Speciālisti Preiļu arodvidusskolu nosauc kā veiksmīgas saimniekošanas piemēru

22.10.2010.

Reģionālais jauno pavāru konkurss Preiļos
22. oktobrī Preiļu arodvidusskolā notika Latgales profesionālo vidusskolu pavāru konkurss „Latgales 2010. gada jaunais pavārs”. Kopā ar aktivitātēm audzēkņu prakses un kompetences paaugstināšanai līdzekļi reģionālā jauno pavāru konkursa norisei tika piesaistīti no Eiropas Sociālā fonda. Konkursantu sniegumu vērtēja kompetenta žūrijas komisija, kuras sastāvā strādāja Latvijas restorānu un viesnīcu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, SIA „Island Hotel” restorānu direktors Elmārs Kovaļevskis, Biznesa augstskolas Turība Mg. sc.soc., docente Līvija Brūvere, kurai ir liela konkursu pieredze visādos līmeņos, un Skrundas arodvidusskolas skolotāja, ēdināšanas pakalpojumu speciāliste un skolotāju metodiskās komisijas vadītāja Gunta Stepanova.


Konkursā piedalījās septiņu skolu izglītojamie, no katras skolas pa vienam. Preiļu arodvidusskolas audzēknis Vjačeslavs Kirilovs ieguva 2.vietu.


Pasākuma fotogalerija 


Preiļu arodvidusskola jau kopš 2000 .gada gatavo pavārus. Skolas audzēkņi ir startējuši visos valsts mēroga konkursos. 2009. gada konkursā ”Jaunais profesionālis 2010” skola kopvērtējumā ieguva 4. vietu starp vairāk nekā 20 profesionālajām arodskolām valstī. Veiksmi palīdzēja kaldināt arī Vjačeslavs Kirilovs, iegūstot 4. vietu.


Stereotipi par mazo skolu bezspēcību ir lauzti
Preiļu arodvidusskolas direktore Biruta Podskočija pastāstīja, ka reģionālais konkurss ir laba iespēja paaugstināt savas iemaņas ne tikai audzēkņiem, tā ir arī laba pieredzes apmaiņa skolu pedagogiem, jo konkursa dienā notiek arī diskusijas un rodas jaunas idejas darbam.
Visi konkursa komisijas pārstāvji izteica sajūsmu par virtuves aprīkojumu un iekārtojumu arodvidusskolā. Elmārs Kovaļevskis atzina, ka materiālā nodrošinājuma ziņā Preiļu arodvidusskolu var apskaust pat daudzi Rīgas restorāni un viesnīcas. Arī Līvija Brūvere jau kopš 2001. gada ir ar ekspertes pieredzi un uzskata, ka ir lauzti stereotipi par to, ka maza skola nevar nodrošināt materiāli tehnisko bāzi un sagatavot skolēnus darbam. Preiļos ir redzama veiksmīga saimniekošana, pareizs līdzekļu menedžments un laba darba organizācija.


Skola sagatavo profesionāļus
Preiļu arodvidusskolā izveidotas deviņas grupas, kurās kopā mācās 215 audzēkņi. Šajā mācību gadā profesiju apgūst divas frizieru grupas, viena individuālo stilistu grupa, divas pavāru grupas. Šogad pirmo gadu notiek apmācība četrgadīgā grupā pavāriem jeb ēdināšanas servisa speciālistiem. Pēc skolas pabeigšanas viņi iegūs gan vidējo izglītību, gan profesiju. Lai iegūtu dokumentu par profesijas iegūšanu, audzēkņiem jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Vērtēts tiek stingri, jo minimālās prasības kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz piecas balles. Eksāmenā piedalās neatkarīga komisija, frizieru prasmes parasti nosaka Rīgas frizieru salonu īpašniece, vērtējot pēc tā, vai audzēknim var uzticēt klientus salonā. Ja tiek nokārtots kvalifikācijas eksāmens, tad jaunajam cilvēkam ir visi ceļi vaļā. Ja mācības ir notikušas četrgadīgajā grupā, tad tiek iegūta gan vidējā vispārējā izglītība, gan kvalifikācija. Savukārt trīsgadīgo grupu audzēkņiem vidējā izglītība jāpabeidz vakarskolā. Direktore atzīst, ka labāku profesionālo sagatavotību sniedz trīsgadīgā izglītība, jo visā mācību procesā 75 % ir prakse.


