Teritorijas plānošanai un būvniecības regulējuma pārraudzībai jābūt Ekonomikas ministrijas atbildībā

20.12.2010.


Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – ĀIPL) ir vienisprātis, ka teritoriālās plānošanas politikas un būvniecības administratīvo procesu regulējuma pārraudzībai jānotiek vienuviet – Ekonomikas ministrijā, jo būvniecība faktiski ir teritorijas plānojuma izpilde, savukārt vides aizsardzība ir papildu prasība būvniecības un teritorijas plānojumam. Abas organizācijas ir nosūtījušas kopīgu aicinājumu atbildīgo Saeimas komisiju vadītājiem.



2011. gada valsts budžeta pakete paredz, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas tiek sadalītas starp Ekonomikas un Vides ministrijām. Reformas mērķis ir radīt ietaupījumu valsts budžetā un mazināt administratīvos šķēršļus, ar ko saskaras uzņēmēji. Telpiskās plānošanas politikas un būvniecības procesa vienota uzraudzības varētu samazināt administratīvās barjeras uzņēmējdarbībai un nodrošināt līdzsvarotu vides kvalitātes un tautsaimniecības attīstību. Vienlaicīgi tas palīdzētu uzlabot efektivitāti valsts pārvaldē un palīdzēt sasniegt Latvijas valsts mērķi – līdz 2013. gadam samazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē par 25%.



Teritorijas plānošanas un būvniecības procesu pārraudzības funkciju apvienošana vienas ministrija pakļautībā atvieglotu un uzlabotu, piemēram, sabiedrības iesaistīšanas procedūras teritorijas plānošanā – jo plašāka un aktīvāka sabiedrības iesaistīšana tiek panākta teritorijas plānošanas jomā, jo mazāku to varētu paredzēt būvniecības procesā. Arī gadījumos, kad nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, vienota procedūra var būtiski ietekmēt būvniecības procesā risināmos jautājumus, piemēram, paredzot, ka detālplānojumā var ietvert arī būvniecības procesa ierosināšanai nepieciešamo dokumentāciju, kā rezultātā detālplānojuma apstiprināšana automātiski nozīmētu arī atļauju būvniecības procesa uzsākšanai.



Pašlaik noteiktais Teritorijas plānošanas un būvniecības procesa tiesiskais regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neskaidrs, neprecīzs un nepārskatāms, satur citus normatīvos aktus dublējošas tiesību normas un sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru, kas apgrūtina Teritorijas plānošanas un Būvniecības likumus, kā arī tiem pakārtoto normatīvo aktu precīzu, efektīvu un vienveidīgu piemērošanu praksē. Kā apliecinājums tam ir Pasaules Bankas pētījumā Doing Business ietvertais vērtējums, atbilstoši kuram būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija ir 78. vietā pasaulē.



Oficiālās būvniecības saskaņošanas procedūras Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem prasa 187 dienas, kuru laikā jāizpilda 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras, un tas prasa 69 dienas, bet Igaunijā – 13 procedūras 118 dienās.



Sakārtojot teritoriju turpmāku izmantošanu, valsts dod signālus vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, kas tādējādi ietekmē visas valsts labklājību, sekmējot infrastruktūras uzlabošanos, jaunu darbavietu radīšanu, nodokļu nomaksu u.tml. Attīstības pozitīvais „bremzētājs” ir vides aizsardzība, taču, dodot tai pārlieku lielas iespējas, tā kļūtu par negatīvo faktoru, kas sekmētu ekonomikas lejupslīdi.



Tāpat, plānojot teritorijas turpmāko izmantošanu, jāņem vērā daudz un dažādi ekonomiskie apstākļi, pieejamā infrastruktūra un komunikāciju pieslēgumi, tādējādi tā, tāpat kā būvniecība, nevar tikt nodalīta no tautsaimniecības un uzņēmējdarbības politikas, kuru pārrauga Ekonomikas ministrija. Pārraugot visu minēto procesu, Ekonomikas ministrija varētu sekmīgāk plānot ES fondu investīcijas un finansējumu infrastruktūrai virzīt tajās teritorijās, kur tas nepieciešams, lai piesaistītu investorus, kas veiks būvniecības darbus.



ĀIPL un LDDK uzskata, ka abiem – teritorijas plānošanas politikai un būvniecības administratīvo procesu regulējuma pārraudzībai – jābūt vienas – Ekonomikas ministrijas atbildībā un lūdz ņemt vērā iepriekšminēto, lemjot par Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas funkciju sadali starp Vides un Ekonomikas ministrijām. Vienlaikus abas organizācijas paudušas gatavību aktīvi līdzdarboties un skaidrot savu viedokli, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu būvniecības un teritorijas plānošanas jomā, cerot uz konstruktīvu sadarbību ar kompetentajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm šo jautājumu risināšanā.



 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.