Izglītības iestāžu mācību procesa organizēšanā gaidāmas pārmaiņas

25.10.2010.

Preiļos notika triju novadu pedagogu konference
25. oktobrī Preiļos notika triju novadu – Preiļu, Aglonas un Vārkavas – izglītības darbinieku konference „Par aktualitātēm izglītībā”. Konferenci atklāja Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Tās darbā piedalījās un par aktualitātēm pedagogu darbā stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretārs Mareks Gruškevičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča, Preiļu novada Izglītības pārvaldes speciāliste Dzintra Šmukste un mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji.  
Pasākuma dalībnieki pārrunāja jautājumus par izmaiņām izglītības iestāžu darba organizēšanā, valsts pārbaudes darbu norisē un vērtēšanā, izglītības procesa efektīvā virzībā, sadarbojoties visām tajā iesaistītajām pusēm.


Konferences darba starplaikā Mareks Gruškevičs pastāstīja, ka katram pedagogam ir svarīgi zināt par aktualitātēm, kas šobrīd ir izglītības jautājumos ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Ir jābūt skaidriem nodefinētajiem mērķiem un prioritātēm izglītībā. Valsts sekretārs atzinīgi novērtēja to, ka konference tiek organizēta vairākiem novadiem kopā, jo kolēģu sadarbība ir ļoti nepieciešama un atbalstāma. Līdz ar to arī informāciju ir iespējams pasniegt mērķtiecīgāk un koncentrētāk.


Kārtējās izmaiņas izglītības iestāžu darbā
Visus konferences dalībniekus interesēja jautājums, kā tiek sagatavots budžets nākamajam gadam, kādi varētu būt riski skolotājiem, kādas iespējas piedāvā struktūrfondi. Mareks Grušķevičs uzsvēra, ka nevienā viņa rīcībā esošajā materiālā nav redzams, ka skolotājiem varētu tiks samazināties algas. Ir zināms, ka arī Pasaules bankas eksperti, kas strādā valūtas fonda interesēs, ir rekomendējuši izglītības sektorā finanses nesamazināt, jo izglītība savu artavu pat līdz 40% no iepriekšējā gada izdevumiem budžeta veidošanā devusi jau pirms tam. Vēl vienreiz ķerties finansējuma samazināšanā vidējai izglītībai būtu pēdējais solis. Risks samazināt finansējumu šobrīd to varētu būt tikai augstākajā izglītībā.


Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar aktualitātēm normatīvajos aktos. Šobrīd pats būtiskākais ir sagatavotie grozījumi vidējās vispārējās izglītības likumā, kas paredz prasību paaugstināšanu izglītības kvalitātē. Noteikts, ka pamatizglītību skolēns varēs iegūt tikai ar vienu nesekmīgu atzīmi, vidējās izglītības mācību iestādi jaunietis varēs pabeigt, ja nebūs nevienas nesekmīgas atzīmes.


Otra jaunā iniciatīva ir svešvalodas ieviešana no pirmās klases, līdz ar to likuma grozījumi paredz, ka pirmajā, otrajā un trešajā klasē maksimālais stundu skaits skolēniem būs 24 stundas. Tātad skolēnu slodze 1. klasē tiks paaugstināta par divām stundām, 2. klasē – par vienu stundu.
Vēl viens būtisks jaunums ir pilnīgi no jauna izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par to, kādā veidā skolas informēs vecākus sakarā ar bērna neierašanos skolā neattaisnojošu iemeslu dēļ. Tā būs pilnīgi jauna kārtība, ar ko tika iepazīstināti skolu direktori. 


Palielinās vecāku un skolotāju loma motivācijas radīšanā skolēniem
Andrejs Zagorskis ir gandarīts, ka Preiļu novadam izveidojusies laba sadarbība izglītības jautājumos ar Vārkavas un Aglonas novadiem. Pedagogi ir nonākuši pie secinājuma, ka strādājot maza novada nelielā skolā ir svarīgi nejusties vientuļiem, bet rast iespēju konsultēties ar kolēģiem. Tad veidojas veiksmīgāks darbs un paaugstinās sniegtās izglītības kvalitāte. Visiem trim novadiem kopā ir atjaunots arī metodisko apvienību darbs, kuru vadītājus finansiāli atbalsta Preiļu novada dome.


Andrejs Zagorskis uzsvēra, ka Izglītības sfērā izmaiņu ir daudz, un ir svarīgi tās operatīvi novadīt līdz speciālistiem. Grozījumi notiek nepārtraukti, un viens no jaunākajiem paredz savādāku audzēkņu pārcelšanu no vienas klases nākošajā un citus skolas beigšanas nosacījumus. Pedagogiem kopīgi jārisina jautājums, lai nepieļautu lielu skaitu skolēnu, kuri paliek tajā pašā klasē uz otru gadu. Tas jādara jau tagad, kaut gan noteikumi stāsies spēkā no nākošā mācību gada. Izglītības pārvaldes vadītājs pateicās par sadarbību Vārkavas un Aglonas novadiem, jo kopīgi tiek organizētas olimpiādes, notiks iepazīšanās ar skolu darba pieredzi kaimiņu novados.
Kādreiz, strādājot skolā, pietika ar to, ka pedagogs iemācīja lasīt, rakstīt un rēķināt. Tagad katram skolēnam ir svarīgi apgūt prasmi strādāt patstāvīgi, un skolotājam ir jābūt tam, kurš rada skolēnos vēlmi mācīties. Ja bērns šo interesi zaudē, vēlāk to atgūt ir grūti. Skolotājam jābūt draugam, palīgam, sabiedrotajam, lai iemācītu bērnu patstāvīgi spriest un pieņemt lēmumus. Mūsdienās izglītības saturs jātuvina dzīvei. Tas ir grūti, ja skolotājs ir strādājis visus gadus ar vecām metodēm, bet tas nav neiespējami, atzīst Andrejs Zagorskis.


Šobrīd palielinās arī vecāku loma bērnu mācīšanās procesā. Pētījumi liecina, ka tikai 20% no tēviem un mātēm interesējas par savu bērnu sekmēm skolā. Bet kā ar papildus motivāciju? Skolēni parasti seko vecāku piemēram. Ja vecāki paši izglītojas, nemitīgi apgūst kaut ko jaunu vai vismaz atbalsta savus bērnus izglītības iegūšanā rezultāts ir daudz pozitīvāks, un rezultāti neizpaliks. Tie nebūs redzami uzreiz, bet pēc vairākiem gadiem gan.


Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste


 

Pēdējās izmaiņas: 25.10.2010.