Audzēkņi tiek vesti uz visām starptautiskajām izstādēm Latvijā, katru gadu skola apmeklē izstādi „Rīga food”, iespēju robežās skolēni startē konkursos, piedalās ar paraugdemonstrējumiem, apmeklē ražošanas uzņēmumus, brauc uz tematiskajiem semināriem.


Galvenais – iemācīt strādāt
Biruta Pdskočija pastāstīja, ka lepojas ar to, kā skolotāji strādā ar audzēkņiem, jo viņa atzīst, ka daudzi bērni skolās ir ‘norakstīti’, viņi tiek pieņemti kā neveiksminieki, kuri nespēj tikt līdzi pārējiem. Tādi jaunieši nāk uz Preiļu arodvidusskolu, un šeit viņus iemāca strādāt. Pedagogi cenšas parādīt, ka pasaule nebeidzas tikai Preiļu novadā, tā ir daudz plašāka, un katram, kurš apgūst savu profesiju, ir iespējas redzēt un izjust arī augsto pavārmākslu un pacelties savā profesijas lidojumā. Daudzi bērni atnāk ar domu, ka nespēj, negrib, neprot. Parasti vissmagākais ir mācību gada sākums, kamēr audzēkņi iejūtas skolā. Ne vienmēr ir viegli pedagogiem, bet ir gandarījums tad, kad ir redzams pozitīvs rezultāts, un jaunieši novērtē skolotāju darbu.
Skolotājiem ir prieks, ka absolventi, kuri vēlas strādāt, iekārtojas darbā un saņem labu atalgojumu. Daži bijušie audzēkņi strādā par šefpavāriem tepat Latvijas ēdināšanas uzņēmumos, citi talantīgie ir aizbraukuši strādāt ārzemēs un arī tur darbojas par šefpavāriem. Ja skola dažkārt saņem pārmetumus, ka skolu beigušie ne vienmēr paliek darbā Latvijā, tad direktorei allaž ir atbilde uz to. Lielākā daļa skolas absolventu nav sociālo pabalstu saņēmēji, un tas priecē. Daudzi, kuri iekārtojas darbā par šefpavāriem, nodrošina ar darbu arī savus skolas biedrus.


Katru darbu jāizdara godprātīgi
Daudzās skolās audzēkņi savu brīvo laiku velta mākslinieciskajai pašdarbībai, bet Biruta Podskočija uzskata, ka pirmkārt audzēkņiem jāiemāca strādāt, apgūt amata prasmes, un, ja atliek brīvs laiks, var piedalīties arī mākslinieciskajā pašdarbībā. Tā kā mācību stundu laikā parasti nevar paspēt iemācīt to, ko vajadzētu, skolā projekta ietvaros tiek nodrošinātas konsultācijas, kur katras profesijas apgūšanai audzēkņiem ir izvēlētas papildus prasmes, ko nevar nodrošināt mācību pamatplānā. Frizieri papildus mācās nagu kopšanas iemaņas, komercgrupa apgūst dāvanu saiņošanu, pavāriem tiks mācīta apkalpošanas sfēra un bārmeņu iemaņas. Galvenais, ko jāiemāca ikvienam audzēknim ir attieksme pret sevi, pret klientu un darba devēju. Pavāriem parasti tiek nosauktas trīs lietas, kas ir vajadzīgas: prasme griezt, saprast tehnoloģisko procesu un ievērot higiēnu. Ja tas ir, radīsies arī jaunas receptes, jo nevar gatavot to, ko gatavoja pirms pieciem gadiem. Katrā nozarē arvien rodas jaunas tendences, un tām ir jāseko.


Kāds prakses vadītājs reiz jautājis: Kas tu gribi būt – nekam nederīgs jurists vai labs pavārs? Kad tu būsi cienījamāks? Atbilde, protams, ir pavisam vienkārša – jebkuru darbu vajag izdarīt godprātīgi. Un sarunu Biruta Podskočija nobeidz ar atzinumu, ka labi pavāri ir godājami cilvēki, labi frizieri visiem ir vajadzīgi, bet, cik svarīgs ir labs pārdevējs un viņa attieksme pret pircēju, to mēs jūtam, katru dienu iegriežoties veikalā.


Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste 


 

Pēdējās izmaiņas: 22.10.2010.