai. Ā. Žīgurs norādīja, ka patlaban lielākās problēmas radījuši pārrāvumi vidēja sprieguma līnijās, kurām likumā noteiktais aizsargjoslas platums ir 6,5 metri, kamēr koku augstums sasniedz 20 metrus: “Protams, teorētiski iespējams paplašināt trases ap elektrolīnijām, taču tās ir privāto mežu īpašnieku intereses, kā arī milzīgi koksnes un zemju resursi. Nevienā valstī Baltijas jūras reģionā nenosaka aizsargjoslu 50 līdz 60 metru platumā, kas būtu pilnībā droši”. Pazemes kabeļu sistēmas izbūve savukārt  prasītu vairāk nekā miljarda eiro (700 miljonu latu) investīcijas, un šādas summas iekļaušana tarifā Latvijā šobrīd nav iespējama.


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.